Ceturtdien, 26. februārī, uz sabiedrisko apspriešanu par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sliežu ceļu izvietojumu Ķekavas novadā bija sanākuši teju 250 cilvēki. Skaļas klaigas gan izpalika, tomēr iedzīvotāji neslēpa, ka ir skeptiski par dzelzceļa līnijas izbūvi caur Ķekavas novadu.

Mārupes vidusskolas fizikas skolotājs Modris Šāvējs no Valsts prezidenta rokām saņēmis "Ekselences balvu", kas nu nozīmē, ka viņš atzīts par progresīvāko dabaszinātņu skolotāju Latvijā.

Mārupes novada pašvaldība ir apņēmības pilna cīnīties pret modernās dzelzceļa līnijas izbūvi uz lidostu "Rīga", jo ir neizpratnē, kādēļ sliežu ceļš tādā izskatā, kāds tas ieplānots patlaban, pirms tam nekur nav figurējis, bet parādījies pēkšņi.

Mārupes uzņēmēji kā jau cilvēki, kas ar finansēm ir uz tu, apšauba modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" atzara izbūvi cauri novadam uz lidostu "Rīga".

No nākamā gada čipēšana un reģistrācija būs obligāta visiem mājdzīvniekiem, pretējā gadījumā viņu saimniekiem var nākties maksāt sodu. Dzīvnieku patversmē "Mežavairogi" norāda, ka jaunā kārtība galvenokārt veicinās atbildīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un apkārtējiem.

Latvijas iedzīvotāji nav visai naski uz atkritumu šķirošanu. Ražotāju atbildības organizācijas "Latvijas Zaļais punkts" pērn pavasarī veiktajā aptaujā noskaidrots, ka ikdienā atkritumus šķiro vien 37% Latvijas iedzīvotāji, bet 64% iedzīvotāju būtu gatavi to darīt, ja viņu pašvaldībā un apkārtnē tiktu nodrošināta tam nepieciešamā infrastruktūra.

Īstenojot dažādas sociālās kampaņas, kuru mērķis ir mudināt iedzīvotājus pievērsties atkritumu šķirošanai, biedrība "Homo Ecos" secinājusi, ka Latvijā iedzīvotāji no sadzīves atkritumiem atšķiro to, ko viņi vislabāk saprot, proti, stiklu, pudeles un burkas. Arī papīrs ir kaut kas saprotams.

Šķērstenu ģimenes namā Mārupē lielā toverī virtuvē vienkopus tiek likts viss šķirojamais materiāls – burciņas, brokastu pārslu pakas, dzērienu pudeles, konfekšu papīriņi un citi sadzīves atkritumi jeb pārtikas iepakojums, ko vēlāk sašķiro pa frakcijām.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina skolām labvēlīgas izmaiņas valsts ģimnāzijas statusa kritērijos, paredzot, ka šo kvalitātes zīmi varētu iegūt mācību iestādes, kurās vidusskolas posmā mācās mazāks skolēnu skaits. Šādas izmaiņas ļaus arī dažām Pierīgas skolām pretendēt uz prestižo valsts ģimnāzijas nosaukumu.

Valsts prezidenta vēlēšanas teju pie durvīm, un publiskajā telpā kandidātu vārdi izskan cits pēc cita, bet tā vien šķiet, ka ideālais kandidāts dienas gaismā kārtējo reizi tiks izvilkts pēdējā mirklī.

Arī Mārupes uzņēmējiem šķiet, ka modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" atzara izbūve cauri novadam uz lidostu "Rīga" nav nedz loģiska, nedz ekonomiski pamatota. Uzņēmēji nesaskata sev nekādus ieguvumus no šī projekta, turklāt Mārupes novadā ieplānota tikai viena dzelzceļa pārbrauktuve, kas radīs ne mazums sastrēgumu, sarežģījot dzīvi.

Saistībā ar Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētiem pārkāpumiem sociālo pabalstu un maznodrošinātā statusa piešķiršanā, kas tostarp tika konstatēta Siguldas novada pašvaldībā, VK uzvēra, ka sociālo darbinieku pienākums ir nodrošināt, lai visi lēmumi par palīdzības sniegšanu būtu tiesiski.

Siguldieši un iedzīvotāji no tuvējām apdzīvotām vietām nav vienīgie pacienti, kuri ārstējas Siguldas slimnīcā. Ārstniecības iestāde jau piecus gadus cenšas attīstīt medicīnas tūrismu, un nu Siguldas slimnīcas pacientu vidū ir ne vien rīdzinieki, bet arī norvēģi, zviedri un spāņi.

