26.02.2015 12:28

Mārupe ir gatava cīnīties pret "Rail Baltica" atzara izbūvi, iedzīvotāji sākuši vākt parakstus

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Bruno Čipa, caur kura dzimtas īpašumu Mārupē tagad brauks ”Rail Baltica” ātrgaitas pasažieru un kravas vilcieni, jūtas kā pie sasistas siles. Īpašums būs aizsargjoslā, un tas nozīmē, ka neko darīt nevarēs, tikai zāli nopļaut. Bija plānojis būvēt privātmāju bērniem vai attīstīt biznesu. Bruno Čipa, caur kura dzimtas īpašumu Mārupē tagad brauks ”Rail Baltica” ātrgaitas pasažieru un kravas vilcieni, jūtas kā pie sasistas siles. Īpašums būs aizsargjoslā, un tas nozīmē, ka neko darīt nevarēs, tikai zāli nopļaut. Bija plānojis būvēt privātmāju bērniem vai attīstīt biznesu. Einārs Binders

Mārupes novada pašvaldība ir apņēmības pilna cīnīties pret modernās dzelzceļa līnijas izbūvi uz lidostu "Rīga", jo ir neizpratnē, kādēļ sliežu ceļš tādā izskatā, kāds tas ieplānots patlaban, pirms tam nekur nav figurējis, bet parādījies pēkšņi.

Tas slaidā lokā cauri Mārupes novadam novilkts, nevienam neko nejautājot un nesaskaņojot. Turklāt arī iedzīvotāji neizprot atzara būvniecības lietderību un sākuši vākt parakstus pret "Rail Baltica" izbūvi cauri novada teritorijai.

Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs, pērn novembrī, kad pašvaldība tikusies ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, nekur netika runāts par šādu pamattrases savienojumu ar lidostu "Rīga". Tas parādījies pēkšņi, un šā gada janvārī pašvaldība to ieraudzījusi pirmo reizi. Arī novada iedzīvotāji sākuši vākt parakstus pret pašlaik piedāvāto dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" trasējumu cauri Mārupes novadam, jo nesaprot, kāpēc šis dzelzceļš pēkšņi parādījies, kaut ne vienā plānošanas dokumentā nekad nav bijis iezīmēts.

"Iedzīvotāji paši organizējas, iet pa ciemiem, braukā pa mājām un vāc parakstus pret šī dzelzceļa atzara izbūvi uz lidostu "Rīga" līdz šosejai A5 jeb līdz Rīgas apvedceļam. Un ne tikai Vētru ciema iedzīvotāji iebilst, daudzās vietās visā Mārupes novadā tiek vākti paraksti. Iedzīvotājiem nav skaidra situācija, kāpēc šis te dzelzceļš pēkšņi parādījies, jo nevienā dokumentā šāda variantā, kāds tas ir patlaban, tas nekad nav bijis iezīmēts," sacīja M. Bojārs, piebilstot, ka vēlāk savāktie paraksti tikšot iesniegti "Rail Baltica" projekta īstenotājiem.

M. Bojārs zināja stāstīt, ka novada ļaudis ir neziņā un nesaprot, kāds ieguvums būs Mārupei no modernās dzelzceļa līnijas, kas desmit kilometru garumā vīsies cauri visam novadam. Pašlaik ne par kādiem ieguvumiem netiekot stāstīts, izņemot to, ka dzelzceļš tiekot būvēts valstiskās interesēs.

"Cilvēki ir pārsteigti, un viņiem trūkst informācijas, lai varētu izprast, kādēļ dzelzceļš uz lidostu ir jābūvē cauri Mārupei. Turklāt iedzīvotāji ikdienā nenodarbojas ar šādiem jautājumiem, tāpēc izprast visu ir vēl jo grūtāk. Visu laiku tiek uzsvērts, ka "Rail Baltica" būvēs valstisko interešu vārdā. Mēs saprotam šīs te valstiskās intereses, ka ieguvumi no šī projekta būs visai Latvijas tautsaimniecībai, bet kāds labums no dzelzceļa būs Mārupes iedzīvotājiem? Nekur nav nekādu aprēķinu par to, kādēļ dzelzceļš uz lidostu ir jābūvē. Neviens nespēj tādus parādīt!" skaidroja domes priekšsēdētājs.

