Lai popularizētu pienu un piena produktus, kas ir svarīgi veselībai, "Siera klubs" aicina bērnus piedalīties pasaku un zīmējumu konkursā "Piena pasaku kamoliņš", kuram darbi jāiesūta līdz 12. maijam.

Siltuma rekords, vietām pat plus 14 grādi, ko šogad piedzīvojām pirmajos pavasara svētkos, izvilka no mājas ne tikai pastaigāties gribētājus. Pie daudzām privātmājām dārzos un puķu dobēs varēja redzēt rosāmies saimniekus un saimnieces ar grābekļiem rokās.

"Man vienmēr ir patikušas porcelāna lelles, bet vecāki nevarēja atļauties man tās dāvināt. Uz to, ka es pati varētu veidot lelles, mani pamudināja ļoti interesanta sieviete, pie kuras es gāju uz manuālo terapiju," stāsta Karina Kairiša no Ķekavas.

"Pagājušajā rudenī Inčukalnā viesojās delegācija no Igaunijas pilsētas Saue. Viesiem patika, kā mēs kopjam un saglabājam savu nacionālo kultūru. Tagad 14.–15. martā notiks Latvijas dienas Sauē," stāsta Inčukalna tautas namam vadītāja Inga Freimane.

Ārā zeme vēl sasalusi, bet SIA "Stādaudzētava Inčukalns" siltumnīcās jau valda īsti pavasarīga noskaņa. Ar katru dienu tur spēkā pieņemas tūkstošiem atraitnīšu stādu.

Apmēram pirms gada Vangažu ukraiņu kultūras biedrības vadītāja Irina Dukule intervijā "Rīgas Apriņķa Avīzei" teica: "Ukraiņi grib godīgu valdību!" Kopš tā laika dzīve Ukrainas dienvidaustrumos ir mainījusies līdz nepazīšanai.

Mācību stundās, kurās skolēni apgūst zināšanas par cilvēka organismu un veselību, nav jautājumu: "Kāpēc man tas vajadzīgs?" Pieredzē par šo zināšanu apguvi dalās Mārupes vidusskolas bioloģijas un dabaszinību skolotāja Ilze Kupča.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Sestdien, 7. martā, Mārupes kultūras namā notiks šā projekta būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana. Jautājām iedzīvotājiem, kā viņi vērtē ātrgaitas vilciena dzelzceļa līnijas izbūvi.

Ķekavas novadpētniecības muzejā apskatāma unikāla leļļu izstāde. "Gudrās lelles" izgatavojušas Ķekavas novada pirmsskolas mācību iestāžu skolotājas sadarbībā ar bērnu vecākiem.

Vai ikdienā apzināmies, ka dzīvojam vēsturiskā vietā, kas kādreiz izskatījusies mazliet citādāk un kur arī dzīve ritējusi mazliet citādi? To, kura ar senatni saistīta vieta šķiet interesantākā tuvākajā apkārtnē, jautājām Ķekavas iedzīvotājiem.

Pagājušajā nedēļā, viesojoties Ķekavas novadpētniecības muzejā, ar lielu interesi klausījos vadītājas Irēnas Rumbinas stāstījumā par nodarbībām, ko muzejs organizē skolēniem, lai viņu iepazīšanās ar vēsturi būtu interesanta un jēgpilna.

Lai bērniem būtu interesantāk iepazīt vēsturi, Ķekavas novadpētniecības muzeja darbinieki izveidojuši vairākas izglītojošas programmas. "Tās ir saskaņotas ar mācību vielu, ko skolēni apgūst vēstures stundās," stāsta muzeja vadītāja Ināra Rumbina.

Carnikavas novadā šobrīd notiek Siguļu aizsargdambja būvniecība, kas ir lielākā hidrobūve, ko Latvijā būvē no jauna pēc valsts neatkarības atgūšanas.