Baltijā modernākais medicīnas centrs Siguldā, kura izveidē investēti 5,6 miljoni eiro, varētu tikt atklāts jau šoruden. Šāda centra izveide Siguldā ir patiešām unikāla, jo tajā ar īpašu iekārtu, kādas Eiropā nav plaši izplatītas, tiks ārstēti ar vēzi slimie pacienti.

Kopš pagājušā gada oktobra Ādažos no Latvijā bioloģiski audzētajiem augļiem un dārzeņiem top veselīgi un ekoloģiski biezeņi mazuļiem. Uzņēmuma SIA "Lat Eko Food" vadītāja un gardā bērnu biezeņa radītāja Egija Martinsone teic, ka, pateicoties jaunajai ražotnei Ādažos, mazuļiem domātie biezenīši "Rūdolfs" tagad iekaros arī eksporta tirgus.

Lielākajiem Pierīgas piena lopkopjiem soda naudas par pārsniegtajām piena kvotām maksāt nenāksies, jo jau laikus esot sākts domāt, kur izslaukumu likt. Taču šis pavasaris gan solās būt grūts.

Toreiz, 1985. gadā, Agris Daņiļevičs uz savu pirmo nodarbību Krimuldas vidusskolas deju zālē aicināja jaunos tautas deju dejotājus. Kopš tā laika aizritējuši jau 30 gadi, un tagad "Dzirnas" zināmas nevis kā tādi "pastalnieki", bet kā deju grupa, kurai pa spēkam izdejot pat laikmetīgus deju lieluzvedumus.

Atpūtas komplekss "Brūveri" Siguldas novadā saņem nacionālo eko zīmi "Zaļais sertifikāts", kas apliecina videi draudzīgu saimniekošanu tūrisma mītnē.

Vardarbība ģimenē vēl aizvien ir gana liela problēma Latvijā. Nereti, pieņemot lēmumu par to, vai vecāki spēj rūpēties par saviem bērniem, speciālisti vadās tikai no tā, ko viņi paši stāsta.

Vārds "ausīši", kas apzīmē ausu sildītājus, iecelts gada vārda godā, bet nevārda nomināciju saņem vārds "aplikācija". Savukārt par gada spārnoto teicienu autoriem šogad jau atkal kļuvuši politiķi.

Labi draugi, karte, fotoaparāts un automašīna – tas ir ikviena brīvdienu baudītāja "mazais tūrisma komplektiņš", apskatot ievērības cienīgas vietas tepat Pierīgā. Bet izrādās, ka rimta Pierīgas apceļošana ar auto un karti kabatā var kļūt arī par adrenalīna pilnu piedzīvojumu, piedaloties autofotoorientēšanās spēlē.

Sperti pirmie soļi, lai atjaunotu kādu unikālu 1849. gadā celtu guļbūvi, proti, Stopiņu novada Ulbrokas Meža kapu kapliču. Tā ir ne vien ievērības cienīga arhitektūras pērle, bet arī aizsargājams kultūras piemineklis.

Mārupes un Ķekavas novada pašvaldības uzskata, ka nav ņemti vērā viņu ieteikumi dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" maršrutu izstrādē. Novados domā, ka varianti, kurus šā gada pirmajā pusē būs jāpārrunā sabiedriskajās apspriešanā, nav īstie.

Iestājoties aukstākam laikam, kā jau katru gadu Stopiņu novadā darbu sāk izbraukuma zupas virtuve. Lai gan šogad ik pārdienu iespēju tikt pie silta zupas šķīvja izmanto mazāk cilvēku, Stopiņos gatavotās siltās maltītes ir iecienītas.

Kļuvis zināms izvietojums modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pievedceļiem, kas savienos Eiropas platuma dzelzceļa sliežu pamattrasi jeb "galveno ceļu" ar Rīgu. Plānots, ka pievedceļi Pierīgā šķērsos Salaspils, Stopiņu, Mārupes, Olaines, Ķekavas un Baldones novadu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma, skaidrojot situāciju ar Salaspils kodolreaktoru, portālam "Apriņķis.lv" sacīja, ka vides jautājumus ignorēt nevar un situācija ar naudas atrašanu reaktora apsaimniekošanai un demontāžai ir jāatrasina.

Modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izpētē atrasti divi labākie pamattrases varianti, kā un kur izvietot Eiropas platuma dzelzceļa sliedes Latvijā, tostarp Pierīgā. Tuvākā mēneša laikā tie tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai pašvaldībās, lai vēlāk kopīgi pieņemtu galīgo lēmumu – kā tad īsti ātrgaitas vilcieni pa Latviju brauks.

Pašlaik radioaktīvais ūdens no caurajām tvertnēm Salaspils kodolreaktorā ir izsūknēts, un tagad tas glabājas mucās reaktora teritorijā. Tomēr pilnīgi visi vides draudi nav novērsti.

Šobrīd Saulkrastu dzelzceļa stacijā rit pēdējie remontdarbi, un atjaunotā, un labiekārtotā stacijas ēka pasažieriem būs pieejama jau pēc mēneša, portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja VAS "Latvijas dzelzceļš" pārstāvis Māris Ozols.

Siguldas novada pašvaldībā, līdz galam nepārbaudot iedzīvotāju godprātību, trūcīgas ģimenes statuss tiek piešķirts arī tādām ģimenēm, kurām pieder automašīnas, kapitāldaļas uzņēmumos un nekustamie īpašumi. Šāda statusa iegūšana nodrošina virkni labumu, tostarp nekustamā īpašuma atlaides.

Kur gan citur meklēsi jaunu mājvietu īrēšanai, ja ne sludinājumos. Taču pārskatot īres piedāvājumu Pierīgā, nāksies saskarties ar grūtībām - ja vien neesi gatavs īpašumu iegādāties, īres piedāvājums Rīgas apriņķī ir gaužām niecīgs.

Viens no lielākajiem uzņēmumiem Inčukalna novadā – mežizstrādes kompānija AS "Inčukalns Timber" – pērn nopelna par 15,6% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt šogad uzņēmums plāno sākt nozīmīgus investīciju projektus un pirkt vairāk privātās cirsmas.

Lai gan Ropažu novada zvēraudzētavas "Stirnas" īpašnieks iepriekš apgalvoja, ka neatbilstoša izmēra sprostu audzētavā neesot, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot ārpuskārtas pārbaudi, atklājis, ka tie tur tomēr ir.

Eiropas kultūras galvaspilsētas satelītpilsēta – tieši tāds 2014. gads bija Siguldai. Ideja pilsētu kūrēt par Eiropas kultūras pērli pirms četriem gadiem iešāvās prātā Siguldas novada domes Kultūras pārvaldes vadītājai Jolantai Borītei.

No šā gada Latvijas jūras piekraste tiek nodota attiecīgo pašvaldību valdījumā, un tas nozīmē, ka turpmāk tā būs jāapsaimnieko tieši vietvarām. Dažā labā Pierīgas novadā šos jaunos pienākumus uztver ar galvas sāpēm, jo tās būs atkal jaunas izmaksas.

Joki ar Salaspils kodolreaktoru mazi, neilgā laika sprīdī atkal pienākušas ziņas par iespējamām radioaktīvā ūdens noplūdēm. Turklāt kodolreaktora eksperts stāsta, ka valdības piešķirtie tūkstoši eiro no vides katastrofas mūs glābj tikai pagaidām.

Baldones novada Mercendarbes muižā apskatāma novada iedzīvotāju, kultūras nodaļas un muižas darbinieku sarūpēta izstāde "Seni un pašdarināti eglīšu rotājumi un sveču kolekcija".

Šogad, tuvojoties Ziemassvētkiem, Pierīgā jau konstatēti simtiem pārkāpumu, kad pretēji aizliegumam SIA "Rīgas meži" piederošajos mežos nocirsti svētku kociņi. Tāpēc SIA "Rīgas meži" atgādina, ka eglītes 50 kilometru rādiusā ap galvaspilsētu cirst nedrīkst.

Valsts vides dienesta (VVD) aizrādījuma dēļ par pārlieku lielo trokšņošanu būvmateriālu ražotāja SIA "AEROC" rūpnīcā Saulkalnē ražošana nenotiek jau teju trīs nedēļas. Pagaidām nav zināms, kad uzņēmuma darbība varētu tikt atjaunota.

Šogad Siguldas Tūrisma informācijas centrā valda tikpat radoša atmosfēra kā slavenajā Rīgas mākslas darbu tirdziņā "Jarmarka". Tur pirmoreiz notiek mākslas tirgus, kurā var iegādāties un priecāties par šeit radītiem autordarbiem.