30.10.2015 13:00

Ķirbis – ne tikai Visu svēto dienas priekšvakara izklaidēm

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ķirbis – ne tikai Visu svēto dienas priekšvakara izklaidēm Einārs Binders

Līdz svētdienai Rīgā, Dabas muzejā, aplūkojama izstāde "Ķirbis jūsu veselībai", un muzeja direktore Skaidrīte Ruskule teic, ka tā ir viena no apmeklētākajām. Šogad izstādē piedalās arī trīs ķirbju audzētāji no Pierīgas – Sarma Žarčinska no Ulbrokas, Elga Bražūne no Baložiem un izstādes "debitants" Jānis Andersons no Allažmuižas.

Sarma Žarčinska ar lepnumu teic, ka savu pirmo ķirbi izaudzējusi jau piecu gadu vecumā, un piebilst, ka Latvijā audzēto ķirbju izstāde Dabas muzejā notiek jau 18. reizi. Ja sākumā galvenokārt tika stāstīts, kas vispār ir ķirbis, tad tagad Latvijas iedzīvotāji jau ir iemācīti, ka tas ir labs un veselīgs dārzenis.

"Te vietā pieminēt persiešu zinātnieku Avicennu, kurš jau pirms tūkstoš gadiem sacījis, ka tad, ja cilvēks ēstu ķirbjus no dzimšanas līdz miršanas stundai, viņam ārsta palīdzība nebūtu vajadzīga. Tas tāpēc, ka ķirbi droši var saukt par veselības ogu," teic S. Žarčinska un piebilst, ka šogad Vācijā izaudzēts 870 kilogramus smags ķirbis un kaut kur esot bijis pat tāds, kas svēris 1200 kilogramu.

"Man pašai pirms trim gadiem izdevās izaudzēt 68 kilogramus smagu "ogu", bet labākie un garšīgākie tomēr ir tādi mazāki, tādi, kas apēdami vienā reizē. Turklāt rekordus nevar sasniegt bez ķimikālijām, tāpēc mūsu Artūra Sildes dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedri audzē tikai ekoloģisko produkciju. Te gan jāņem vērā, ka vienas šķirnes ķirbis Kurzemē, Vidzemē vai Latgalē garšos atšķirīgi, jo to nosaka augsnes struktūra."

Savukārt Elga Bražūne stāsta, ka dārzniecībā "Neslinko" ķirbji tiek audzēti jau 22 gadus, un arī izstādē viņa ieradusies ar 22 ķirbju šķirnēm.

"Ar ķirbjiem sāka nodarboties mans jaunākais dēls, kad viņam bija seši gadi, un turpina to darīt vēl šodien. Ar laiku esam kļuvuši "atkarīgi" no ķirbju sulas, kas savas labās īpašības nezaudē gandrīz gada garumā. Dārzniecībā katram ķirbim ir sava vieta – daži aug uz zemes, tie, kam pietrūkst vietas, var augt uz plauktiņa vai pakarināti pie sienas. Uz ļoti lieliem gan orientēti neesam. Vairāk domājam, kurš derēs sulai, kurš svaigai ēšanai, kuru varēs cept. Kas var būt labāks par ķirbi ar sieru un ķiploku!" atzīstas E. Bražūne.

Jautāta par ķirbju izmantošanu citviet pasaulē tik plaši svinētā Helovīna jeb Visu svēto dienas priekšvakara izklaidēs, dārzniece teic, ka, viņasprāt, ķirbis ir pelnījis daudz labāku attieksmi, nekā tikt izgrebtam un sagraizītam, lai beigtu savu dzīvi ar svecīti vēderā.

Izstādes debitants, Allažmuižas iedzīvotājs Jānis Andersons stāsta, ka pēc izglītības ir celtnieks, bet aizraušanās ar dārzniecību atnākusi kā vaļasprieks.

"Iespējams, ka manī ierunājās vectēva gēni, jo viņam savulaik bija dārzniecība Tukumā," teic J. Andersons. Jānis pats vairāk pazīstams kā tomātu un paprikas audzētājs, bet šonedēļ uz Dabas muzeju atvedis paša audzētu meloņķirbi, 'Turku turbānu', kas atgādina vai nu vīriņu ar cepuri galvā, vai arī baraviku, Provansas muskatķirbi un vairāku citu šķirņu gan ēdamus, gan, kā pats saka, smukumam audzētus ķirbīšus.

"Ķirbis patiesībā ir oga, kas izaug dažādās formās, krāsās un atšķirīgos izmēros, līdz ar to priecējot arī dārznieka acis. Savu pirmo ķirbi izaudzēju pirms sešiem gadiem, jo biju aizrāvies ar mājas vīna darīšanu. Gribēju izmēģināt, kā garšo vīns no ķirbju sulas. Šajā eksperimentā man nekas labs nesanāca, bet no tā laika ķirbji allaž ir atraduši vietu manā dārzā. Turklāt katram no tiem ir sava garša un izmantošanas veidi – vienus var likt salātos, no citiem vārīt putru. Man pašam vislabāk garšo Provansas meloņķirbji ar vieglu muskata garšu. Jau pieminētais 'Turku turbāns', piemēram, satur minerālvielas, kas atjauno locītavu skrimšļus."

Izstādes laikā dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedri lasīs lekcijas par ķirbju audzēšanu, un tās bez maksas varēs apmeklēt, uzrādot attiecīgās dienas izstādes biļeti.