Nenoliedzami, ka vadītājas talants Aijai Kušķei ir šūpulī ielikts, un dzīves laikā viņa to ir izkopusi, gan studējot par agronomi un dārznieci, gan beidzot aspirantūru un strādājot zinātnisko darbu šajā nozarē, gan arī savulaik kļūstot par Salaspils ciema izpildkomitejas priekšsēdētāju, kad tur dzīvoja 22,3 tūkstoši iedzīvotāju – 26 tautību pārstāvji.
Aija Kušķe joprojām ir vadošā amatā, un viņas kolēģi pat domās nepieļauj, ka viņa varētu aiziet pensijā.
Apbrīnu izraisa tas, cik daudz radošu iespēju viņa saskata un īsteno šodien – citiem, pat saliekot spēkus kopā, tas nebūtu pa kaulam. Mūsdienu sabiedrībā no rīta līdz vakaram dzirdam rūpes par cilvēkiem vārdos, bet Aijai piemīt prasme sajust, ko cilvēkiem vajag, un gudrība, kā to panākt un iedot ļaudīm darbos. Un izklausās tas šķietami vienkārši – katru dienu izdarīt ko tādu, kas citiem nāk par labu.
Taču, mēģinot šo apņemšanos īstenot savā dzīvē, uzreiz atklājas gana daudz iemeslu, kas mudina šo lēmumu pārcelt vismaz vienu dienu uz priekšu. Taču, uzdrošinoties paskatīties uz savu dzīvi no šāda rakursa, top ieraugāmas lietas, kas traucē būt patiesi brīvam savās izpausmēs jebkurā jomā, ne tikai darbā.
Iepriekš:
Rīgas apriņķa pensionāru apvienības vadītāja: Kāda jēga ir gausties un žēloties?
Aija Kušķe
arhīvs
Gatavojot interviju ar Rīgas apriņķa pensionāru apvienības vadītāju un Pensionāru federācijas valdes locekli Aiju Kušķi, brīnījos, cik skaidri un saprotami viņa redz lietu kārtību tur, kur citiem šķietami valda haoss.