Vēsturnieks Harijs Tumans ir antīkās vēstures speciālists, profesors un pasniedzējs Latvijas Universitātē, kurš nereti izteicies arī par globalizācijas procesiem un to ietekmi. Vai tuvojas Eiropas noriets? Ko ikviens no mums var darīt, lai neapjuktu informācijas gūzmā? Un vai cilvēki ņem vērā vēstures sniegtās mācības?

Latvijā vidēji katru dienu tiek veikti 16 aborti. Tie ir cilvēki, kuri varēja būt, bet kuru tomēr nav. Tie ir nepiepildīti sapņi, nenosvinētas dzimšanas dienas, nenodzīvotas dzīves. Un tās ir milzīgas sāpes, tukšuma sajūta un domas par to, kā būtu, ja es nebūtu izšķīrusies par šādu soli.

Būtisku pienesumu pārtikas aprites uzlabošanā un atkritumu samazināšanā varētu sniegt uzturā vēl lietojamas pārtikas ziedošana labdarībai, kas pasaulē ir ierasta prakse. ASV ir veikali, kuros bez maksas pieejami produkti ar konkrētajā dienā datētu derīguma termiņu. Turklāt nereti šo iespēju izmanto arī pārtikuši klienti.

Vai kādreiz esat aizdomājušies par to, ko nozīmē atbildīga pārtikas lietošana? Tā nav tikai kaloriju skaitīšana vai bioloģiski audzētas pārtikas lietošana uzturā. Tā ir arī gan cilvēkam veselīga, gan videi draudzīga dzīvesveida īstenošana.

Režisore Dzintra Geka jau vairāk nekā 15 gadu veido filmas un grāmatas par deportācijās cietušajiem latviešiem. Fonds "Sibīrijas bērni" apzinājis daudzus simtus latviešu, kuri bijuši spiesti pamest dzimteni jau bērnībā. Šo cilvēku stāsti ir daļa no latviešu kolektīvās atmiņas un vēstures izpratnes. Pati režisore to sauc par savu sirdsdarbu.

Linda un Uģis Matveji no Ķekavas novada ir vecāki pieciem bērniem – Leldei, Annai, Matīsam, Martai un Dārtai. Mamma Linda pirms intervijas smaidot teic: "Man nešķiet, ka atšķiramies no pārējiem vai būtu izdarījuši ko īpašu. Tā ir mūsu dzīve!"

Oskars Svilāns ir viens no tiem latviešiem, kuri aizbrauca no Latvijas, lai strādātu Īrijā. Jaunā vīrieša ikdiena aizritēja ceļu būves uzņēmumā un lielveikala noliktavā. Tomēr pirms trim gadiem, pavadot Ziemassvētku brīvdienas Latvijā, puisis izlēma palikt šeit.

Šobrīd visas Pierīgas teritorijā esošās pašvaldības saviem iedzīvotājiem piedāvā iespēju šķirot sadzīves atkritumus. Dažviet, piemēram, Ķekavā un Ikšķilē, šāds pakalpojums tiek nodrošināts jau vairāk nekā desmit gadu.

Tuvojoties vasaras noslēgumam, ar vairākām pazīstamām mammām pārrunājām, ko mūsu bērni darījuši un piedzīvojuši vasaras brīvlaikā. Kāda māte lepojās, ka viņas vecākā meita visu vasaru pavadījusi nometnēs. "Sākumā viņa raudāja, zvanīja man un teica, lai braucu pakaļ, bet vēlāk jau pierada, vismaz man nebija jādomā, kur viņu likt."

Inese ir viena no tiem vecākiem, kura audzina bērnu ar īpašām vajadzībām – jaunās sievietes dēlam ir iedzimti centrālās nervu sistēmas bojājumi un garīga atpalicība. Ikviens vecāks ir jutis bailes par sava bērna veselību, pārdzīvojis par iesnām, paaugstinātu temperatūru un klepu vai sēdējis pie slimības gultas, kad mazais cīnās ar gripu.

Karš, vardarbība, masu slaktiņi. Teju ik dienu dzirdam par jauniem teroristu uzbrukumiem, nonāvētiem cilvēkiem. Ja pirms vairākiem gadiem par šādiem notikumiem vēstīja ziņu kanāli reportāžās no Tuvajiem Austrumiem, šodien diemžēl tā ir arī realitāte tepat Eiropā.

Jau nedēļu Ķekavas novadā, mežā pie Plakanciema norisinās brīvdabas jauniešu nometne, kuru projekta "Miera balodis" ietvaros organizē Ķekavas Jaunatnes iniciatīvu centrs un Reģionālā pašvaldības policija.

Arta Teivāne ir 24 gadus veca māksliniece, kura dzīvo Ķekavā. Meitene jau vairākus gadus pārvietojas riteņkrēslā, bet, par spīti veselības problēmām, bauda pilnvērtīgu dzīvi un laiku pavada kā ikviens viņas vecuma jaunietis. Šogad Arta neklātienē pabeidza universitāti ASV, iegūstot bakalaura grādu grafiskajā dizainā.

