Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas akordeona skolotāja Anita Rieksta pērn saņēma novadnieku augstāko atzinību – viņa bija viena no tiem, kam tika piešķirts Stopiņu novada 2015. gada Goda pilsoņa tituls.

Pagātnē palikuši tie laiki, kad Rīgas rūpnīcu strādnieku dārziņu kooperatīvos ļaudis pa vasaru Pierīgā audzēja kartupeļus, burkānus, dilles un sīpolus. Starp necilajām dārza būdiņām jau labu laiku nostājušās lepnas savrupmājas, un vienam otram bijušo dārzkopju kooperatīva teritorija kļuvusi par deklarēto dzīvesvietu.

Janvāra vidū redakcijā pienāca vēstule no Siguldas. Novada iedzīvotāja A. Silava raksta, ka ir neizpratnē – SIA "Wesemann-Sigulda" siguldiešiem piegādātais siltums maksā 65,92 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa.

Biedrība "Mārupes uzņēmēji" pagājušā gada nogalē rīkoja aptauju novada skolu 9., 11. un 12. klašu skolēniem. Atbildes liecina, ka tikai puse no aptaujātajiem zina, kādā virzienā vēlas turpināt mācības vai studijas, bet liela daļa – 40% – izvēlēsies nākotnes ceļu, balstoties uz savām sajūtām, nevis prasmēm un sekmēm skolā.

Kuru gan neinteresē, ko skolā pusdienās ēd bērns: vecākus, vecvecākus, Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekus, veselības ministru un viņa ierēdņus... Uz kādu brīdi šī interese beidzās ar to, ka daudzu skolu kafejnīcu plauktos, daudz nepārspīlējot, palika vien dabīgā minerālūdens pudeles un pa kādai sulas pakai un jogurtam.

Lai arī aukstums šoziem vismaz uz brīdi ir atkāpies, tas nenozīmē, ka cilvēkiem zudis vilinājums atrasties uz ledus. Turklāt, kā sarunā ar portālu "Apriņķis.lv" uzsvēra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste, ziemas sezona ir tikai pusē.

"Katrs ziedojums ir kaut kas vairāk par naudu. Ziedojot Zemessardzei, mēs apstiprinām to, ka mums rūp Latvijas drošība, jo neviens cits jau mūsu vietā par to negādās," teic Juris Ulmanis, kura izveidotais portāls "Zemessargam.lv" aicina cilvēkus ziedot naudu, lai par to nopirktu nakts redzamības ierīces zemessargiem.

No 1.janvāra stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas ievieš izmaiņas bērnudārzu, skolu un sociālās aprūpes centru ēdināšanas nosacījumos. Šie papildinājumi attiecas galvenokārt uz sāls un cukura ierobežošanu ēdienā, atsevišķu produktu izslēgšanu no ēdienkartes, kā arī skolu kafejnīcu sortimenta izmaiņām. Ielūkojāmies Krimuldas vidusskolā, lai redzētu, kā šie noteikumi darbojas.

Latvijā tikai 13 novados pērn pieaudzis iedzīvotāju skaits, un 15 pašvaldības dalās ar pārējām 104 pašvaldībām ar naudu. Nav arī īsti skaidrs, vai turpināsies administratīvi teritoriālā reforma. Par to visu portāls "Apriņķis.lv" izvaicāja Latvijas Pašvaldību savienības vecāko padomnieku Māri Pūķi.

Bijušie rīdzinieki gleznotāji Rita Pranča un Andrejs Bovtovičs sevi jau piecus gadus sauc par Baldones novada iedzīvotājiem. "Sākumā mums, kā jau visiem māksliniekiem, bija sapņi par savu dzīves modeli – tāpat kā lielajiem franču impresionistiem Klodam Monē un Polam Sezānam, arī mums gribējās dzīvot tuvāk dabai un gleznot. Tādēļ, kad parādījās iespēja tikt pie sava zemes gabala, mēs to izmantojām."

Tikai mazliet vairāk nekā mēnesis ir pagājis kopš Carnikavas novada domes priekšsēdētājas Daigas Jurēvicas ("Latvijas Zemnieku savienība") "melnās dienas", kad 16. decembrī deputāti nobalsoja par viņas atstādināšanu no amata, ieceļot vietā Imantu Krastiņu ("Reģionu alianse").

No 1. janvāra stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas ievieš izmaiņas bērnudārzu, skolu un sociālās aprūpes centru ēdināšanas nosacījumos. Šie papildinājumi attiecas galvenokārt uz sāls un cukura ierobežošanu ēdienā, atsevišķu produktu izslēgšanu no ēdienkartes, kā arī skolu kafejnīcu sortimenta izmaiņām. Ielūkojāmies Ropažu vidusskolā, lai redzētu, kā šie noteikumi darbojas.

Ir pagājuši 25 gadi kopš barikāžu laika, kā oficiāli sauc 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumus, kas tika organizēti galvenokārt Rīgā no 1991. gada 13. janvāra līdz 27. janvārim.

