Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Drīzāk mums ir jādomā, lai iedzīvotājiem būtu labāki dzīves un darba apstākļi, jo kāpēc tad viņi brauc prom no valsts? Tikai tāpēc, ka nevar uzturēt ģimeni!" tā "Rīgas Apriņķa Avīzei" sacīja Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs.

– Kādas, jūsuprāt, ir Stopiņu novada priekšrocības, lai iedzīvotāji novadu izvēlētos par pastāvīgu dzīvesvietu?

– Ja runa ir par iespējām iegādāties dzīvokli Stopiņu novadā, tāda pašlaik pastāv Sauriešos, bet līdztekus šeit var būvēt privātās mājas. Nākamais jautājums, par ko cilvēki parasti interesējas, ir pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamība un skola. Pēc bērnudārza piebūves uzcelšanas, to apmeklē 420 bērni.

Arī Ulbrokas vidusskolā skolēnu skaits katru gadu palielinās. Tas ir saistīts ar iedzīvotāju pieaugumu. Ja 2010. gada 1. janvārī Stopiņu novadā dzīvoja 9772 iedzīvotāji, pašlaik – 2015. gada oktobrī – jau 10 633. Ja 2013./14. mācību gadā Ulbrokas vidusskolā mācījās 631 skolēns, šajā mācību gadā – 720.

Novadā darbojas un tiek atvērti jauni uzņēmumi. Mums ir laba satiksme ar Rīgu, jo šeit, Ulbrokā, ir 51. autobusa maršruta galapunkts. Maršruts ir rentabls. Redzu, ka no rīta daudzi ar šo autobusu dodas darbā uz Rīgu, bet daudzi atbrauc strādāt uz Ulbroku. Piemēram, Tuberkulozes un plaušu slimību centrā Upeslejās strādā gan tie, kuri dzīvo Upesleju ciemā, gan rīdzinieki.

Iedzīvotāju skaits galvenokārt palielinās uz to vidēji 30 gadus veco cilvēku rēķina, kuri Stopiņos iegādājas zemi, uzceļ māju un viņu bērni šeit sāk iet bērnudārzā un skolā.

– Stopiņi ir teritoriāli mazākais, bet iedzīvotāju ziņā viens no visblīvāk apdzīvotajiem Pierīgas novadiem. Tajā pašā laikā jaunās administratīvi teritoriālās reformas projektos novada pastāvēšana nav paredzēta.

– Nesen Priekuļos notika Latvijas Pašvaldību savienības organizētās Novadu dienas, kuru noslēguma rezolūcijā tika pieņemts punkts, ka diskusijas par gaidāmo reformu ir jāpārtrauc.

Ja paskatāmies uz prasībām novadiem – lai būtu ne mazāk par desmit tūkstošiem iedzīvotāju, lai būtu spēcīga vidusskola un iedzīvotāji varētu saņemt no pašvaldības likumā noteiktus pakalpojumus –, mēs šiem kritērijiem atbilstam, bet vienā no variantiem jau bijām pievienoti Salaspilij, citā – Ropažiem. Es uzskatu, ka piespiedu laulības nekad nav nesušas augļus nedz cilvēku, nedz novadu dzīvē.

Savukārt runājot par lieliem un maziem novadiem, redzam, ka tieši Pierīgas novadi ir tie, kas dotē pārējos valsts novadus. No deviņām lielajām pilsētām sešas saņem dotācijas. Kāpēc tās būtu jāsaņem, piemēram, otrajai lielākajai pilsētai Daugavpilij, ostas pilsētai Liepājai? Tāpat dotēts tiek lielais Gulbenes novads, kurā apvienojušies visi agrākā Gulbenes rajona pagasti. Šogad Stopiņi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ieskaitīja aptuveni 800 000 eiro, bet nākamgad tur būs jāieskaita 1,4 miljoni eiro.

– Desmit Pierīgas pašvaldības un Ikšķile nesen nodibināja jaunu Pierīgas pašvaldību apvienību labākai savu interešu aizstāvībai. Kāpēc Stopiņi šoreiz palika neitrāli?