Imanta Ziedoņa mājās "Dzirnakmeņi" jau otro gadu notiks brīvdabas kino seansi, kuros interesentiem būs iespēja noskatīties jaunākās latviešu filmas, tikties ar to režisoriem un galveno lomu atveidotājiem.

Pēdējā laikā par teroristu izraisītām traģēdijām dzirdam gandrīz ik dienas. Uzbrukumi un sprādzieni diemžēl kļuvuši par ierastu parādību un nevienu vairs nepārsteidz. Kāda nākotne sagaida Eiropu? Un vai Latvijas iedzīvotāji var justies pasargāti – stāsta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns.

Vai kādreiz esat aizdomājušies, kas notiek ar atkritumiem, ko katrs no mums "saražo" ik dienas? Lielai daļai iedzīvotāju vienīgā saskarsme ar šo jautājumu ir atkritumu maisa aiznešana līdz konteineram, kas novietots daudzstāvu mājas pagalmā vai privātmājas piebraucamā ceļa galā.

Ministru kabinets apstiprināja noteikumus "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un metožu izvērtēšanas kārtība". Noteikumu izstrādāšanā piedalījušās gan dažādas sabiedriskās organizācijas, gan vairāku Latvijas Universitātes fakultāšu pārstāvji.

Šogad Baldonē jau 13. reizi norisinās konkurss "Sakoptākā sēta un nams" – tajā aicināts piedalīties ikviens novada iedzīvotājs, kurš lepojas ar savu dārzu, pagalmu vai māju. Konkursa rīkotāji uzsver, ka iedzīvotāji ieguldījuši lielu darbu un līdzekļus īpašumu sakopšanā un uzturēšanā, veidojot novada kopējo ainavu.

Baldones vietējos iedzīvotājus jau kādu laiku priecē kafejnīca "Kūkotava", bet tās īpašniece Ilze Kupča nolēmusi baldoniešus pārsteigt – 2. augustā Baldonē durvis vērs Baltijā vienīgais Kūku muzejs.

Aizvadītajā gadā Latvijā dzīvību sev atņēmuši 385 cilvēki, no tiem lielākā daļa – vīrieši. Statistikas dati liecina, ka pašnāvību skaita ziņā ieņemam trešo vietu Eiropas Savienībā, atpaliekot tikai no Lietuvas un Ungārijas. Viszemākais pašnāvību līmenis Eiropā ir Kiprā un Grieķijā.

Jau divus gadu Siguldā darbojas labdarības biedrība "Nāc gaismā", kura sniedz palīdzīgu roku grūtībās nonākušām ģimenēm ar bērniem. Ikdienā organizācija palīdz dažādās krīzes situācijās nonākušiem Siguldas novada iedzīvotājiem gan finansiāli, gan sniedzot atbalstu un padomu.

Pirms pāris nedēļām Latviju pāršalca ziņa, ka Engures pusē, Abragciema kempingā, pazudis nepilnus divus gadus vecs puisēns. Meklēšanā iesaistījās gan policija, gan brīvprātīgie. Paldies Dievam, Hugo tika atrasts. Tomēr šis baisais notikums sabiedrībā uzjundīja diskusijas par bērnu drošību un vecāku atbildību.

Sabiedriskais monitorings Latvijā uzsākts 2005. gadā, un, salīdzinot ar pasaules pieredzi, pie mums tā ir jauna sfēra. Tomēr ikviena iedzīvotāja iesaistīšanās dabas vērojumu procesā sniedz milzīgu ieguldījumu dabas saglabāšanā, dažādu teritoriju apsaimniekošanā un ilgtermiņā spēj būtiski ietekmēt vides kvalitāti un daudzveidību.

19. jūnijs ir Medicīnas darbinieku diena. Domājams, ikviens novērtē ārsta profesijas nepieciešamību, saprotot, cik šis darbs ir atbildīgs un psiholoģiski grūts, jo nākas sastapties ar pacientu ciešanām, bēdu stāstiem, smagām diagnozēm.

Piektdien Baldonē norisinājās Pierīgas novadu pašvaldību vasaras sporta spēles, kurām kopumā bija reģistrējušās 14 komandas. Novadu pašvaldību darbinieki sacentās tādās disciplīnās kā loka šaušana, volejbols, riepas mešana, stafetes ar basketbola un riteņbraukšanas elementiem. Īpaši tika gaidītas novadu pašvaldību priekšēdētāju sacensības ar makšķerēšanas elementiem.

11. jūnijā divdesmito jubileju svinēs Ķekavas novada Katlakalna Tautas nama jauniešu deju kolektīvs "Katlakalns". Pasākums šoreiz notiks nevis kultūras nama zālē, bet brīvā dabā – Daugavas krastā.

