28.01.2016 17:01

Ledū ielūzušo līderos – arī sniega motociklisti

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ledū ielūzušo līderos – arī sniega motociklisti Einārs Binders un no VUGD arhīva

Lai arī aukstums šoziem vismaz uz brīdi ir atkāpies, tas nenozīmē, ka cilvēkiem zudis vilinājums atrasties uz ledus. Turklāt, kā sarunā ar portālu "Apriņķis.lv" uzsvēra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste, ziemas sezona ir tikai pusē.

Saeima šo ceturtdien pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus likumā "Par pašvaldībām", kas paredz tiesības pašvaldībām noteikt aizliegumu atrasties uz ūdenstilpju ledus vietās, kur var tikt apdraudēta personas dzīvība un veselība.


Glābēju statistika pagaidām nav dramatiska

"Šogad situācija, salīdzinot to ar iepriekšējiem gadiem, ir salīdzinoši labāka, jo no 1. decembra līdz 25. janvārim, ielūstot ledū, ir noslīkuši divi cilvēki – viens 1. decembrī Baltiņu ezerā Krustpils novada Kūku pagasta Ķikuros, otrs – gāja bojā 24. janvārī Daugmalē, braucot ar sniega motociklu un ielūstot Daugavas ledū.

Pagājušās ziemas sezonā bija 15, bet vēl gadu iepriekš – 23 noslīkušie. Šogad uz ledus ir izglābti seši, bet pērn tādu bija 10," sacīja V. Gribuste, piebilstot, ka šis gads ir īpašs ar to, ka, ja iepriekšējās sezonās VUGD glābēji steidzās palīgā ūdenstilpēs ielūzušajiem zemledus makšķerniekiem vai vilka ārā no ūdens noslīkušos, kuri bija mēģinājuši saīsināt ceļu, šķērsojot ūdenstilpi pa ledu, šogad tikai puse ir zemledus makšķernieki. Otra puse ir aktīvās atpūtas cienītāji – slēpotāji vai sniega motociklu vadītāji.

Kā skaidroja VUGD pārstāve, šogad situāciju labāku dara tas, ka ledus sega izveidojās ļoti strauji, gan piebilstot, ka nopietnākas izmaiņas glābšanas dienestu statistikā attiecībā uz noslīkušajiem un izglābtajiem parasti sākas tad, kad sāk kust sniega sega.

Taču arī pašlaik ledus, kas sedz ūdenstilpes, nav pilnīgi drošs un viscaur vienāda biezuma, atgādināja V. Gribuste. Ledus veidojas no ūdenstilpnes krasta, un tas nozīmē, ka tādās platās upēs kā Daugava tas pat pēc liela sala upes vidū nav tik biezs, lai izturētu cilvēka svaru. To pierādīja arī nesenais notikums Daugmalē, kad upē ielūza sniega motociklists. Tāpat ledus ir plānāks, ja zem tā ir straume vai avoti, pie tiltiem un dzelzceļa pārvadiem, niedrājos un tur, kur ir ietekas vai iztekas, tātad – vietās, kur zem ledus ir ūdens kustība vai ūdenī atrodas kādi lielāki priekšmeti.

Citreiz ziemas sākumā salīdzinoši stiprs var būt pat pāris centimetru biezs ledus, bet ziemas otrā pusē zem cilvēka svara var ielūzt pat pārdesmit centimetrus bieza ledus kārta. Tāpat sala un atkušņu rezultātā ledus var būt slāņains ar cietām un irdenām kārtām, un uz pavasara pusi to trauslāku padara saules stari. Savukārt Daugavas ledus, mainoties upes ūdens līmenim, pastāvīgi tiek lauzts.

"Pats galvenais – nevajadzētu aizmirst, ka drošs ledus mēdz būt tikai hokeja hallēs, un paļauties uz to, ka bija liels sals un tāpēc vien ledus visur ir biezs un izturīgs. Jo platāka upe vai lielāks ezers, jo neizturīgāks var izrādīties ledus tālāk no krasta," uzsvēra VUGD pārstāve.

Likumdevēji rosina būt bargākiem pret cilvēkiem uz ledus

Iekšlietu ministrija, pirmām kārtām jau domājot par zemledus makšķernieku drošību, ierosinājusi, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz tās administratīvajā teritorijā esošās iekšzemes publiskās ūdenstilpes ledus un tās administratīvajai teritorijai pieguļošās jūras piekrastes ūdenstilpes ledus tādās vietās, kur var tikt apdraudēta personas dzīvība un veselība.

Izvērtējot personas un dzīvības iespējamo apdraudējumu, tiks ņemta vērā cilvēku pulcēšanās intensitāte, laikapstākļi, meteoroloģiskās prognozes un iespējamība, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta.

Patlaban jau dažas pašvaldības, piemēram, Rīgā un Jūrmalā, pēc savas iniciatīvas ar saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko kārtību ir noteikušas aizliegumu atrasties uz ledus. Tomēr lielākā daļa pašvaldību šādas tiesības neizmanto.

Par aizlieguma atrasties uz iekšzemes publiskās un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus neievērošanu Iekšlietu ministrija rosina saukt pie administratīvās atbildības. Par šādu pārkāpumu varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro.

"Apriņķis.lv" uzdeva jautājumu Ādažu novada pašvaldības izpilddirektoram Guntim Porietim, kā rīkosies pašvaldība Ādažos – novadā, kurš ir viens no ūdeņiem bagātākajiem novadiem Pierīgā. Vai tā ir gatava pildīt Iekšlietu ministrijas ieteikumus bargāk vērsties pret cilvēkiem uz ūdenskrātuvju ledus?

Izpilddirektors sacīja, ka par to ir informējis domes deputātus, taču deputāti nolēmuši pagaidām vairāk paļauties uz cilvēku veselo saprātu. Turklāt nelaimju uz ledus novada teritorijā ir bijis salīdzinoši maz.

Taču, lai vērstos pret cilvēkiem, kuri atrodas uz ūdenstilpju ledus, novada izpildvarai nāktos, pirmkārt, pie katras ūdenstilpnes novietot brīdinājuma zīmes, otrkārt, pašvaldības policijai tās pastāvīgi būtu jākontrolē, lai sekotu līdzi tam, kas notiek uz ledus. Tā kā Ādažos ziemā darbojas slidotava, bērni pārsvarā dodas uz turieni. Savukārt zemledus makšķernieki vienā balsī apgalvo, ka ledu labi pazīstot un uz tā viens otru uzmanot, skaidroja G. Porietis.

Pašvaldība gan sola ieņemt stingru nostāju, ja uz ledus gadīsies kāda nelaime. Tad gan vainīgajam izdevumi par glābēju darbu būs jāsedz pašam.