– Ideja par Pierīgas novadu aizstāvēšanu ir ļoti laba, jo nevar salīdzināt dzīvi Pierīgas novados ar dzīvi Zemgalē, Latgalē vai Kurzemē.

Pirmkārt, uz mums iespaidu atstāj Rīgas tuvums un iedzīvotāju skaits, kas ir daudz lielāks nekā citviet. Turklāt citur tas samazinās, bet Pierīgā turpina augt. Arī mēs Ulbrokas vidusskolas ēkai esam uzbūvējuši ceturto stāvu, lai skolēniem pietiktu vietas.

Redzam, ka pēdējā laikā Eiropas līdzekļus iegūst 21 attīstības centrs un deviņas lielās pilsētas. Stopiņu, tāpat kā daudzu citu Pierīgas novadu, līdzekļu saņēmēju vidū nav. Līdz ar to mums, tāpat kā pārējiem valsts 89 novadiem, no Eiropas līdzekļiem atlec tikai maza daļa.

Runājot par jauno Pierīgas pašvaldību organizāciju, uzskatu, ka mums jau ir Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvalde, kuru savulaik dibināja desmit novadi. Kad Priekuļos runājām ar Carnikavas novada priekšsēdētāju Daigu Jurēvicu, es viņai skaidroju, ka labāk, piemēram, būtu paplašināt šīs pārvaldes funkcijas. Tiesa, Carnikava ar šo pārvaldi nesadarbojas. Jurēvicas kundze teica, ka par manu priekšlikumu ir vērts padomāt. Turklāt mēs taču visi kopā esam Pašvaldību savienībā, mums ir Rīgas Plānošanas reģions, tāpēc vairāk ir jāizmanto jau esošie veidojumi, nevis jādibina jauni.

– Kā Stopiņu novadu ietekmēs jaunā "Rail Baltica" būve? Vai, veidojot trasi, izdevies atrast līdzsvaru starp iedzīvotāju un dzelzceļa plānotāju interesēm?

– Mūsu novadā "Rail Baltica" trase ies uz Rīgu pa jau esošo Rīgas–Ērgļu dzelzceļu, kura sliedes vēl saglabājušās līdz Sauriešiem. Viena no prasībām bija "KNAUF" ražotnei Sauriešu pusē – lai paliktu arī vecās sliedes produkcijas izvešanai. Projektētāji šo vēlmi solīja atstāt spēkā. Novembrī "Rail Baltica" pārstāvji atkal tiksies ar novada iedzīvotājiem, un, cik es zinu, 300 metru josla, kas bija plānota sliežu novietošanai, ir sarukusi līdz 60 metriem. Vēl mūs neapmierināja Acones depo tuvums, bet tas tiks pārvietots tuvāk dzelzceļa sliedēm uz Salaspils pusi.

Vēl esam prasījuši divas reģionālās dzelzceļa stacijas. Tas nenozīmē, ka šeit pieturēs "Rail Baltica" ekspreši, bet, ja attīsties vietējā dzelzceļa satiksme, runa varētu būt par stacijām Sauriešos un Aconē. Vai būs abas, nezinu, bet vismaz vienai stacijai Stopiņu novadā – Sauriešiem – vajadzētu palikt.

Taču lielākās pretenzijas mūsu iedzīvotājiem nebija pret dzelzceļu, bet gan pret pavadošo 330 kilovoltu elektrolīniju, kas nāk no ziemeļiem līdz TEC 2. Sākotnēji bija plānots, ka tā virzīsies gar Upesleju un Sauriešu ciemu, bet ir solīts pārvietot līniju Salaspils pusē.

– Dzirdēts par plūdiem, kas reizēm apdraud Mazās Juglas krastos dzīvojošos novada iedzīvotājus. Kā jūs raksturotu sadarbību ar kaimiņu novadiem, piemēram, Garkalni, plūdu iespēju samazināšanā?