Viņš arī norādīja, ka projekta īstenotāju arguments, ka mārupieši iegūs jaunu dzelzceļa staciju Jaunmārupē, neiztur kritiku, jo jau pašlaik mazā pieprasījuma dēļ ir grūtības saglabāt vienīgo dzelzceļa staciju Tīrainē. Tāpat mārupieši apšauba, vai to dažu tūkstošu kravu un nelielā tranzītpasažieru skaita dēļ, kas varētu izkāpt ārā lidostā "Rīga", jābūvē tik dārgs atzars uz lidostu.

"Pašlaik publiski pieejamā informācija liecina, ka lidosta "Rīga" pārvadā 30 tūkstošus tonnu avio kravu. Bet pa dzelzceļu jau pārvadā miljoniem tonnu! Vai tad tās visas būs nepieciešamas lidostai "Rīga"? Vai tad tās visas būs tādas, kuras varēs vest ar lidmašīnām? Un, ja ar jauno ātrvilcienu tiks pārvadāti 2450 iedzīvotāji dienā, tad tāpēc nav jātērē 700 miljoni. Tos "Rail Baltica" pasažierus uz lidostu var nogādāt, izbūvējot tramvaju, kas būs daudz lētāk! Kāds ir šī atzara pamatojums?" neizpratnē ir M. Bojārs.

Vienlaikus Mārupes pašvaldības vadītājs stāstīja, ka par "Mārupes sāpi" novada dome ir informējusi arī Valsts prezidentu un Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Tāpat arī Satiksmes ministrijai vairākkārt gan rakstiski, gan klātienē ir lūgts ar aprēķiniem pamatot sliežu ceļa maršrutu izbūvi uz lidostu "Rīga".

"Esam adresējuši vairākas vēstules Satiksmes ministrijai un gaidām ministrijas pārstāvjus pie mums ciemos. Līdz šim iespēja atbraukt līdz Mārupei viņiem nav radusies," norādīja M. Bojārs.

Tāpat viņš klāstīja, ka Mārupes novada pašvaldība ļoti rūpīgi gatavojas gaidāmajai sabiedriskajai apspriešanai, kas notiks 7. martā, tiek pētīts un analizēts, lai visi Mārupes novada pašvaldības argumenti pret sliežu ceļa izbūvi būtu pamatoti.

Pēc novada domes aplēsēm, plānotā sliežu ceļa "Rail Baltica" 300 metru aizsargjoslā un uz tās robežas Mārupes novadā šobrīd pavisam atrodas 54 uzņēmumu ēkas, piemēram, par 164 tūkstošiem eiro izbūvētā un tikko ekspluatācijā nodotā kūtsmēslu krātuve un vairākas citas uzņēmumu ēkas gan lidostas "Rīga" teritorijā un tās apkārtnē, gan Vētru ciemā, ieskaitot iepakojuma ražotāja SIA "Polipaks NT" jauno ražotni, kurā investēti 20 miljoni eiro.

Mārupes novada dome ir noraizējusies, ka sliežu ceļa izbūves dēļ velti pašvaldība izbūvējusi ūdensvadu un kanalizāciju par teju 10 miljoniem eiro, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu. Domē uztraucas, ka nu "Rail Baltica" atzara dēļ netiks sasniegti plānotie pieslēgumi un nāksies atmaksāt Eiropas doto naudu. Zemē nosviesta nauda, kā izrādās, tagad ir arī ieguldītie 812 tūkstoši eiro Vecā Mārupes ceļa asfaltēšanā un rekonstrukcijā.

Vienlaikus tiek skartas vai aizsargjoslā atrodas pavisam 14 privātīpašumi ar 29 ēkām, kā arī 46 sagatavoti apbūves gabali ar ierīkotām komunikācijām un asfaltētiem ceļiem Vētru ciemā. Un, kā portālam "Apriņķis.lv" stāstīja Bruno Čipa, caur kura dzimtas īpašumu Mārupē tagad brauks "Rail Baltica" ātrgaitas pasažieru un kravas vilcieni, viņš jūtas kā pie sasistas siles.

"Caur mūsu no senčiem mantoto zemi brauks vilciens. Bet uzbūvētā privātmāja atradīsies dažus metrus no sliedēm. Īpašums būs aizsargjoslā, un tas nozīmē, ka neko darīt nevarēs, tikai zāli nopļaut. Bija jau doma, ka šeit ar bērniem attīstīsim biznesu vai arī uzcelsim vēl vienu privātmāju. Bet tagad tas būs liegts, viss būs dzelzceļa aizsargjoslā, un nekāda būvniecība nebūs atļauta," izmisumā bija B. Čipa.