"Mums, latviešiem, ir izcilākā rupjmaize pasaulē. Īstā rupjmaize, ko cepam pēc sentēvu receptēm, ir visaugstākā pilotāža maizes biznesa pasaulē. Augstākas nav. Neviens neko labāku nav izdomājis.

"Mīlestība ir dzīvības un skaistuma simbols. Dzejnieki to apdzejo savā dzejā, rakstnieki sacer romānus, bet mākslinieki ar otu, krāsām un dvēseli rada gleznas," pagājušajā piektdienā, atklājot izstādi "Ar otu par mīlestību", teica Inčukalna Mākslinieku kopas vadītājs Jānis Zvirbulis.

Kad pirms gadiem divdesmit arī pie mums Latvijā 14. februārī sāka svinēt Valentīna dienu, pirmie šos svētkus ar prieku pieņēma bērni un jaunieši.

"Valentīna dienai piestāv garšīgi pārsteigumi. Iesaku viegli pagatavojamas uzkodas, kuru īpašā odziņa ir eksotiskie augļi kivano, papaija un kumkvats," pieredzē dalās restorāna "Neiburgs" šefpavārs Tomass Godiņš.

Ģimenēm, kas no citām valstīm pārceļas dzīvot uz Latviju, līdzi dodas arī bērni un uzsāk mācības mūsu skolās. Arī Pierīgas skolās mācās vairāki cittautieši, bet, kā atzīst aptaujātās pašvaldības, viņu integrācija vietējās skolās nesagādā raizes ne skolām, ne pašiem bērniem.

Stāvot starp nosiltinātajām daudzdzīvokļu ēkām Zaķumuižā, šķiet, ka atrodamies ārzemēs. "Laimīgie, kas te dzīvo!" ir pirmie vārdi, kas plūst pār lūpām.

"Šorīt kokos bija sarma, tāpēc uz ezera būs mazāk bļitkotāju, jo daudzi ievērojuši, ka šādā laikā copes nav," dodoties apsekot Dūņezeru Ādažu novadā, nosaka Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Andris Strautiņš.

Februāri saucam par Sveču mēnesi, un Sveču dienā ir ziemas vidus. Daudzviet Pierīgā šo brīdi sagaidīja senču tradīcijās ar dziesmām, rotaļām, gardām uzkodām, alus kausu un piņģerotu stiprāka dzēriena.

"Izstāde "Latviešu medicīnas darbinieki Pirmajā pasaules karā" ļauj apjaust, kā ārsti un žēlsirdīgās māsas sniedza palīdzību ievainotajiem strēlniekiem pārsiešanas punktos un kara hospitālī," stāsta Olaines Vēstures un mākslas muzeja direktore Ārija Spuņģe.

Janvāra vidū farmācijas kompānija AS "Olainfarm" atklāja jauno gatavo zāļu formu ražotni. Tās izveidē ieguldīti 9,6 miljoni eiro, kas ir lielākās finansiālās investīcijas farmācijas ražošanas attīstībā Baltijas valstīs 2014. gadā.

Ikdienā pat neaizdomājamies, cik daudz ķīmisku vielu mājās lietojam no agra rīta līdz pat vēlam vakaram.

Gatavojot interviju ar Rīgas apriņķa pensionāru apvienības vadītāju un Pensionāru federācijas valdes locekli Aiju Kušķi, brīnījos, cik skaidri un saprotami viņa redz lietu kārtību tur, kur citiem šķietami valda haoss.

"Zviedru dramaturga Augusta Strindberga luga "Jūlijas jaunkundze", kas sarakstīta pagājušajā gadsimtā, ir ļoti uzrunājoša par cilvēka vietu sabiedrībā arī šodien," atzīst Salaspils amatierteātra iestudējuma režisore Edīte Neimane.

Ropažu novadā šodien, 30. janvārī, atklāj trešo multifunkcionālo centru "Kākciems." Kopš 2013. gada maija novadā jau darbojas centri "Silakrogs" un "Tumšupe."

