Tāpat siguldiete piemin, ka ne tik sen rekonstruēta pilsētas siltumtrase, kurā kopā ar Eiropas fondu naudu ieguldīti 7,14 miljoni eiro, bet siltuma tarifs vienalga palicis nemainīgi augsts. Viņa salīdzina siltuma tarifus Siguldā un Viesītē, proti, Viesītē tas par MWh esot par 25 eiro mazāks, kas ļauj tai ierindoties pēdējā vietā Latvijā, turpretī Sigulda ar savu tarifu atrodas tabulas augšgalā.
Siguldā nevar būt tāpat kā Viesītē
Iepazīstoties ar centralizētās siltumapgādes tarifiem Pierīgas novados, "Apriņķis.lv" secināja, ka tarifu tabulas pirmajā piecpadsmitniekā atrodas ne tikai Sigulda, bet vēl 10 Pierīgas siltumpiegādātāji, un siltuma tarifi Pierīgā svārstās no 55 līdz 65 eiro par MWh.
Lai aprakstītu situāciju katrā novadā, būtu nepieciešamas vairākas lappuses, tāpēc lūdzām skaidrojumu SIA "Wesemann" valdes loceklim Ivaram Pauram.
Runājot par centralizētajiem siltumapgādes tarifiem Siguldā, viņš ieteica vispirms atcerēties, kā ar siltumapgādi pašvaldībā bija 2004. gadā, kad parādu dēļ neviens siltuma ražotājam nepiegādāja šķeldu. Tā paša iemesla dēļ bija aizgriezti un noplombēti gāzes ventiļi. Siltumenerģijas padeve notika ar pārtraukumiem, un stundas laikā trasēs gaisā noplūda vairāk siltuma nekā tagad gada laikā. Turklāt katlumājas iekārtas atradās pirmsavārijas stāvoklī. Taču, kā uzsvēra I. Paurs, tā jau ir vēsture.
Skaidrojot, kāpēc siguldiešiem jāmaksā par siltumu Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais un jau pieminētais tarifs 65,92 eiro par MWh, I. Paurs uzskaitīja nosacījumus, kas ietekmē siltuma izmaksas, un dažas pozīcijas salīdzināja ar Viesīti:
SIA "Wesemann-Sigulda" strādnieku zemākais atalgojums ir 600 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir vidēji par 5% mazāk nekā līdzīgos uzņēmumos Tukumā un Talsos, savukārt jau pieminētajā Viesītē 15 no 25 darbiniekiem saņem valstī noteikto minimālo algu.
SIA "Wesemann-Sigulda" šķeldu iepērk par 10 eiro berkubikmetrā, bet Viesītē – par 7,8 eiro par tādu pašu šķeldas daudzumu. Atšķirības nosaka transporta izmaksas, jo šķeldas ražotāji atrodas tālu no Siguldas, bet kokus gāzt dabas parkā vai Lorupes gravā neviens neuzdrošinās.
Siguldā siltumtrašu garums ir 15,7 kilometri, jo patērētāji atrodas ļoti tālu viens no otra, katlumāja par prieku visiem Siguldas iedzīvotājiem – tālu no dzīvojamām mājām. Visi ir apmierināti un elpo svaigu gaisu, pelni virsū nekrīt. Viesītē siltumtrašu garums ir 2,2 km jeb tās ir septiņas reizes īsākas. Savukārt siltumenerģijas patēriņš Siguldā ir tikai piecas reizes lielāks. Tas nozīmē, ka Siguldas patērētājiem tarifā iekļautās siltumenerģijas zudumu trasēs izmaksas ir par 40% lielākas nekā Viesītes siltumenerģijas patērētājiem. Tā kā Siguldā tiek patērēts tikai piecas reizes vairāk siltumenerģijas, siltumenerģijas zudumu izmaksas Siguldā ir par 40% lielākas nekā Viesītes patērētājiem.
Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs Siguldā nav mainījies kopš 2008. gada, taču kopš tā laika valdība gāzes cenai ir palielinājusi akcīzes nodokli, bet elektroenerģijas cena ir augusi par 26%. Tas nozīmē, ka SIA "Wesemann-Sigulda" resursu sadārdzinājums ir palielinājis siltumenerģijas ražošanas izmaksas par 50 000 eiro ik gadu.
