"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards ir teicis, ka viņam ir zināmi rezultāti, kas pierāda, ka iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma sevi nav attaisnojusi. Bet kurš tad to ir pētījis, ka tā tas tiešām ir? Un kur ir garantija, ka sevi attaisnos jaunā reforma?

Ar visai drīzo pārcelšanos uz jaunu vietu – namu Siguldā, Rīgas ielā 1, kur turpmāk atradīsies multifunkfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs, – biedrības "Cerību spārni" valdes priekšsēdētāja Eva Viļķina saista lielas cerības uz būtiskiem ieguvumiem pakalpojumu nodrošināšanā.

Nedēļas nogalē Olaines Mežaparkā notika latviešu strēlnieku simtgadei veltīts atceres pasākums "Latviešu strēlnieku simtgade". Tā laikā olainiešiem tika parādīti Pirmā pasaules kara laika formastērpi un ieroči un biedrības "Latviešu karavīrs" dalībnieki izspēlēja vēsturisku kauju starp latviešu strēlniekiem un vācu armiju.

Sestdien, Ticības atjaunošanas jeb Reformācijas svētkos, klātesot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam, Salaspilī tika iesvētīts jaunuzceltais luterāņu dievnams.

Līdz svētdienai Rīgā, Dabas muzejā, aplūkojama izstāde "Ķirbis jūsu veselībai", un muzeja direktore Skaidrīte Ruskule teic, ka tā ir viena no apmeklētākajām. Šogad izstādē piedalās arī trīs ķirbju audzētāji no Pierīgas – Sarma Žarčinska no Ulbrokas, Elga Bražūne no Baložiem un izstādes "debitants" Jānis Andersons no Allažmuižas.

Kurš gan kādreiz nav uzdevis sev jautājumu, ko darīt ar veco televizoru, ledusskapi, izlietotām baterijām, akumulatoriem vai izdegušām dienasgaismas spuldzēm? Skaidrs, ka no tām tā vai citādi vaļā jātiek, taču nolietotās elektropreces jau kā atkritumi nodara kaitējumu videi, bet tas savukārt atspēlējas uz cilvēka veselību.

Šonedēļ Sējas sporta centrā darbojas nometne jaunajiem bundziniekiem. "Tā, iespējams, ir jautrākā un ritmiskākā nometne šajās skolēnu brīvdienās," teic nometnes organizētāji – Sigita un Andžejs Graudi.

Esam atvadījušies no vasaras laika, pagriežot pulksteņa rādītājus vienu stundu atpakaļ. Jau ierasts, ka gada tumšākajos mēnešos palielinās to ceļa negadījumu skaits, kuros cieš gājēji un velosipēdisti. Tā gadās ne tikai dziļos laukos, bet pilsētās, piepilsētās un visur citur, kur biežāk krustojas automašīnu un kājāmgājēju ceļi.

Mucenieku iedzīvotāji ir pirmie, kas ikdienā saskaras ar Latvijā nonākušajiem patvēruma meklētājiem, taču, domājot par to, kā veidot vietējo iedzīvotāju un patvēruma meklētāju saskari, izveidojot multifunkcionālo centru, valdības pārstāvji netieši iesaka padomāt par projektu, kas ļauj piesaistīt Eiropas fondu naudu.

Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa amatā ir jau 18 gadus. "Tā nu ir sanācis, ka pašlaik Baldones vārds vairāk saistās ar pamesto sanatoriju, radioaktīvo atkritumu krātuvi un tikai tad ar tām pozitīvajām iespējām, ko piedāvā Baldones novads," viņa atzīst sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi".

Pavisam nesen izstādē "Vide un enerģija" Ķīpsalā varēja aplūkot unikālu, Latvijā ražotu gaismas dizaina objektu – elektrostaciju saules koks "Zelta ābele", kas elektrības un gaismas ražošanai izmanto tikai saules enerģiju.

Salīdzinot ar citiem gadiem, mazliet aizkavējies, tomēr visā krāšņumā Gaujas senlejā pie Siguldas valda zelta lapu laiks. Vietējie cilvēki, kas ikdienā saistīti ar tūristu apkalpošanu, gan domā, ka krāsaino lapu svētki dabā drīz būs galā. Ja sāksies stiprāki vēji, šī nedēļas nogale jau var izrādītes pēdējā krāsaino lapu laika svētdiena.

Mūziķis Juris Riekstiņš no Baldones mūzikas un mākslas festivālā "Bildes" uzstājas divos koncertos – "Ielūdz "Bilžu" mūziķi un viņu bērni", kas notika trešdien, un kopā ar citiem "Bilžu" veterāniem novembra beigās.

Šonedēļ Stopiņu novada Cekules mežos, bijušo munīcijas noliktavu teritorijā, varēja sastapt astoņu valstu karavīrus, kuri te bija atbraukuši, lai piedalītos ikgadējās militārās mācībās "Detonators 2015", kas iekļautas NATO mācību sarakstā.