Šī nedēļa ir tāda īpaša. Vispirms 80. dzimšanas dienu nosvinēja komponists Raimonds Pauls, tad Valsts prezidents Raimonds Vējonis nosauca iespējamo Ministru prezidenta kandidātu – Māri Kučinski, kurš Saeimā pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību, gan būdams Liepājas partijas biedrs.

No 1. janvāra stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas ievieš izmaiņas bērnudārzu, skolu un sociālās aprūpes centru ēdināšanas nosacījumos. Šie papildinājumi attiecas galvenokārt uz sāls un cukura ierobežošanu ēdienā, atsevišķu produktu izslēgšanu no ēdienkartes, kā arī skolu kafejnīcu sortimenta izmaiņām. Ielūkojāmies Babītes vidusskolā, lai redzētu, kā šie noteikumi darbojas.

Zemes dārdzības dēļ lauksaimniecība arvien vairāk attālinās no galvaspilsētas robežām, tomēr ir vietas Pierīgā, kur zemnieki ne tikai sekmīgi saimnieko, bet gūst arī savam darbam augstu novērtējumu. Tā pagājušā gada rudenī konkursa "Sējējs 2015" veicināšanas balvu saņēma bioloģisko kartupeļu audzētājs Zigmārs Logins no Krimuldas novada.

Lai nu kā, bet pašlaik – vismaz janvāra pirmajā pusē – par globālo sasilšanu domāt negribas, jo gads Pierīgā ir atnācis gan ar salu, gan sniegu un viss it tieši tā, kā tam ziemā jābūt: cilvēki domā par siltiem mājokļiem un ir atdzīvojušies slēpošanas kalni Baldonē, Siguldā, Rāmkalnos un citur, tiek meklētas slidas.

Vai sāls ziemā uz ielām ietekmē mūsu mīluļu, piemēram, suņu, kas visbiežāk tiek vesti pastaigās, veselību, vaicājām veterinārās klīnikas "Vetdoktorāts" īpašniekam, veterinārārstam Aivaram Brokam.

Īsi pirms gadu mijas Ādažu vidusskolas stadionā novada iedzīvotāji sabiedriskā kārtā izveidoja slidotavu ar 400 metrus garu un 15 metrus platu ledus celiņu. Tagad slidotava ir ļoti labi apmeklēta.

Pēkšņā aukstuma atnākšana un sniegs, kas pagājušās nedēļas beigās un naktī uz pirmdienu pārsteidza Latvijas iedzīvotājus, pagaidām nav radījis īpašas problēmas Pierīgas novadu ceļu apsaimniekotājiem.

Gada pirmajā darbdienā Mārupes novada domes priekšsēdētājs un pašvaldības amatpersonas kopā ar būvnieku – AS "ELX grupa" pārstāvjiem – iepazinās ar Jaunmārupes pamatskolas jaunās ēkas gatavību nodošanai ekspluatācijā. Būvnieki sola, ka jau šīs nedēļas nogalē skola varēs ienākt jaunajās telpās, bet pirmdien pēc pusotra gada gaidīšanas varētu sākties mācības.

Kopš 1. novembra Stopiņu novada dienas centros Ulbrokā, Sauriešos, Līčos un Upeslejās darbojas četri Eiropas programmas "Erasmus+" projekta "Volunteer 4 DC" brīvprātīgie: spāņi Džesika Himenesa (Jessica Jimenez) un Aress Merida (Ares Merida), portugālis Gonsalo Fereira (Goncalo Ferreira) un bulgārs no Portugāles Dinko Kirovs (Dinko Kirov).

Divu mēnešu garumā 40 skolas no visas Latvijas piedalījās Eiropas Parlamenta Informācijas biroja (EPIB) Latvijā projektā vidusskolām "Nost ar plāno!". Projekta mērķis bija rast efektīvāko risinājumu plāno plastmasas maisiņu patēriņa ierobežošanai. Starp deviņiem veiksmīgākajiem projekta dalībniekiem bija Krimuldas vidusskolas 10. klase.

Šogad Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljonam, kas bāzējas Ulbrokas pusē, ir pievienojušies 63 cilvēki, stāsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Intars Kušners, piebilstot, ka viņa vienības rindās nekad nebūs par daudz tieši Stopiņu, Salaspils un Ropažu novada iedzīvotāju.

Šonedēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) notika Valsts vides dienesta (VVD) jaundibinātā apbalvojuma "Zaļās izcilības balva" laureātu godināšanas pasākums ar VARAM parlamentārā sekretāra Edgara Tavara un VVD ģenerāldirektores Ingas Koļegovas piedalīšanos.

Netālu no Mālpils centra ceļa malā ir ražotne, kur top tādu skandināvu dizaina firmu kā "Muuto", "Hay", "Fredericia" pasūtījumi. Mēbeļu cenas, ja ielūkojamies šo zīmolu katalogos, rakstāmas ar trim, pat četriem cipariem.

