19.01.2016 13:50

Ropažu vidusskolas bufetē vairs nevar iefiltrēt kaut ko līdzīgu "aizliegtajiem produktiem"

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Nosacīti tukšie plaukti Ropažu vidusskolas kafejnīcā liecina par to, ka pārkārtošanās skolu kafejnīcu dzīvē ir tikai iesākusies un labākie risinājumi vēl tiks meklēti. Nosacīti tukšie plaukti Ropažu vidusskolas kafejnīcā liecina par to, ka pārkārtošanās skolu kafejnīcu dzīvē ir tikai iesākusies un labākie risinājumi vēl tiks meklēti. Einārs Binders

No 1. janvāra stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas ievieš izmaiņas bērnudārzu, skolu un sociālās aprūpes centru ēdināšanas nosacījumos. Šie papildinājumi attiecas galvenokārt uz sāls un cukura ierobežošanu ēdienā, atsevišķu produktu izslēgšanu no ēdienkartes, kā arī skolu kafejnīcu sortimenta izmaiņām. Ielūkojāmies Ropažu vidusskolā, lai redzētu, kā šie noteikumi darbojas.

Ropažu vidusskolas direktors Pēteris Salenieks uzskata, ka tas ir ļoti labi, ka beidzot Ministru kabineta noteikumos ir skaidri pateikts, kam ir jābūt skolas bufetē, nevis kā pirms tam, kad bija uzskaitīts tikai tas, kas tur nedrīkst būt. Viņaprāt, tagad vairs nav iespējas iefiltrēt kaut ko līdzīgu "aizliegtajiem produktiem".

Ropažu vidusskolas ēdnīcu un bufeti apkalpo uzņēmums SIA "Žaks-2". Salenieks stāsta, ka pašlaik gan bufete, kur iepriekš varēja dabūt, piemēram, dažādus salātus, bet nebija silto ēdienu, ir apvienota ar ēdnīcu, un sortiments krietni sarucis. Tagad uzņēmējam pašam būs jāizlemj, vai ir jēga šādu bufeti uzturēt, jo plauktos faktiski nekā cita, izņemot sulas un dabīgo minerālūdeni, nav.

"Mēs skolā nodrošinām brokastis, pusdienas un launagu ar skolas virtuvē pašu gatavotu silto ēdienu. Turklāt mēs esam viena no vadošajām ekoskolām Latvijā. Tāpēc jau no septembra mums ir projekts "Ēdam atbildīgi", sekojot līdzi tam, ko ēdam un dzeram, cik ēdienā ir sāls, cik cukura un citu E-vielu.

Taču viss sākas ar produktu piegādātāja izvēli. Pie iepirkuma konkursa strādāja skolas padome sadarbībā ar novada domi, lai nepieļautu, ka zemākā iepirkuma cena atspēlētos uz zemāku ēdiena kvalitāti. Turklāt viena no prasībām bija, lai gaļa, dārzeņi, piena produkti, augļi tiktu iepirkti 50 kilometru rādiusā ap Ropažiem," skaidro direktors.

Runājot par skolēnu ēšanas paradumiem, P. Salenieks atgādina, ka, piemēram, pusdienās bērniem tiek piedāvāta zupa, otrais ēdiens un deserts. Pusdienas maksā 1,30 eiro.

Tajā pašā laikā, ja ir vecāku iesniegums, ka bērns vēlas pusdienot ārpus skolas kādā no tuvējām Ropažu kafejnīcām vai iet uz veikalu un tur pirkt ēdamo, mēs tādu iespēju, sākot ar 5. klasi, dodam. Otrajā starpbrīdī skolu var atstāt, lai paēstu vai aizietu uz veikalu, taču jāiekļaujas 40 minūtēs. Ja tiek kavēts mācību process, atļauja uz atlikušo mācību gadu tiek anulēta un jaunu iegūt nevar. Tādu bērnu, kas ēd ārpus skolas, ir ne vairāk par 30 no 307, taču arī daļa no tiem, kuriem atļauja ir, laiku pa laikam pusdieno skolas ēdnīcā.

Uz jautājumu, kāpēc skolēni izvēlas pusdienot ārpus skolas, direktors atbild, ka šādu izvēli ietekmē tas, ka ēdnīca ir ļoti maza, un, ja visi audzēkņi pusdienotu skolā, pusdienas būtu jārīko četrās maiņās.

Otrs faktors, viņaprāt, ir priekšstats par to, kā jāgaršo ēdienam, jo skolas ēdnīcā gatavotajā ēdienā tiek ievērots noteiktais sāls un cukura daudzums. Te gan jāpiebilst, ka skolas ēdnīcas piedāvātajos ēdienos pārliekais sāls daudzums tiek aizstāts ar citām atļautajām garšvielām, savukārt, ēdot ārpus skolas, ir iespēja uzbērt vēl vairāk sāls jau tā sāļajiem frī kartupeļiem un pievienot ēdienam kečupu.

"Ja ar šo atbildīgo ēšanu mēs skolā pasargājam bērnus no lieka sāls un cukura patēriņa, no veselībai nevēlamām E-vielām, tad tas ir ieguldījums to skolēnu veselībā, kam vecāki varbūt savas aizņemtības dēļ ne katru reizi var izsekot līdzi. Bet kopumā jau arī ģimenē jārunā par domāšanas maiņu un vērtību izpratni, arī to, kas ir veselīgs uzturs," uzsver P. Salenieks.

Pārtikas produkti, kurus drīkst tirgot izglītības iestāžu kafejnīcās:
• svaigus augļus, ogas un dārzeņus;
• žāvētus augļus, ogas, dārzeņus un sukādes bez pārtikas piedevām;
• negrauzdētus riekstus un sēklas bez pievienotā cukura, sāls un pārtikas piedevām;
• pienu, raudzētus piena produktus, saliktus piena produktus bez aromatizētājiem (izņemot dabīgos aromatizētājus) un pārtikas piedevām, ar samazinātu tauku saturu;
• dzeramo ūdeni, avota ūdeni un dabīgos minerālūdeņus;
• augļu sulas, kā arī dārzeņu sulas bez pārtikas piedevām, pievienotā cukura un sāls;
• augļu nektārus, kuros kopējais ogļhidrātu daudzumus nepārsniedz 15 g uz 100 ml produkta, bez pārtikas piedevām – saldinātājiem;
• dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot zaļo, melno un augu tēju, izņemot šķīstošo tēju;
• dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot maltu, grauzdētu kafiju vai sausu vai pastas veida cigoriņu ekstraktu;
• dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot kakao pulveri ar samazinātu tauku saturu, bez pārtikas piedevām – saldinātājiem;
• šokolādi, kas satur ne mazāk kā 43% kopējās kakao sausnas;
• sausmaizītes (galetes), sausiņus un barankas, kurās nav daļēji hidrogenētu augu tauku un pārtikas piedevu un kurās ir ne vairāk kā 5 g cukura uz 100 gramiem produkta.

Šis pārskaitījums nozīmē to, ka skolā nedrīkst pārdot konfektes, batoniņus, saldinātos, gāzētos dzērienus, konditorejas izstrādājumus, kuri netiek gatavoti uz vietas ēdnīcā, un daudzas citas pārtikas preces.

Iepriekš:

Pārmaiņas skolas ēdnīcā un bufetē - Babītē našķus aizstās ar sukādēm un pankūkām