06.11.2015 10:39

Zigurds Blaus: Ropaži vieni paši netiks galā ar bēgļu pieplūdumu

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Zigurds Blaus: Ja nu atkal ir nepieciešama kāda novadu saplūšana, tai vajadzētu notikt nevis ar pavēli no augšas, bet labprātīgi, vispirms rūpīgi izsverot, kādi ieguvumi būs no apvienošanās. Saskaņā ar vienu no iespējamajiem scenārijiem Ropažu novads varētu palikt savās jau esošajās robežās. Zigurds Blaus: Ja nu atkal ir nepieciešama kāda novadu saplūšana, tai vajadzētu notikt nevis ar pavēli no augšas, bet labprātīgi, vispirms rūpīgi izsverot, kādi ieguvumi būs no apvienošanās. Saskaņā ar vienu no iespējamajiem scenārijiem Ropažu novads varētu palikt savās jau esošajās robežās. Einārs Binders

"Galvenais, ka novada iedzīvotājus arvien vairāk sāk interesēt, ko dara novada dome. Ja kādreiz uz tikšanos ar pašu ievēlētajiem pašvaldības pārstāvjiem nāca vien daži cilvēki, tagad situācija ir krietni labāka un mums veidojas ieinteresēts dialogs," sākot sarunu ar "Rīgas Apriņķa Avīzi", teic Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus.

– Pēdējos mēnešos Ropažu novads kļuvis populārs – šeit atrodas patvēruma meklētāju centrs "Mucenieki". Kā jūs raksturotu pašreizējās attiecības trijstūrī "novads – Mucenieku patvēruma meklētāju centrs – valsts"?

– Izskatās, ka valsts, kopš aktuāls kļuvis bēgļu uzņemšanas jautājums, pašlaik vairāk domā par patvēruma meklētājiem, nevis par Ropažu novada Mucenieku iedzīvotājiem. Tāpēc gribējām, lai vadības rīcības plānā tiktu iekļauts mūsu priekšlikums par multifunkcionālā centra izveidošanu un sporta laukuma sakārtošanu Muceniekos. Sākumā tas tika ņemts vērā, bet pēc tam diemžēl no dienaskārtības izsvītrots.

Valdība ir atradusi finansējumu – vairāk nekā četrus miljonus eiro – Iekšlietu ministrijai, lai ievērojami paplašinātu patvēruma meklētāju centru, bet nav atradusi iespēju sakārtot un radīt to vidi, kuru izmantos Latvijas iedzīvotāji. Ar to nav apmierināti arī seši simti Mucenieku iedzīvotāju. Tāpēc ir jāmeklē kaut kāds vidusceļš, kā viņiem ikdienā labāk saprasties ar diviem, varbūt pat trim simtiem ienācēju (ņemot vērā Iekšlietu ministrijas paplašināšanās plānus, šis skaitlis noteikti būs vēl lielāks), kuri tāpat pārvietosies pa ciematu, ies uz veikalu un sporta laukumu. Tas novedīs pie sociālas spriedzes un konfliktiem ar vietējiem iedzīvotājiem.

Vai, mākslīgi palielinot ciemata iedzīvotāju skaitu par vismaz pusi, nav jādomā arī par elementāru pamatinfrastruktūru? Kam tas būtu jādara? Vai tikai Ropažu novada iedzīvotājiem par savu nodokļos samaksāto naudu? Daļa iedzīvotāju jau šobrīd ļoti nopietni apsver iespēju mainīt dzīvesvietu un pamest Muceniekus, tādējādi perspektīvā var izveidoties situācija, ka Mucenieki kļūst par patvēruma meklētāju ciematu bez vietējiem iedzīvotājiem – bez integrācijas iespējām. Vai tāds ir mērķis?

Pašlaik, cik zinu, Iekšlietu ministrijas plānos ir renovēt divas mājas Muceniekos un iegādāties vienu nepabeigtu jaunu daudzdzīvokļu māju Mucenieku ciemā, no kurām, iespējams, vienā varētu tikt kāda telpa arī novada pārvaldes vajadzībām. Izskatās, ka Mucenieku ļaudīm būs jāiet integrēties pie patvēruma meklētājiem, lai gan vajadzētu būt otrādi – bēgļiem vajadzētu integrēties mūsu sabiedrībā. Un to palīdzētu izdarīt gan pirmsskolas izglītības grupas, gan bāriņtiesa, gan daudz kas cits cilvēkam nepieciešams. Lai gan esam klauvējuši pie dažādām durvīm, rezultāta pagaidām nav.

– Novada īpatnība ir tā, ka apdzīvotās vietas ir samērā izkaisītas un ne tikai no Muceniekiem, bet arī Zaķumuižas, Silakroga, Tumšupes un citām vietām novada centrs ar sabiedrisko transportu nav ērti un acumirklī sasniedzams. Piemēram, Muceniekus ar novada centru saista tikai divi sociālā autobusa reisi mēnesī. Pārējā laikā ar sabiedrisko transportu uz novada centru jābrauc caur Rīgu. Kā, piemēram, patvēruma meklētāji pie jums varētu atbraukt?

