05.10.2015 10:39

Ko darīt ar kritušajām koku lapām, un kas notiek ar nederīgu pārtiku

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pats galvenais ir zināt, ko satur pašu ražotais komposts, kas vēlāk nonāks dārzā, atšķirībā no nezināmas izcelsmes veikalos nopērkamās melnzemes. Pats galvenais ir zināt, ko satur pašu ražotais komposts, kas vēlāk nonāks dārzā, atšķirībā no nezināmas izcelsmes veikalos nopērkamās melnzemes. Einārs Binders

"Uz jautājumu, kāpēc jākompostē organiskas izcelsmes atkritumi, vislabākā atbilde ir melnzemes cenas veikalos," saka Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Viņaprāt, organisko atkritumu kompostēšana ir nevis formālas rūpes par dabu, bet praktisks ieguldījums tīras vides uzturēšanā.

"Ja jums ir zemes gabaliņš, uz tā vienmēr ir iespējams atrast vietu nelielai, piemēram, 2x3 metrus lielai, ar dēļiem nožogotai komposta tvertnei vai vēl labāk – divām, kur likt organiskas izcelsmes atkritumus – vecus augus, puķes, nopļautu zāli, koku lapas, zarus, arī virtuves pārtikas atliekas, dārzeņu un augļu atkritumus, tējas, kafijas biezumus, pat vecas avīzes. Reklāmas bukletus, kas drukāti uz glancēta papīra, gan tur mest nevajadzētu, jo šāds papīrs slikti sadalās, turklāt satur lielu daudzumu ķīmisko krāsvielu.

Tvertnēs bioloģiskie atkritumi reizēm jāpārmaisa un jāaplaista, jo mitrums veicina organisko vielu sadalīšanos. Dažu gadu laikā viss būs satrūdējis, un rezultātā būs iegūta melnzeme, ko var izmantot dārza augsnes ielabošanai," teic A. Svilāns.

"Rudenī komposta kaudzei labs papildinājums ir kritušās koku lapas. Problēmas varētu būt vienīgi ar ozola lapām, jo tās satur vairāk miecvielu, tāpēc sliktāk sadalās. Ozola lapas nekad nevajadzētu kompostēt vienas pašas, bet sajaukt, piemēram, ar liepu, kļavu un citām lapām. Tā kā rudenī parasti tiek pļauti arī mauriņi, daudzi dara tā: kad zālājs ir piebiris ar koku lapām, ar zāles pļāvēju pārbrauc tam pāri. Veidojas sasmalcinātu lapu un zāles masa, kas satrūd daudz ātrāk nekā zāle vai lapas atsevišķi."

A. Svilāns brīdina, ka tomātu vai gurķu laksti un zirgkastaņu lapas, kurās pārziemo zirgkastaņu raibkodes, var būt tālākas infekcijas perēklis. Ja tomēr minētās lietas tiek liktas komposta kaudzē, vēlams to darīt pamīšus ar koku lapām vai zāli, lai dārzā neizplatītos augu slimību sporas, kas varētu kaitēt nākamajai ražai. Pēc četriem pieciem gadiem lielākā daļa augu slimību sporu jau būs gājusi bojā. Daļa, protams, izdzīvos, tāpēc šādu kompostu nevajadzētu iestrādāt zemē, kur augs gurķi vai tomāti. Ar to var ielabot augsni vietās, kur, piemēram, tiek stādīti košumkrūmi.

"Piesardzība attiecībā uz minerālmēsliem, domājot par veselīgas pārtikas audzēšanu, ir pārspīlēta. Sliktāk ir tad, ja augi ir apstrādāti ar fungicīdiem, herbicīdiem vai citiem augu slimību un kaitēkļu apkarošanas līdzekļiem. To ražotāji reklāmās sola, ka viss ir nekaitīgs un "gandrīz vai uz maizes smērējams", bet neapšaubāmi augos kaut kas tomēr uzkrājas un saglabājas arī to atliekās. Ja ķīmija ir lietota pietiekami daudz, tādu augu atliekas kompostā labāk nelikt.

Tas, kas paliek pāri no minerālmēsliem, vairāku gadu trūdēšanas ciklā, pateicoties arī mūsu labajiem palīgiem augsnē – sliekām – jau būs pārstrādājies," drošina Nacionālā botāniskā dārza direktors.