Šogad 10. jūnijā visā Latvijā jau trešo reizi notiks Baznīcu nakts. Pasākumā piedalīsies arī liela daļa Pierīgas dievnamu. Šajā vakarā baznīcas visā Latvijā savas durvis vērs, lai apmeklētājiem piedāvātu daudzveidīgu programmu.

Pirms pāris nedēļām ažiotāžu plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos izraisīja kāds gadījums Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, proti, kāda māmiņa, kura šajā ārstniecības iestādē atradās kopā ar savu bērniņu, pamanīja, ka mazulis no bērnunama slimnīcā ārstējas viens, bez pieaugušā pavadības.

Dziedātāja Māra Upmane-Holšteina vienmēr spēj atbruņot ar savu neviltoto smaidu un skanīgajiem smiekliem. Šobrīd mūziķe ir otrā bērniņa gaidībās, bet radošās aktivitātes turpinās – norit darbs pie jauna albuma ierakstīšanas un pavasarī paredzēts doties koncerttūrē. Līdztekus dziedāšanai Māra strādā arī Radio5, bet atzīst – ar ģimeni kopā pavadītais laiks ir prioritāte.

Ingūna Rībena allaž bijusi starp tiem politiķiem, kuri nevairās paust savus uzskatus atklāti, pat ja tie nesaskan ar valdošo partiju paustajiem uzstādījumiem. Politiķe vairākkārt izteikusies gan par vērtību saglabāšanas būtiskumu tautā, gan par nacionālas valsts pastāvēšanas nozīmību.

1. jūnijā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Māte Terēze savulaik teikusi: "Ja tu gribi izglābt pasauli, dodies mājās un mīli savu ģimeni!" Pamati bērna dzīvei, drošības sajūtai un attieksmei pret pasauli vienmēr tiek ielikti ģimenē.

Pirms pāris dienām, gatavojot rakstu par Pierīgas novadu sadancošanas svētkiem, aprunājos ar vairākiem cilvēkiem, kuri piedalās šā pasākuma organizēšanā. Šogad kopā sadejos 52 kolektīvi jeb gandrīz 1500 dalībnieku. Vaicāju sadancošanas svētku režisorei Intai Vidžei, kāpēc, viņasprāt, pasākumam pieteicies tik kupls dejotgribētāju pulks.

4. jūnijā notiks Pierīgas sadancošanas svētki. Šoreiz par svētku "Atkal vienā vainagā" norises vietu izvēlēta Baldones estrāde. Kopā pulcēsies un dejā vienosies 52 amatieru deju kolektīvi no visas Pierīgas teritorijas.

Ķīmiķis Ivars Kalviņš ir ne tikai viens no preparāta "Mildronāts" izgudrotājiem, bet arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadītājs. Vai zinātne Latvijā šobrīd piedzīvo uzplaukumu? Kā profesors vērtē sabiedrībā un valstī notiekošos procesus? Un vai viegli būt zinātniekam, kurš tic tam, ka Dievs pastāv?

Sestdien, 21. maijā, pirmizrādi piedzīvos filma par Garkalnes novadu. Tas ir stāsts par divām meitenēm – Martu Mariju Silāri un Sintiju Gērmani, kuras izdomājušas veidot dokumentālo filmu par interesantiem cilvēkiem no Garkalnes novada.

Amanda Grase ir apbalvojuma "Latvijas lepnums" laureāte un organizācijas "Labdarības lapa" izveidotāja, kura palīdz trūkumā un grūtībās nonākušām ģimenēm ar bērniem. Jaunā sieviete norāda – ikvienam bērnam pienākas ēdiens un drēbes, tās ir cilvēka pamatvajadzības.

Pirms pāris dienām izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ministrijas rīkotajā preses konferencē lepni paziņoja, ka viņa darbs pie jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ir beidzies. Viss esot padarīts. Tieši tik vienkārši! Bet kurš būs tas, kas saskarsies ar sekām? Skolotāji.

11. maijā Baldonē tiek atklātas gadskārtējās Mākslas dienas, kuras šogad sola krāsainus piedzīvojumus ikvienam svētku dalībniekam. Būs iespēja gan baudīt mākslu un radoši izpausties, gan nobaudīt tradicionālo Mākslas dienu kūku paletes formā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis otrdien rīkotajā preses konferencē norādīja, ka pedagogu algu jaunais modelis šodien sāk patstāvīgu dzīvi ārpus Izglītības un zinātnes ministrijas. Nozares vadītājs savu darbu šajā jomā uzskatot par pabeigtu.

Pirms dažām dienām atklātībā nonāca informācija, ka Pierīgas skolu pedagogi jaunās reformas rezultātā ne tikai neiegūs algas pielikumu, bet zaudēs daļu jau esošās naudas. To apstiprināja vairāku skolu direktori.