Arī Andris Bērziņš nav viesis skaidrību, vai kandidēs uz otro termiņu. Šāda vilcināšanās pavērusi iespēju kārtējam politiskajam tirgum, un šobrīd zināmie nominanti ir vien tāds dūmu aizsegs. Kā liecina iepriekšējo vēlēšanu pieredze, īstie kandidāti parādīsies īsi pirms balsošanas, kad gluži kā zaķi no burvju mākslinieka cepures tiks atrādīti sabiedrībai.
Taču šādas spēlītes pilnīgi noteikti nav tas, ko no saviem priekšstāvjiem sagaida tauta. Tas vairo iedzīvotāju neuzticību varai un vēl vairāk atsvešina no politikas. Mēs jau sen vēlamies, lai kandidāti tiktu izvēlēti laikus, tā dodot arī mums iespēju iesaistīties un iepazīties ar prezidenta amata kandidātu plāniem un uzskatiem.
To, ka ar pašreizējo prezidenta ievēlēšanas kārtību kaut kas nav īsti lāgā, pierāda arī tas, ka jau pāris gadu sabiedriskajā telpā nerimst diskusijas par tautas vēlētu prezidentu. Pēc pētījumu centra SKDS datiem, ideja par tautas vēlētu pirmo personu ir gana populāra – to atbalsta vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju. Tomēr māc šaubas, vai, deleģējot prezidenta ievēlēšanu tautai, panāksim cerēto – lielāku uzticību valsts varai – un tiksim pie spējīgākā kandidāta. Šeit jau atkal jāpiesauc kāda nesen veikta aptauja, kurā noskaidrots, ka iedzīvotāji prezidenta amatā vēlētos redzēt Aivaru Lembergu, Nilu Ušakovu...
Šo kandidātu popularitāte apliecina un uzskatāmi parāda iedzīvotāju ilgas pēc kārtīga saimnieka, kas kā ar brīnumnūjiņu norādītu pareizos virzienus, kuros jāstrādā, un spētu sarāt nepaklausīgos valsts vīrus un sievas. Par minēto kandidātu stingro roku runā pati tauta: redz, kā Lembergs, labs saimnieks būdams, saposis Ventspili! Un, redz, kā Ušakovs, rūpējoties par pensionāriem, piešķīris brīvbiļetes tramvajā!
Ja mums būtu jāizvēlas prezidents, visticamāk, tiktu ievēlēts tas, kuru visi pazīst un kurš bauda sabiedrības uzticību. Ja augstāko valsts amatpersonu tauta vēlētu tālajā 1999. gadā, prezidenta krēslā būtu iesēdies, piemēram, Raimonds Pauls, nevis tagad tik ļoti mīlētā Vaira Vīķe-Freiberga. Cik daudzi no mums tolaik vispār zināja, kas Vīķe-Freiberga tāda ir un ko no viņas sagaidīt?
Tautas vēlēts prezidents šobrīd mums arī nesniegs iedomāto politisko stabilitāti, jo īpaši tādēļ, ka partiju runas par jaunas prezidenta institūcijas izveidi pašlaik tiek iniciētas ar maldīgu nolūku – lai sakārtotu "sistēmu" un atgūtu uzticību valsts varai sabiedrības acīs. Būt par tautas vēlētu prezidentu šobrīd ir populāri, un, lai publiski noliegtu šo ideju, ir nepieciešamas stipras iekšas un spēcīga autoritāte – un tādas pie mums ir tikai retajam.
Turklāt, ja Saeimas deputātu mērķis patiesi būtu panākt, ka prezidenta ievēlēšanas process ir caurspīdīgs, pirms pāris nedēļām tiktu atbalstīts priekšlikums prezidentu ievēlēt atklātā balsojumā.
Protams, par tautas vēlētu prezidentu var teikt: pirms nepamēģināsi, nezināsi! Tomēr, domāju, vismaz pagaidām šī ideja būtu jāatliek, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un to, ka kāds kaimiņzemes vēstnieks, tiekoties ar politiskajām partijām, Saeimā apvaicājies, kā tad mums iet ar šīs idejas iedzīvināšanu praksē...
www.president.lv
Valsts prezidenta vēlēšanas teju pie durvīm, un publiskajā telpā kandidātu vārdi izskan cits pēc cita, bet tā vien šķiet, ka ideālais kandidāts dienas gaismā kārtējo reizi tiks izvilkts pēdējā mirklī.