Apstiprinot tarifu, tika paredzēts, ka siltumenerģijas patēriņš būs 29 820 MWh gadā, jo iepriekšējo trīs gadu laikā pēc uzskaites un siltummezgla sakārtošanas patēriņš bija samazinājies par 14%, taču faktiskais patēriņš bija 24 000 MWh gadā. Tāpēc siltumapgādes sakārtošanai un uzlabošanai salīdzinājumā ar plānoto trīs gadu laikā nav saņemti apmēram 500 000 eiro.
Vienlaikus ir veikta siltumtīklu un katlumājas rekonstrukcija, izmantojot ES Kohēzijas fondu līdzekļus, bet pamatfinansējumu veidoja uzņēmuma nauda un banku kredītlīdzekļi, iztiekot bez līdzfinansējuma no pašvaldības budžeta. Savukārt Viesītē jaunu apkures cauruļu nomaiņai novada pašvaldība ieguldījusi gandrīz 400 tūkstošus eiro. Siguldas novada dome šādas dāvanas iedzīvotājiem nepasniedz, kas ir godīgi pret to iedzīvotāju daļu, kuri nav pieslēguši savu īpašumu centrālajai siltumapgādei un par kurināmo maksā paši pēc tirgus cenām.
Siltumenerģija objektīvi nevar būt lēta
Lai labāk saprastu SIA "Wesemann" pārstāvja sacīto un redzētu Siguldas un citu Pierīgas novadu vietu kopējā ainā, uzklausījām arī Latvijas Pašvaldību savienības padomnieku enerģētikas jautājumos Andri Akermani.
Kā uzsvēra A. Akermanis, ja siltumenerģijas iegūšanai katlumājās tiek izmantota gāze, siltuma cenas parasti ir augstākas, nekā kurinot ar šķeldu. Taču, sākot no pagājušā gada oktobra, gāzes cena ir salīdzinoši neliela, un lētāk tā maksāja tikai 2009. gadā. Pašlaik Pierīgā gāze apkurei tiek izmantota, piemēram, Ādažos, Piņķos, Ķekavā, Mār¬upē, Muceniekos, Olainē, Vangažos un citur.
Otrs kurināmā veids ir šķelda, bet pavisam nelielos siltuma uzņēmumos – arī malka. Bieži pašvaldības, piemēram, Salaspilī, kombinē gāzi un šķeldu, un siltumapgādē tiek izmantota arī koģenerācijas stacijās saražotā siltumenerģija.
Siltumapgādes tarifus ietekmē arī siltuma zudumi siltumenerģijas pārvados. Taču jaunākās tehnoloģijas – rūpnieciski izolētas caurules – ļauj siltuma zudumus samazināt līdz apmēram 13 procentiem, lai gan vietām tie ir augstāki. Par šiem zudumiem, protams, ir jāmaksā. Tie laiki, kad ziemā virs siltumtrasēm zaļoja zāle, ir pagājuši, un reti kur vairs virs trasēm nokūst sniegs, – pašvaldības strādā pie tā, lai siltuma zudumus samazinātu vēl vairāk.
Visur, kur par kurināmo tiek izmantota gāze, siltuma apgādes tarifi pagājušā gada otrajā pusē katlumājās ir bijuši samērā līdzīgi, piemēram, 64,83 eiro par MWh Ādažos, 62,18 Babītē, 54,98 Vangažos.
Jūtamākas atšķirības ievieš siltuma trašu garums. "Vai kaut ko atrisinātu jaunu katlumāju celtniecība, kas ļautu siltuma trases saīsināt? Diezin vai. Vienā lielā katlumājā siltuma ražošana ir lētāka nekā vairākās mazās. Ja siltuma trases ir rekonstruētas, tad pavisam noteikti nekāda lielā ekonomēšana nesanāks, jo jaunas katlumājas būvniecība ir ļoti dārga," domā A. Akermanis.
Vēl iedzīvotājiem vajadzētu zināt, ka – jo lielāku siltuma apjomu piegādā ražotājs, jo mazāk tas maksā. Rīga, lai arī apkurei izmanto gāzi, ir apkures tarifu lejasgalā. Arī lielajiem patērētājiem gāze tiek piegādāta par zemāku cenu nekā mazajiem. Tāpēc arī gāzes patērētāji ir sadalīti astoņās grupās, sākot ar nelielajiem patērētājiem, kas gāzi izmanto tikai gāzes plītīm un privātmāju apkurei, līdz tādiem lieliem uzņēmumiem kā "Latvenergo" un "Rīgas siltums", un, jo mazāks siltumenerģijas ražotājs, jo dārgāka ir tā piegādātā gāze. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Babītē, Mārupē vai Ķekavā tarifi pilnīgi objektīvi ir augstāki nekā Rīgā. Tas ir arī vēl viens no iemesliem, kāpēc ne vienmēr atmaksājas būvēt jaunu katlumāju, jo vienai lielai katlumājai gāze izmaksās lētāk nekā vairākām mazām.
