Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Latviešiem patīk kaut ko iestādīt savā dārzā

"Kad 1991. gadā beidzu Bulduru tehnikumu ar dārzkopja–agronoma diplomu kabatā un domāju, ko darīt tālāk, kolhozi juka ārā, un pat īsti nevarēja saprast, uz kuru pusi doties. Tā kā skolā mūs nedaudz mācīja arī par vīnogām un mani tas interesēja, nospriedu, kāpēc gan nepamēģināt," teic Jana.

"Sāku darboties ar selekcionāra Paula Sukatnieka vīnogām savas vecmāmiņas īpašumā. Sākumā tas bija vaļasprieks, bet šķirņu skaits pieauga, un 1994. gadā sāku stādus pavairot.

Tiesa, bijuši periodi, kad vīnogu audzēšana it kā izpletās, tad nāca brīži, kad bizness sarāvās, bet pašlaik atkal ejam plašumā. Nu jau tas turpinās gandrīz gadsimta ceturksni."

Kas tas ir – Vidzemē auguši stādi?

Dārzniece skaidro, kas tad īsti ir "Vidzemē auguši stādi" un ar ko saistās "Skāduļu" vārds. "Audzētavā stādi tiek pieradināti mūsu klimatam, lai tie ziemu varētu pārlaist ārā. Šķirnes ziemcietības pārbaude ilgst piecus gadus. Tikai tad mēģinu stādus pavairot.

Vīnogām noteikti vajag sniegu, jo tas augus pasargā no sala. Tad pavasarī stādi, dabīgi mostoties, gūst rūdījumu un ir izturīgāki. Tie labi jūtas ne tikai Siguldas pusē, bet arī Gulbenē un Balvos un ļoti labi aug, aizvesti uz Kurzemi un Zemgali. Taču mūsu vīnogas ceļo arī tālāk uz ziemeļiem – Igauniju, Somiju, Ālandu salām.

Cits stāsts ir ar lietuviešiem. Viņi ir lieli tirgoņi, bet vīnogu stādus labāk ņem no poļiem, nekā audzē savus. Un, tā kā lietuvieši paši nezina, kāda kuru reizi ir vīnogu izcelsme, viņi brauc pie mums, jo tad ir skaidrs, ka Latvijas vīnogas tiešām ir vietējās, un ir drošs, ka tās augs arī Lietuvā. Sākumā uz stādu tirgu atbrauc viens lietuvietis, bet tad jau drīz klāt ir vesels autobuss."

Mūsu vīnogas ir aromātiskākas par dienvidniecēm

"Droši vien daudzi zina, ka ir vīnogas, ko var audzēt pie mājas dienvidu sienas, taču ir arī tādas, kas labi jūtas pat atklātā laukā. Tā var audzēt Latvijā pārbaudītas šķirnes, piemēram, 'Zilgu', 'Supagu', 'Gunu', 'Veldzi', 'Moskovskij ustojčivij', no jaunajām šķirnēm 'Valiantu', 'Jodupi'," skaidro Jana. Tā kā Siguldas pusē vienmēr valdot lieli vēji, dārzā iestādītas ābeles, kas palīdz veidot vīnogulājiem piemērotu mikroklimatu.

"Aizvējā vīnogas jūtas labāk. Jo lielāks aizvējš, jo ogas ir saldākas, jo vējaināks klimats, jo mazāk karstuma un ogas skābākas. Mūsu vīnogās, atšķirībā no dienvidu zemēs augušajām, nav tik daudz cukura, bet ir izteiktāks aromāts. Turklāt dienvidos vīnogas, lai tās izaugtu, jāmiglo katras desmit dienas, jo tur ir vairāk kaitēkļu un augu slimību, kādu mums tikpat kā nav."

Zeme nekad nepievils

Uz jautājumu, vai bērnus interesē tas, kas notiek "Skāduļu" dārzā, Jana atbild, ka pagaidām bērni vairāk skatās uz Rīgas pusi. "Bet man ir cerība, ka vienā brīdī viņi sapratīs, ka zeme nekad nepieviļ un vienmēr atdod atpakaļ to, kas tajā ielikts. Un, jo vairāk ielikts, jo vairāk var dabūt atpakaļ. Turklāt zeme nekad nekļūst veca, kā tas mēdz gadīties ar biznesa idejām."

Pieredze liecinot, ka vīnogu audzētāju skaits līdz ar Eiropas Savienības projektu pieejamību vairojoties. "Vieni vīnogas audzē ogu dēļ, citi – stādiem, citi – arī vīnam. Vīnogulājs, ja tas ir ieaudzis, var ražot ļoti ilgi, un patiesībā es savu dārzu stādu mazbērniem."