03.12.2015 17:06

Labestības dienas maina priekšstatus par dzīvi

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Malda Caune: Man bija ļoti personiska pieredze saskarsmē ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas tagad ļauj kalpot salaspiliešiem, lai gan labprāt nodarbojos arī ar sporta jautājumiem. Taču sociālā joma man nav tikai darbs, tā ir arī mana sirdslieta. Malda Caune: Man bija ļoti personiska pieredze saskarsmē ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas tagad ļauj kalpot salaspiliešiem, lai gan labprāt nodarbojos arī ar sporta jautājumiem. Taču sociālā joma man nav tikai darbs, tā ir arī mana sirdslieta. Einārs Binders

Jau piekto gadu pēc kārtas Starptautiskajā invalīdu dienā Salaspilī sāksies Labestības dienas, kas ilgs līdz svētdienai. To ietvaros tiks atklāta invalīdiem piemērota trenažieru zāle sporta nama stadionā, koncertu kultūras namā "Rīgava" sniegs vijolnieku ansamblis "Kantilēna" un aktieris Jānis Paukštello, uz kuru aicināti gan invalīdi, gan viņu asistenti.

Būs arī tikšanās ar invalīdu biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētāju Ivaru Balodi un radošā darbnīca Sociālajā centrā. Šā gada Labestības dienu devīze ir "No manas sirds tavai".


Invalīdu atbalstu regulē noteikumi

Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietniece Malda Caune teic, ka, tiklīdz tikusi ievēlēta Salaspils novada domē, nolēmusi nodarboties ar sociālajiem jautājumiem, un pašlaik esot panākts, ka invalīdi Salaspilī ik gadu 3. decembrī var saņemt neizvērtējamos pabalstus. Pirmās grupas invalīdiem tie ir 142 eiro, otrās grupas invalīdiem un bērniem invalīdiem – 71 eiro. Šogad pabalstus saņem 682 cilvēki, nākamgad tādu būs vairāk, jo audzis otrās grupas invalīdu skaits.

Kopš šā gada spēkā ir noteikums, ka cilvēks ar īpašām vajadzībām no pašvaldības var saņemt 4000 eiro lielu finansējumu mājokļa pielāgošanai invalīda vajadzībām. Tā var būt gan nama ieejas piemērošana, ja cilvēks pārvietojas ratiņkrēslā vai viņam ir pārvietošanās grūtības, gan arī vannasistabas papildu aprīkošana.

"Pēc iesnieguma saņemšanas novada sociālā dienesta pārstāvji novērtē, vai un kas ir nepieciešams. Ja prasības ir pamatotas, nauda tiek piešķirta, neizvērtējot ģimenes ienākumus. Šogad jau trim personām šāds pabalsts ir piešķirts. Taču arī pērn dome spējusi palīdzēt cilvēkam, kurš pēkšņi kļuva invalīds. Viņam bija apgrūtinoši nokļūt savā dzīvoklī mājas otrajā stāvā. Racionālākais veids, kā viņam palīdzēt, bija uzbūvēt āra liftu.

Tagad sniegt šādu palīdzību būtu vienkāršāk, jo nosacījumi, kam un kad pašvaldība var palīdzēt, ir iestrādāti novada domes saistošajos noteikumos," skaidro M. Caune.

Arī "dumpiniekos" mēdz ieklausīties

Salaspilī darbojas divas invalīdu biedrības: viena pieaugušajiem, otra – "Zelta atslēdziņa" – bērniem. Malda Caune teic, ka kopīgi izcīnītas daudzas cīņas par savām tiesībām.

"Esam bijuši Saeimā un runājuši ar deputātiem, esam rakstījuši vēstules tiesībsargam un Labklājības ministrijai. Piemēram, mums nebija skaidrs, kā tas iespējams: līdz 18 gadu vecumam bērns invalīds, kuram ir nepieciešama kopšana, saņem attiecīgu pabalstu, bet pēc tam vairs ne. Bet šāds bērns var būt pat gulošs, tikai nav atdots aprūpei pansionātā. Uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas šāds pabalsts būtiski samazinājās, it kā invalīda veselības stāvoklis pēkšņi būtu mainījies uz labo pusi!

Lai gan daudzi mūs nosauca ar dumpiniekiem, tomēr savu panācām, un tagad bērna invalīda kopšanas pabalsts pēc 18 gadu sasniegšanas ir saglabājies. Un vēl mēs kopīgi panācām, ka darba stāžs katram no vecākiem, kas kopj bērnu invalīdu, no obligātajiem 30 gadiem tika samazināts līdz 25 gadiem."

Gan kristīgās vērtības, gan jautrība

Malda Caune atgādina, ka ik vasaru Salaspilī notiek sporta spēles cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, uz kurām atbrauc arī dalībnieki no citiem novadiem. Galvenais ieguvums no šāda pasākuma ir invalīdu integrācija sabiedrībā, jo, lai spēles notiktu, ir vajadzīga brīvprātīgo palīdzība.