Pareizais jautājums ir kā siltināt, nevis kā kurināt
"Siltinātā mājā maksa par apkuri ir daudz zemāka nekā nesiltinātā," uzsver A. Akermanis. Tiesa, mājas siltināšana tieši neatsaucas uz apkures tarifiem, bet, viņaprāt, jānošķir divas lietas: tarifs siltumam, kas iznāk no katlumājas un ko nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, un siltums, kas nonāk līdz patērētājam, tātad līdz dzīvojamajai mājai. Nosakot tarifus, izdarīt kaut ko negodīgu pret iedzīvotāju interesēm ir faktiski neiespējami, jo regulators rūpīgi pārbauda katras izmaksu pozīcijas pamatotību.
Taču tālāk jāskatās, cik daudz siltuma pazūd pašā mājā. Pie siltumvada ieejas mājā ir verificēts siltuma skaitītājs, kas uzskaita, cik daudz siltuma mājā ir ienācis, un siltuma ražotājs atbilstoši noteiktajam tarifam par to piestāda rēķinu. Taču siltuma ražotājam nav nekādu tiesību iejaukties mājas apsaimniekošanas niansēs, un tas, kādā stāvoklī ir nama sienas, logi un siltuma caurules, vairs nav siltuma ražotāja darīšana. Iedzīvotāji šādā situācijā var būt neapmierināti, bet taisnība ir uzņēmumam. Situācija mainās tikai tad, ja siltuma uzņēmums ar galapatērētāju ir noslēdzis līgumu par mājas siltuma sistēmas apkalpošanu, bet arī tikai caurules vietās, kur siltums reāli zūd.
"Latvijā ir ļoti maz modernu dzīvojamo māju, pārsvarā ir no sociālisma laikiem mantotās ēkas ar sliktām siltuma īpašībām. Jautājums ir, cik ilgā laikā siltināšana atmaksāsies. Ja to iespējams paveikt bez bankas starpniecības, tad ātri. Ja ar bankas starpniecību, tad atmaksāsies 10, reizēm 15 gados. Taču, siltinot ēku, uzlabojas tās izskats un iedzīvotāju komforts, aug arī dzīvokļa vērtība tirgū," uzsver A. Akermanis.
Pieredze gan liecinot, ka Pierīgā ar māju siltināšanu pārāk neveicās. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka mājas iedzīvotāji nespēj savā starpā vienoties, bet piespiest siltināt privatizētus dzīvokļus nevienu nevar.
Intereses par siltuma tarifu sabiedriskajām apspriešanām nav
Saeimas apstiprinātais Sabiedrisko pakalpojumu regulators izstrādā metodiku, kā aprēķināt tarifus, no siltumuzņēmuma pamatoti pieprasot daudz un dažādus datus, ieskaitot kurināmā un elektrības izmaksas, algas, katlumājas izmaksas un jau pieminētos siltuma zudumus siltumenerģijas pārvades trasēs. Kad uzņēmums iesniedz regulatoram savu tarifu jeb iespējamo cenu, par kādu tiks saražots siltums, piedāvājums tiek izskatīts, vai visi aprēķini ir pamatoti.
Tad seko sabiedriskā apspriešana, kurā Sabiedrisko pakalpojumu regulators kopā ar siltumenerģijas piegādātāju iepazīstina patērētājus ar izskatīto tarifu un gaidāmo cenu par siltumu. Ja patērētāji izrāda interesi un uzskata, ka tarifs ir nepamatots, mēdz būt asas diskusijas. Bet, tā kā gāzes cenas krītas un pēdējās divas ziemas ir bijušas salīdzinoši siltas, iedzīvotāju interese par tarifu apspriešanu nav liela.
Siltumapgādes pakalpojumu tarifi Latvijā
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) informācija par tarifiem uz 1.10.2015, kas, kā skaidro Regulators, 2016. gadā nav būtiski mainījušies.
*Tajās apdzīvotajās vietās, kur nav vērojamas izmaiņas tarifos, komersanti par kurināmo izmanto šķeldu.
**ir apstiprināts jauns tarifs, jo mainījās pakalpojumu sniedzējs.