– Multifunkcionālā centra pastāvēšana atrisinātu arī šo problēmu, jo novada darbinieki, kuri risinātu gan vietējo iedzīvotāju, gan patvēruma meklētāju ikdienas problēmas, būtu tepat uz vietas Muceniekos. Saikne starp centru un vietējiem iedzīvotājiem būtu daudz stiprāka, ne tikai tajās reizēs, kad viņi kāpj sociālajā autobusā un dodas uz Ropažiem. Te gan piebildīšu, ka novadā kursē skolēnu autobusi, kurus iedzīvotāji var izmantot, lai nokļūtu līdz novada centram.

– Iespējamā administratīvi teritoriālā reforma Ropažu novada pastāvēšanu gan tieši neskar, tomēr jūs piedalījāties jaunās Pierīgas novadu apvienības dibināšanā. Ko cerat panākt?

– Es esmu ieinteresēts šādas Pierīgas novadu apvienības pastāvēšanā tāpēc, ka redzu iespēju veiksmīgāk risināt jautājumus, kas saistīti ar Eiropas struktūrfondu naudas apgūšanu, arī tās pašas patvēruma meklētāju problēmas risināšanai. Redzam taču, kā darbojas lielo pilsētu apvienība, un viņiem labi veicas ar sava viedokļa paušanu. Ir attālākas pašvaldības, bet mēs – Pierīgas pašvaldības – esam tādā īpašā statusā, tāpēc apvienojāmies, lai tieši caur šo veidojumu varētu risināt savus jautājumus. Tiesa, Ropažu novads nav nedz izteikts "donors" pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, nedz arī naudas saņēmējs.

Kopīgi bijām pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda un paskaidrojām viņam, ko gribam panākt, dibinot Pierīgas novadu apvienību.

Ja runājam par iespējamo administratīvi teritoriālo reformu, pašlaik dzīvojam ar kārtību, kāda ir izveidojusies pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas, un pamatu nākamajai reformai īsti neredzu.

– Ko Ropažu vidusskolai sola skolotāju algu reformas?

– Šogad esam renovējuši skolu un bērnudārzu Zaķumuižā, bērnudārzam "Annele" Ropažos uzcēluši piebūvi, un rindu uz pirmsskolas izglītības iestādēm pie mums nav, un ne jau tāpēc, ka novadā nebūtu bērnu. To es saku tāpēc, ka pirmsskolas izglītības iestādēs jau laikus esam pārgājuši uz 40 stundu modeli, kas pedagogiem ļauj pelnīt 838 eiro par slodzi pirms nodokļu nomaksas.

Vērīgi sekojam līdzi vidusskolēnu skaitam, bet pamatskolā mums jau ir divas, pirmajā klasē pat trīs paralēlklases. Nākamajā gadā sāksim skolas ēkas renovāciju. Skolai tūlīt apritēs 80 gadu, un telpas, kā zināms, mēdz novecot. Taču arī pašlaik mācību kabineti ir iekārtoti atbilstoši laika garam, bet skolēnu interesi par vēsturi rosina klubs "Rodenpoys".

– Ar ko novadam būs jārēķinās, kad tiks apstiprināts jaunā dzelzceļa "Rail Baltica" trases maršruts?

– Dzelzceļš novada teritoriju skar salīdzinoši nedaudz, pārsvarā tā ir mežu teritorija. Arī dažu zemnieku īpašumi, kuru laukus šķērsos "Rail Baltica" sliedes. Jau visai drīz atkal notiks trases publiskā apspriešana, bet skaidrs, ka dzelzceļš šo zemju īpašniekus īpaši netraucēs. Vairāk uztraukumu pauduši cilvēki, kuri rūpējas par putniem un dzīvniekiem, bet plānos ir padomāts arī par tiem.

Jau sākumā pieteicām, ka mūs interesē savienojums starp Muceniekiem un Silakrogu, un plānā tas, cerams, tiks ņemts vērā. Nevar sacīt, ka līdz šim mēs nebūtu uzklausīti.

– Kāda Ropažu novadā solās būt šī apkures sezona?

– Apkures jautājumi ir svarīgi Ropažu, Zaķumuižas, Silakroga un Mucenieku dzīvojamajos namos. Ropažos ir viszemākais apkures tarifs, jo šeit darbojas koģenerācijas stacija, kur izmanto gāzi. Rezervē ir arī granulu katls, kādu izmantojam Silakrogā. Tas gan ir mazliet dārgāk, nekā izmantojot koģenerācijas stacijas saražoto siltumu. Visdārgākā apkure ir Muceniekos. Tur īstu atsaucību vietējos iedzīvotājos nav guvusi arī namu siltināšanas ideja. Turpretī Zaķumuižā ir nosiltinātas visas dzīvojamās ēkas un sekmīgi darbojas namu apsaimniekotājs.

– Kādas atziņas esat guvis, darbojoties novada domes priekšsēdētāja amatā?

– Nav viegli sēdēt šajā krēslā, bet darbs ir interesants un, galvenais, nekad neapstājas, jo iedzīvotājiem jau allaž no domes kaut ko vajag. Līdz šim mums ir izdevies atrast kopīgu valodu. Negribu runāt par kaut kādu īpašu dalījumu pozīcijā un opozīcijā, lai gan ir deputāti, kuri cenšas atrast kļūdas, kur to īsti nav, tikai tāpēc, lai atgādinātu par sevi.

Bet pats galvenais, ko gribu uzsvērt, ka pamazām atdzīvojas arī mazie novada ciemati, cilvēkus vairāk interesē tas, ko dara pašvaldība, un visi kopā esam lepni, ka dzīvojam vietā, kas nesen nosvinēja 810. gadadienu.