"Par līdzcilvēkiem ar īpašām vajadzībām mums atgādina arī Labestības dienas," viņa piebilst. Pirmajā gadā salaspilieši sākuši ar kristīgo vērtību apzināšanos, jo katram taču kādreiz ir jāpadomā, kas mēs esam un kā vajadzētu attiekties pret līdzcilvēkiem, arī invalīdiem. Klāt bijis katoļu mācītājs un dziedājis baznīcas koris.

Jau nākamreiz, rīkojot Labestības dienas, nākusi atskārsme, ka cilvēki ratiņkrēslā ir pelnījuši arī kaut ko jautrāku – iespēju pasmieties, varbūt pat padejot, tāpat kā to dara visi apkārtējie. Pie Salaspils invalīdiem atbrauca aktieris Varis Vētra un dziedātāja Olga Rajecka, bet pati Labestības diena pastiepusies nedēļas garumā. Salaspils Labestības dienās savu pēdējo koncertu kopā ar Santu Zapacku sniedzis arī dziedātājs Harijs Ozols.

"Labestības dienas ļāvušas arī skolēniem iepazīties ar pasauli, kurā nav tikai veseli cilvēki vien, lai pēc tam, redzot uz ielas cilvēku ratiņkrēslā, nebūtu izbrīnījušies, ka vispār kaut kas tāds ir iespējams," uzsver M. Caune.

Brīnās gan politiķis, gan tiesībsargs

"Pie mums ir viesojies arī tagadējais Saeimas deputāts Arvils Ašeradens. Kāda no mammām uz tikšanos līdzi bija paņēmusi invalīda zābaciņus, kas domāti valkāšanai cauru gadu, bet mums taču ir četri gadalaiki! Politiķis, aplūkojot apavu pāri, bija ļoti izbrīnījies un solīja kaut ko šajā ziņā labot. Un kaut kas jau arī mainījies uz pareizo pusi.

Tāpat tikāmies ar tiesībsargu Juri Jansonu, kurš vienmēr ir bijis mūsu pusē. Arī viņš, tāpat kā Ašeradena kungs, ir brīnījies par to, cik daudz un dažādas hartas un citus starptautiskus dokumentus, kas aizstāv invalīdus, Latvija ir parakstījusi, bet tikai nedaudz no tā visa tiek pildīts, lai invalīds varētu dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi, ieskaitot iespēju atrast piemērotu darbu."

Ar iesaisti var celt pašapziņu

"Tajā pašā laikā mana pieredze, vērojot dienas centra darbu, liecina, ka tad, ja cilvēkam kaut kas ir atņemts, kaut kas cits tiek dots vietā," stāsta Malda Caune. "Zinot, cik brīnišķīgus darbiņus veido cilvēki ar īpašām vajadzībām, esmu domājusi, kāpēc gan tie reizēm nevarētu kalpot kā Salaspils prezentācijas materiāli, kurus par nelielu naudiņu varētu iegādāties tūrisma informācijas centrā. Tas celtu arī invalīdu pašvērtību. Turklāt dienas centrā tapušo darbiņu izstāde ir bijusi gan Salaspils kultūras namā, gan ceļojusi uz Ķekavu," teic M. Caune, piebilstot, ka attieksme pret invalīdiem novadā, protams, ir atkarīga no domes vadības.

Pēdējos gadus tā ir pozitīva. Ja domes priekšsēdētājs būtu iebildis, Salaspilī, piemēram, nekad netiktu atvērta invalīdiem piemērota trenažieru zāle, invalīdu biedrību vajadzībām budžetā netiktu iekļauta nauda to atbalstam un atvēlēts solīds līdzfinansējums līdzdalībai nevalstiskajām organizācijām domātajos projektos. Tāpat jāpiemin būtiskas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides invalīdiem."

Jāiet soli tālāk

"Šķiet, Labestības dienas Salaspilī ir ienākušas uz palikšanu," teic M. Caune un uzsver, ka pats galvenais ir tas, ka, laikam ritot, invalīdi nekautrējas iziet sabiedrībā. Viņi zina, ka uz ielas neviens par viņiem vairs nebrīnīsies un neteiks, ka tādi un šitādi staigā apkārt vai braukā ratiņkrēslā.

Taču noslēgšanās četrās sienās nav tikai invalīdu problēma. Jādomā arī par cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām, jo viņiem bieži vien nav pie kā aiziet un izstāstīt savu sāpi, jo ir lietas, ko neviens neuzdrošinās pastāstīt pat saviem tuviniekiem vai draugiem un nepavisam ne darba devējiem. Šādu iespēju – dalīties pieredzē un dažkārt arī uzklausīt speciālistu padomus – tagad piedāvā Salaspils Sociālais centrs.