Ar Rīgas apriņķa pensionāru apvienības vadītāju Aiju Kušķi tiekamies Eiropas Savienības mājā Rīgā, Aspazijas bulvārī. Tikko ir beigusies pensionāru organizāciju pārstāvju ikmēneša tikšanās ar speciālistiem, tāpēc sākumā pieskaramies šā brīža aktualitātēm, bet turpinām par svarīgāko dzīvē.

"Ir daudz produktu, ko ziemas sezonā vēlams lietot ikdienas uzturā, lai stiprinātu organisma imunitāti jeb aizsargspējas. Taču tie vērtīgākie ne vienmēr ir spilgti un ar izteiktu garšu.

Latvijā aizvien pieaug saslimstība ar gripu. Mediķi iesaka ievērot personīgo higiēnu un, parādoties gripai raksturīgām pazīmēm, palikt mājās, lai ar vīrusu neaplipinātu citus. Iedzīvotājiem Ādažos jautājām, vai un kā viņi cenšas izsargāties no gripas.

Slimību profilakses un kontroles centrs 20. janvārī izziņoja gripas epidēmijas sākumu valstī. Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus, un tai raksturīgs ļoti straujš izplatīšanās ātrums.

Pagājušā gada nogalē Latvijas Bībeles biedrība izdeva Bībeli ar komentāriem, un latviešu valodā šis ir pirmais tāds izdevums. Kāpēc un ar kādu nolūku tas tapis, stāsta Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs Valdis Tēraudkalns.

Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" nolūks ir mudināt bērnus dzert pienu un ēst svaigus augļus un dārzeņus, lai veidotu veselīgus ēšanas paradumus jau no bērnības.

Vērā ņemamu likumsakarību saklausīju, tiekoties ar Daugmales pamatskolas bibliotēkas vadītāju Zinaidu Matisoni. Pēc Pedagoģijas institūta beigšanas līdz pat aiziešanai pensijā viņa mācīja bērniem ķīmiju, bioloģiju un pēdējos gados – arī dabas zinības.

"Igo mūsu atpūtas kompleksā uzstāsies jau trešo reizi. Viņš ir ļoti mīlēts dažādu paaudžu mūzikas cienītāju vidū, tāpēc priecājamies, ka jauno koncertsezonu piektdien, 16. janvārī, varam atklāt ar viņa muzikālo programmu," saka "Rāmkalnu" projektu vadītāja asistente Sanita Bindre-Tabaka.

"Tēlaini izsakoties, bibliotekāre Zinaida Matisone ir mūsu skolas neformālā saimniece. Viņa dzīvo piecu soļu attālumā no skolas, un šeit viņu var satikt gandrīz jebkurā diennakts laikā," saka Daugmales pamatskolas direktors Andris Ceļmalnieks.

Traģiskie notikumi franču satīras žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijā izraisījuši sašutumu visā pasaulē. Notikušais rosinājis arī daudz pārdomu. Tajās lūdzām padalīties karikatūristus Kristapu Auzenbergu un Zemgu Zaharānu.

"Mūsu darba pamatā ir seno baltu tautu rotu bagātības, kas pārsteidz ar savu formu, rakstiem un stāstu," stāsta rotu māksliniece Inita Straupe.

"Pašu jaunāko darbu uzzīmēju vakar. Tajā redzams zilonis, kas nobijies, skatoties multeni par mikimaušiem," saka Kristaps Auzenbergs, kura karikatūru izstādi var apskatīt Ķekavas novadpētniecības muzejā.

"Sautētu kāpostu smarža latviešiem saistās ar Ziemassvētku laiku. Tradicionāli tos pasniedz ar cepeti, kas krāsnī jācep pāris stundu. Mēs sautētos kāpostus piedāvājam mazliet citādāk – iepildītus karbonādē. Šo svētku ēdienu var pagatavot divdesmit minūtēs."