– Jautājums kļuva aktuāls pēc 2014. gada oktobra plūdiem, kad Mazajā Juglā strauji pacēlās ūdens līmenis. Skaidrs, ka viena pašvaldība ar plūdiem galā nevar tikt un jāsadarbojas visiem, kuru teritorijā tek Mazā Jugla, sākot no Ogres novada, tad Salaspils, Ropažiem un Garkalnes. Viens no plūdu iemesliem ir aizsargdambis Amatnieku ciemata tuvumā Garkalnes novadā. Neviens īsti nezina, kā tāds radies. Acīmredzot tas ir mantojums no Upesciema zivju dīķiem. Zemkopības ministrija gan mums atbildēja, ka meliorācijas kadastra datos informācijas par tādu dambi zemes gabalā "Amatnieki" nav.

Pašlaik Garkalnes novadā notiek teritoriālā plānojuma izstrāde, kas jāsaskaņo arī ar kaimiņu novadiem. Mēs uzskatām, ka dambis Amatnieku tuvumā ir nelikumīga būve, kas aizkavē pavasara palu ūdeņu nokļūšanu atpakaļ upē, un tie applūdina Stopiņu teritoriju. Garkalnes novads ir solījis "ņemt vērā Stopiņu novada prasības un turpmākos plānus saskaņot", taču mums nav vajadzīga viedokļu saskaņošana, bet gan rīcība.

Tikmēr Mazās Juglas baseinā, vietās, kur atrodas iespējamo plūdu apdraudētās dzīvojamās mājas, esam iztīrījuši novadgrāvjus.

– Stopiņu novadā ir Baltijas valstīs lielākā pirmsskolas izglītības iestāde, bet vai Rīgas tuvums neapdraud vidusskolas pastāvēšanu?

– Sākšu ar to, ka mēs esam viens no tiem novadiem, kas ir nemierā ar jauno skolotāju algu reformas virzību. Atalgojums palielināsies mazo skolu skolotājiem, bet tādā kā Ulbrokas vidusskolā – samazināsies.

Protams, nevar būt skola ar trīsdesmit bērniem, bet pašvaldībai pašai tomēr vajadzētu atļaut izlemt, vai kāda skola ir vai nav vajadzīga. Un, ja bērniem uz skolu ir jābrauc stunda un vairāk, vecāki, visticamāk, sāks domāt par dzīvesvietas maiņu. Stopiņu novadā ir seši skolas autobusi, kas no visām deviņām novada apdzīvotajām vietām bērnus atved uz skolu, un ceļā nav jāpavada vairāk par pusstundu.

Lai gan mūsu pamatskolas beidzēji ir pietiekami labi sagatavoti, lai varētu mācīties arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā vai Angļu ģimnāzijā, domāju, ka no četrām 9. klasēm nepieciešamais vidusskolēnu skaits – 18 izglītojamie – vietējā vidusskolā vēlēsies palikt. Novads no savas puses jau tagad apmaksā skolēniem brīvpusdienas līdz pat 12. klasei, kā arī mācību gada beigās pasniedz naudas balvas skolēniem, kuri guvuši panākumus olimpiādēs un sporta sacensībās, un vidusskolēniem par labām sekmēm ir iespējas saņemt stipendiju.

– Kādas personiskas atziņas esat guvis kā pašvaldības vadītājs, jau ilgāku laiku esot vēlētā amatā un veidojot novada politiku?

– Man bija labs skolotājs – mans priekštecis Ilmārs Lūsis, kuram es varu pateikt lielu paldies par to, ko viņš man iemācīja, strādājot pašvaldības darbā. Viņš teica: "Ja neesi drošs, nedari, ja esi drošs – rīkojies." Toreiz vairāk risinājām saimnieciskos, mazāk – politiskos jautājumus.

Dzīve, protams, uz vietas nestāv, un kaut kādas izmaiņas notiek vienmēr. Bet nevar būt tā, ka valdība sola vienu, bet pēc tam palabo teikto, sakot, ka jāsamierinās, jo dzīves apstākļi ir mainījušies. Krīzes laikā pašvaldībām tika samazināti finanšu līdzekļi, un mēs tam piekritām, bet tagad, kad runājam, ka valsts piedzīvo augšupeju, tos līdzekļus tā atgūt nevar. Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis gan teica, ka, pārvarot krīzi, ir piedzīvots veiksmes stāsts, bet es tam īsti piekrist negribu.