Pagājušajā nedēļā kopā ar Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektoriem iznāca paceļot pa Gaujas lejteci no Carnikavas dzelzceļa tilta līdz upes ietekai jūrā, un šim "ceļojumam" bija gluži praktisks iemesls – ir sācies lašu nārsta laiks, kas turpināsies līdz 30. novembrim, un spēkā ir stājies liegums to ķeršanai.

Valdība, kas vēl pagājušās nedēļas sākumā bija gatava risināt patvēruma meklētāju problēmas, ņemot vērā arī Ropažu novada Mucenieku ciemata iedzīvotāju intereses, jau pēc dažām dienām "pārdomāja", atstājot patvēruma meklētāju un vietējo iedzīvotāju saskares problēmas Ropažu pašvaldības ziņā.

"Šis Gaujas lejtecē ir īpašs gads. Šoruden ilgi nav bijis lietus un jūrā vētru, un tik zemu ūdens līmeni upē neatceras pat vecākie zvejnieki. Daba ieviesusi korekcijas arī maluzvejnieku tikumos, tāpēc vairāk uzmanības jāpievērš zemūdens medniekiem, kuriem Gaujā ar harpūnšautenēm nebūtu jābūt."

"Neesmu "Bildēs" ne īsti veterāns, ne ciemiņš, taču, kā jau daudzi mūsu mūziķi, sevi saistu ar šo Tijas Auziņas rīkoto mūzikas un mākslas festivālu. Ja es te tieku aicināta uzstāties, uztveru to kā lielu uzticību," sagaidot "Bilžu" 30. gadadienu, teic Mārupes kultūras nama direktore un novada domes deputāte, dziedātāja Ira Krauja-Dūduma.

Dzīvot zaļi, tas ir, domājot par to, kādu pasauli atstāsim pēc sevis, nenozīmē dzelžainu atteikšanos no ierastajām ērtībām – silta ūdens, elektrības un daudz kā cita, bet gan labas idejas un veidus, kā, piemēram, tos pašus labumus iegūt no saules siltuma, neatstājot uz vidi, kurā dzīvojam, nekādu iespaidu.

Pēc vasaras pārtraukuma Ropažu Kultūras centrā atsākusi darboties aktrises Esmeraldas Ermales teātra studija. "Darbosimies tik ilgi, cik mums visiem kopā būs interesanti," portālam "Apriņķis.lv" teic studijas vadītāja.

"Uz jautājumu, kāpēc jākompostē organiskas izcelsmes atkritumi, vislabākā atbilde ir melnzemes cenas veikalos," saka Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Viņaprāt, organisko atkritumu kompostēšana ir nevis formālas rūpes par dabu, bet praktisks ieguldījums tīras vides uzturēšanā.

Katram ir skaidrs, ka Latvija ir laba zeme dzīvošanai, ja vien tagad mūsu drošību un labklājību neapdraudētu skarbie pasaules vēji – proti, gaidāmie vairāk nekā 700 bēgļi no Tuvajiem Austrumiem.

Šosvētdien, kā ik gadu Skolotāju dienā, tiks pieminēti cilvēki, kuri darījuši labu ikvienam no mums, tieši vai netieši ietekmējot turpmākās dzīves gaitas. Tā kā pašlaik daudz runājam, ka sabiedrībai, kas novērsusies no dabaszinībām, nav nākotnes, aicinājām uz interviju Mārupes vidusskolas ķīmijas skolotāju Vinetu Ūdri, kura skolā strādā jau 30. gadu.

Salaspils memoriāls ir vieta, kas nav apstrīdama kā monumentālās mākslas vērtība ar tā milzīgajām betona skulptūrām. Taču kā vērtēt iemeslu, kāpēc tāds memoriāls ar dzelzsbetonā veidotu uzrakstu "Aiz šiem vārtiem vaid zeme" 1967. gadā tika atklāts un kāpēc desmitiem gadu sabiedrība, nepadomājot kāpēc, runājusi par Salaspils nāves nometni.

Dārznieces Janas Drēviņas sirds un laiks pieder stādu audzētavai "Skāduļi" Siguldas pagastā. Par izaudzētajiem vīnogu stādiem viņa teic, ka tas drīzāk ir sirdsdarbs, varbūt vaļasprieks, bet nepavisam ne lielais bizness.

Lai nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu, no šā gada 1. novembra plānotas izmaiņas Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas darba organizācijā.

Kā jau tika solīts afišās, kas atrodamas Salaspils novada un Nacionālā botāniskā dārza mājaslapā, šīs nedēļas piektdienas vakars ar vairākiem saistošiem pasākumiem – šovu "Krāšņā ķīmija", prominentu zinātnieku priekšlasījumiem gaismas šovu "Staro oranžērija" – izvērtās īpašs.

Šosestdien Salaspils kultūras namā "Enerģētiķis" jau 15. reizi notiks Knuta dienai veltīts literāri muzikāls pasākums "Skujenieks – tautas dziesmu tulks". Pasākumā piedalīsies dzejnieks Knuts Skujenieks, muzikologs Valdis Muktupāvels, vijolniece Karlīna Īvāne un Salaspils 1. vidusskolas meiteņu koris "Sonāre".

Amerikā par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu neviens daudz neuztraucas. Mēs, eiropieši, šajā ziņā esam bažīgāki. Turklāt šā gada pavasarī Zemkopības ministrija paziņoja, ka tikai pieci Latvijas novadi nav noteikuši ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu savā teritorijā. To vidū bija arī daži Pierīgas novadi.

Pagājušās nedēļas vidū Pierīgas un reizē arī visas pasaules slēpņotāju pulkam pievienojās četras komandas no Zvejniekciema vidusskolas 8. klases: "Dzērvenītes", "Odziņas", "LPA" un "Mellenītes".

Rinalds Bukšs un viņa dzīvesbiedre Svetlana Sējā nodarbojas ar bioloģisko tītaru audzēšanu. "Kad cilvēki uzzina, ar ko es nodarbojos, viņi saka: "Ārprāts! Tas taču ir tik sarežģīti!" Savukārt, kad devos uz Zemkopības ministriju reģistrēt savu bioloģiski audzēto tītaru ganāmpulku, ierēdņi nemaz tādu pozīciju "tītars" nevarēja atrast," teic Rinalds.

Šosvētdien, 20. septembrī, Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē tiks atklāta izcilās latviešu gleznotājas Džemmas Skulmes 90 gadu jubilejas izstāde. Svētdien, kas ir arī mākslinieces dzimšanas diena, viņa solījusi kādu brīdi būt kopā ar mālpiliešiem.

Par bēgļiem tagad runā visi. Lai gan esam daudz cietuši zem dažādām okupācijas varām un skaitļi liecina, ka brīvā darbaspēka plūsma aiznesusi pasaulē tik daudz cilvēku, ka Lielbritānijā un Īrijā dzimst katrs ceturtais bērns, kas būtu varējis nākt pasaulē Latvijā, tomēr bez liekām ierunām bez tiem sākumā noteiktajiem 250 mums solidaritātes vārdā būs jāuzņem vēl 526 patvēruma meklētāji, kas no Sīrijas un Ziemeļāfrikas jau nonākuši Dienvideiropā.

Kartupeļu, dārzeņu vai dārza ogu audzēšana, neizmantojot pesticīdus un minerālmēslus, nezāļu apkarošana ravējot, nevis lietojot ķimikālijas, ir daļa no tā, kas ir bioloģiskās lauksaimniecības* pamatā. Te spēkā ir noteikums, ka tikai veselīgā augsnē var izaudzēt veselīgus augus un iegūt veselīgu pārtiku.

Kā jau visur, kur savulaik saimniekojusi padomju armija, arī Mucenieki saglabājuši vaibstus, kas atgādina, ka te savulaik dzīvojuši karavīri. Uz ielas bieži skan krievu valoda, un, lai arī salīdzinoši netālu no Rīgas centra, tas tomēr ir Ropažu novada rietumu nostūris, kuru atpazīstamāku dara Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki".

Pagājušajā nedēļā man acīs iekrita kādā no sociālajiem tīkliem – šajā gadījumā tviterī – neviena cita kā latviešu politiķu aprindām tuvu stāvošā Ata Kampara ievietotais prātojums: "Ļaudis, kuri kaut kā tikuši pie "Audi A8" vai "Bentley" tipa limuzīna un nopietnu sejas izteiksmi paši sēž pie tā stūres, izskatās nedaudz komiski."

Jau rudens krāsaino lapu laikā Gaujas Nacionālā parka apmeklētāji redzēs, ka Gaujas senlejā Siguldā klāt nākušas jaunas takas, bet tie, kuri vēl grib paspēt nobraukt uz leju pa upi, pamanīs, ka daļai laivotāju jau kļuvis par paradumu ņemt līdzi maisu atkritumiem.

Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes priekšnieks Oļģerts Lejnieks Pierīgas Izglītības iestāžu administrācijas un LIZDA arodorganizāciju pārstāvju konferencē Baldonē iepazīstināja ar Pierīgas skolu sasniegumiem pagājušajā mācību gadā.

Līdz svētdienai Rīgā, Ķīpsalas izstāžu kompleksā, darbosies Starptautiskā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes tehnoloģiju, iepakojuma, inovāciju, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa izstāde "Riga Food 2015".

Kopš vasaras ir apstājušies Inčukalna sērskābā gudrona dīķu likvidācijas darbi. Tā vietā līdzšinējā darbu veicēja "Skonto Būve" algoti advokāti skaidrojas ar Valsts vides dienestu (VVD).