Trešdien, 9. decembrī, 16 daudzbērnu ģimenes no visas Latvijas kopā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un prezidenta kundzi Ivetu Vējoni iedegs Ziemassvētku egli pie Melngalvju nama. Viņu vidū būs arī Precinieku ģimene no Carnikavas novada – tautas deju kolektīvu vadītāji Jānis un Anita un viņu trīs bērni Kārlis, Anna un Grieta.

Kopš 1992. gada, kad Apvienoto Nāciju Organizācija pasludināja 3. decembri par Starptautisko invalīdu dienu, ir pagājuši vairāki gadu desmiti. Latvijā par cilvēkiem ar invaliditāti decembra sākumā atceras kopš 1994. gada.

Labestības dienu ietvaros ceturtdien Salaspils sporta nama stadionā tika atklāta trenažieru zāle, kur turpmāk tiks gaidīti pašvaldībā dzīvojošie seniori un cilvēki ratiņkrēslā.

Jau piekto gadu pēc kārtas Starptautiskajā invalīdu dienā Salaspilī sāksies Labestības dienas, kas ilgs līdz svētdienai. To ietvaros tiks atklāta invalīdiem piemērota trenažieru zāle sporta nama stadionā, koncertu kultūras namā "Rīgava" sniegs vijolnieku ansamblis "Kantilēna" un aktieris Jānis Paukštello, uz kuru aicināti gan invalīdi, gan viņu asistenti.

"Baldonē ir divas mūzikas pedagoģes, kuru sirdsdarbs jau gadiem ir vijolnieku ansambļa "Brittaband" vadīšana. Šajā ansamblī, kurš ir vienīgais tāds Latvijā, spēlē jaunieši no Baldones Sociālās aprūpes centra ar nopietniem fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem.

"Kad sanākam visi kopā, esam 32," par savu ģimeni – bērniem un mazbērniem – teic Anita Indriksone un piebilst, ka ģimene parasti satiekas Babītes novada "Veldzēs" un tad tiek pieminēts, ka dzīvē nevalda tikai melnbaltie toņi.

Amatniece Inguna Vegnere ar dzīvesbiedru Arni dzīvo pašu celtā namā Baldones pusē un ikdienā taisa ādas jostas, kurās iestrādā Lielvārdes jostas fragmentus, un rokassprādzes ar latvju aizsardzības un spēka zīmēm.

"Bez pajumtes un maizes gabala pašvaldība mums neļaus palikt," teic lielākā daļa to cilvēku, kuri otrdienās un ceturtdienās mēro ceļu uz zupas virtuvi Ķekavas novada Baložos. Otrā daļa apmeklētāju nesaka neko, bet zina, ka Purva ielas pagrabiņa kafejnīcā no oktobra līdz maijam viņus gaida silta zupa un otrais ēdiens.

Tuvojoties ziemai, arvien lielāka diennakts daļa jāpavada pie mākslīgā apgaismojuma jeb, vienkāršāk sakot, dedzinot elektrību. Šajā laikā pieaug arī summas, kas jāmaksā par patērēto elektroenerģiju.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube uzskata, ka mūsdienu latviešu karavīri nav nedz vājāki, nedz mazāk motivēti aizstāvēt savu valsti kā viņu vectēvi un vecvectēvi.

Babītes novads ir viena no tām vietām Pierīgā, kas cieši saistīta ar latviešu strēlnieku vēsturi, tāpēc Lāčplēša diena šeit saistās gan ar konkrētām cīņu vietām tuvākajā apkaimē, gan cilvēkiem, kuri bijuši strēlniekos un vēlāk piedalījušies Brīvības cīņās.

Apmēram pirms gada, kad "Apriņķis.lv" satika Inčukalna brīvprātīgos ugunsdzēsējus Jāni Liepiņu un Rihardu Keišu, viņi stāstīja, kā, materializējoties Austrijā un Vācijā aizgūtai idejai veltīt savu laiku līdzcilvēku drošībai, 2013. gada 31. martā tika nodibināta Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (BUB).

Savulaik "kaujai pie Plakaniem, kaujai pie Veisiem" latviešu strēlniekiem veltītajā poēmā "Mūžības skartie" nodaļu ir veltījis dzejnieks Aleksandrs Čaks. Turpmāk Plakanciemā netālu no tilta pār Misas upi, vietā, kur latviešu strēlnieki savā pirmajā kaujā izcīnīja uzvaru pār vācu karaspēka daļām, kuras virzījās uz Rīgu, būs arī akmenī cirsta piemiņas zīme.

"Galvenais, ka novada iedzīvotājus arvien vairāk sāk interesēt, ko dara novada dome. Ja kādreiz uz tikšanos ar pašu ievēlētajiem pašvaldības pārstāvjiem nāca vien daži cilvēki, tagad situācija ir krietni labāka un mums veidojas ieinteresēts dialogs," sākot sarunu ar "Rīgas Apriņķa Avīzi", teic Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus.