Drīz puiši sola prezentēt paši savu par ziedojumiem iegādātu ugunsdzēsēju auto.
"Lai arī biedru skaits Inčukalna BUB nav manāmi pieaudzis, kopš dibināšanas dienas klāt nākuši četri cilvēki, esam vairāk apbružājušies. Vietējie iedzīvotāji zina, ka mēs te tādi esam un, ja vajadzēs, varēsim viņiem palīdzēt. Taču visvairāk vietējās BUB pastāvēšanā ir ieinteresēti lielie kokapstrādes uzņēmumi, kas izvietojušies tepat Inčukalna tuvumā," saka Rihards Keišs.
Viņš stāsta, ka pats galvenais, kas noticis pēdējā gada laikā, ir tas, ka pavasarī par biedrībai saziedotajiem līdzekļiem iegādāts pašiem savs ugunsdzēsības automobilis – 1988. gadā ražots GAZ 66. Lielākie biedrības atbalstītāji tā iegādē bijuši tieši vietējie uzņēmēji. Pašvaldība pagaidām sniedzot tikai morālu atbalstu, lai gan nākamajā gadā solot arī materiālu palīdzību.
"Kad mašīna būs gatava, iesim pie Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, lai to reģistrētu kā operatīvo transportlīdzekli. Tad arī paši būsim rīcības spējīga glābšanas vienība un varēsim saņemt izsaukumus no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, jo tagad mums zvana tikai tie, kuri mūs pazīst. Pašlaik notiek darbs pie apziņošanas sistēmas – to mums palīdz veidot biedrības biedri, kuri studē informācijas tehnoloģijas."
Jautāts, vai uzkrāta arī pieredze cīņā ar "sarkano gaili", Rihards stāsta, ka divas reizes bijis jāsteidzas palīgā vietējiem iedzīvotājiem, bet tad pieticis ar parastajiem ugunsdzēšamajiem aparātiem.
"Šogad vēl tāds īsti auksts laiks nav bijis, tāpēc viss ir mierīgi, neviens krāsni pārkurinājis nav. Patiesībā jau arī šoruden novadā bijis tikai viens nopietns ugunsgrēks, kad pie Vangažiem dega tā sauktā čigānu māja, bet labāk jau, ka ugunsdzēsējiem darba ir mazāk," spriež Rihards un turpina, skaidrojot, ka sausā laika dēļ vairākkārt nācies palīdzēt cilvēkiem skalot dziļurbumus.
"Esam palīdzējuši arī nomazgāt ielas Inčukalnā pēc būvnieku darbošanās un svētku estrādi pirms pasākumiem. Ir vajadzējis būt klāt un padežurēt kokapstrādes uzņēmumos, kad tiek pārkrautas šķeldas kaudzes, kas iekšpusē sūt un mēdz būt ugunsbīstamas.
Protams, ja gadīsies nopietna ugunsnelaime, svarīgākā loma tās novēršanā būs profesionālajam ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Taču Siguldas ugunsdzēsēji no Inčukalna pie labas apstākļu sakritības atrodas apmēram 20 minūšu attālumā. Parasti gan ceļš līdz Inčukalnam un tā apkaimei aizņem 25, pat 30 minūtes. Mēs varam būt klāt jau pēc minūtēm 10–15."
Iepriekš:
Inčukalnieši no ugunsnelaimēm var justies pasargāti – par to gādā vietējie brīvprātīgie ugunsdzēsēji
Rihards Keišs: Inčukalna BUB darbojas zemessargi un apsargi, es joprojām esmu students. Ir arī citu profesiju pārstāvji, kuri savu brīvo laiku gatavi ziedot sabiedrības labā. Esam gatavi palīdzēt apdzēst ugunsgrēku, lai gan labāk, ja darba šajā ziņā būtu mazāk.
Einārs Binders
Apmēram pirms gada, kad "Apriņķis.lv" satika Inčukalna brīvprātīgos ugunsdzēsējus Jāni Liepiņu un Rihardu Keišu, viņi stāstīja, kā, materializējoties Austrijā un Vācijā aizgūtai idejai veltīt savu laiku līdzcilvēku drošībai, 2013. gada 31. martā tika nodibināta Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (BUB).