Kompostējamie atkritumi jāievieto papīra maisiņā un kopā ar to – speciālā bioatkritumu konteinerā. Tas parasti ir brūnā krāsā un izveidots tā, lai būtu piemērots šādu atkritumu savākšanai. Kompostējamo atkritumu savākšanas konteiners nodrošina tā satura vēdināšanu atkritumu uzglabāšanas laikā, līdz atkritumu apsaimniekotāji tos nogādā kompostēšanas vietā.Kompostējamie atkritumi jāievieto papīra maisiņā un kopā ar to – speciālā bioatkritumu konteinerā. Tas parasti ir brūnā krāsā un izveidots tā, lai būtu piemērots šādu atkritumu savākšanai. Kompostējamo atkritumu savākšanas konteiners nodrošina tā satura vēdināšanu atkritumu uzglabāšanas laikā, līdz atkritumu apsaimniekotāji tos nogādā kompostēšanas vietā.



No atkritumu rašanās pasargā rūpīga plānošana


Atkritumu urnā iemests sapelējis maizes gabaliņš vēl nerada problēmas nedz atkritumu apsaimniekotājiem, nedz dabai, bet kas notiek, piemēram, veikalos, kur vienviet atrodas lieli pārtikas preču krājumi. Tautā runā, ka lielveikalu atkritumu tvertnes esot kā bezpajumtnieku paradīze. Kā ir patiesībā, stāsta lielveikalu tīkla "Rimi Latvia" pārstāve Inga Bite.

"Ir skaidrs, ka bez atlikumiem pārtikas jomā strādāt nav iespējams, taču "Rimi" ik dienu veic virkni pasākumu, lai iespējami samazinātu utilizējamās pārtikas apjomu, rūpīgi plānojot preču apriti, lai veikaliem iepirktu tieši tik daudz svaigās pārtikas preču, cik tie dienas laikā var iztirgot.

Pēc derīguma termiņa beigām preces kā pārtikas atkritumi tiek nodotas dzīvnieku uzturam vairāk nekā 80 zemnieku saimniecībām, arī Rīgas zoodārzam, Rīgas cirkam, zirgaudzētavām un citām organizācijām, ar kurām ir noslēgti sadarbības līgumi. Piemēram, dzīvnieku audzētājiem ir iespēja saņemt dārzeņus un graudaugu produktus, kurus vēl var izmantot dzīvnieku uzturam.

Tirgot produktus ar beigušos derīguma termiņu vai nodot tos lietošanai cilvēku uzturam ir pārkāpums, un šāda situācija "Rimi" veikalos nav pieļaujama, tāpēc pieņēmumi par brīvu pieeju lielveikalu atkritumu urnām ir nepamatoti.

Savukārt tā sauktās trešās kategorijas atkritumi, piemēram, gaļas produkti, tiek utilizēti atbilstoši likumā noteiktai kārtībai. Šīs kategorijas pārtikas atkritumu uzskaite un savākšana notiek stingrā Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolē."

Katru dienu uz visiem “Rimi” un “Supernetto” veikaliem dodas kāds no sadarbības partneriem, lai saņemtu produktus, kam beigām tuvojas derīguma termiņš, ja tie paliek pāri. Līdz ar to veikalos netiek ilgstoši uzkrāta prece, kurai ir beidzies ražotāja noteiktais derīguma termiņš.Katru dienu uz visiem “Rimi” un “Supernetto” veikaliem dodas kāds no sadarbības partneriem, lai saņemtu produktus, kam beigām tuvojas derīguma termiņš, ja tie paliek pāri. Līdz ar to veikalos netiek ilgstoši uzkrāta prece, kurai ir beidzies ražotāja noteiktais derīguma termiņš.



Uzziņa:


Bioloģiskie atkritumi ir bioloģiski noārdāmi dārzu vai parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un mazumtirdzniecības telpu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas ražošanas atkritumi, arī netīrie papīri.

Latvijā aptuveni puse no sadzīves atkritumiem ir bioloģiski sadalāmie sadzīves atkritumi. Tie ir organiskie atkritumi, kuru sadalīšanās procesus dabā nodrošina mikroorganismi skābekļa klātienē vai bez tā. Procesos, kuros nav klāt skābekļa, rodas metāna gāze, kas, nonākot atmosfērā, veicina siltumnīcas efekta veidošanos.

Bioloģiskos atkritumus kompostē sadzīves atkritumu poligonos vai vietās, kuras speciāli ierīkotas bioloģisko atkritumu kompostēšanai.

Latvijā gadā viens cilvēks aiz sevis atstāj vidēji apmēram 250 kilogramus atkritumu. No tiem apmēram 100 kilogrami ir bioloģiskie atkritumi, bet valstī gadā rodas apmēram 20 000 tonnu šādu atkritumu.

Šķirojot atkritumus, samazinās to masa uzglabāšanas poligonos, līdz ar to – atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
Valsts politikas mērķis, pievēršot lielāku uzmanību atkritumu šķirošanai, ir jau 2020. gadā uzglabājamo atkritumu masu samazināt līdz 1995. gada līmenim.

Avots: atkritumi.lv