27.10.2015 07:49

Ropažniekiem drošāk būtu paļauties uz Eiropas fondu naudu

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Mucenieku iedzīvotāji ir pirmie, kas ikdienā saskaras ar Latvijā nonākušajiem patvēruma meklētājiem, taču, domājot par to, kā veidot vietējo iedzīvotāju un patvēruma meklētāju saskari, izveidojot multifunkcionālo centru, valdības pārstāvji netieši iesaka padomāt par projektu, kas ļauj piesaistīt Eiropas fondu naudu.

Pirms nedēļas Ropažu novada pašvaldības vadītāji Mucenieku ciematā bija sarīkojuši labi apmeklētu preses konferenci, lai atgādinātu sabiedrībai, ka tieši Mucenieku iedzīvotāji ir tie, kuri jau gadiem dzīvo blakus patvēruma meklētājiem.

Gaidot patvēruma meklētāju nākamo vilni, novada dome bija iecerējusi Muceniekos veidot multifunkcionālo centru, kurā gan vietējie iedzīvotāji, gan patvēruma meklētāji varētu saņemt sociālo, medicīnisko, bāriņtiesas un citāda veida palīdzību, kā arī uzlabot ciemata infrastruktūru, piemēram, sakārtojot stadionu. Taču ropažnieku labie nodomi, kuru īstenošanai kopumā vajadzētu tikai nedaudz vairāk par miljonu eiro, tika no valdības rīcības plāna svītroti.

Kāpēc tā noticis, ka no rīcības plāna svītrots Ropažu domes nodoms veidot Muceniekos multifunkcionālu centru, pirms nedēļas īsti nevarēja pateikt nedz Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kuras vadītā komisija parlamentā nodarbojas ar patvēruma meklētāju jautājumiem, nedz kāds cits. Tomēr pagājušās nedēļas vidū vismaz kaut kādu skaidrību šajā jautājumā ieviesa Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, sniedzot valstisku skatījumu uz bēgļu problēmu.

Runājot par 776 bēgļiem, kurus Latvijai vajadzēs uzņemt divu gadu laikā, I. Pētersone-Godmane sacīja: "Lai gan Latvija ir definējusi savus kritērijus, kādus bēgļus varētu uzņemt, nav izslēgts, ka situācija varētu būt cita. Turklāt Latvija nav vienīgā valsts, kas noteikusi, ka vēlas uzņemt bēgļus ar ģimenēm. Vienlaikus gan ir valstis, kas šajos cilvēkos redz lielu potenciālu ekonomikai, un tās vairāk ieinteresētas uzņemt tādus, kas var dot pienesumu konkrētās valsts ekonomikai, un šajā gadījumā vērtīgāki ir darbspējīgie."

Atbildot uz bažām par iespējamo noziedzības pieaugumu, kādus, piemēram, Ropažu domes rīkotajā preses konferencē pauda arī biedrības "Attīstības centrs "Mucenieki"" vadītājs Normunds Vagalis, viņa uzsvēra, ka šādos gadījumos vairāk runājot cilvēku emocijas un bailes. Tomēr daudzu gadu laikā, kopš darbojas patvēruma meklētāju centrs Muceniekos, nav reģistrēts neviens incidents, kurā būtu iesaistīti bēgļi.

I. Pētersone-Godmane gan pieminēja arī nesen publiskoto informāciju par jauniešu "pagrūstīšanos" ar vietējiem Mucenieku iedzīvotājiem. "Tās ir sajūtas, tas, ko cilvēki redz medijos, un viņiem liekas, ka tā būs arī visā Latvijā."

Par tiem nedaudzajiem patvēruma meklētājiem, kuri paliks Latvijā, I. Pētersonei-Godmanei esot pārliecība, ka nebūs daudz tādu, kas paliks "pelēkajā zonā", proti, neiesaistīsies nodarbinātībā un veģetēs uz pabalstiem.

"Turklāt Latvijā šī pabalstu sistēma nav tik pievilcīga, lai motivētu nemeklēt darbu," viņa sacīja, piebilstot, ka "tie, kuri skaidri definēs, ka viņus neinteresē Latvijas piedāvātā palīdzība integrācijā, zinās, ar kādām sekām rēķināties".

Visbeidzot pilnīgi skaidru atbildi, kāpēc rīcības plāna finansējumā nauda Mucenieku multifunkcionālā centra izveidei tā arī varētu neatrasties, valsts sekretāre nesniedza, vien piebilstot, kas viss jau vēl nav skaidrs, bet Ropažu novada pašvaldībai gan vajadzētu zināt, ka šādu projektu īstenošanā var cerēt uz Eiropas projektu naudām.