07.06.2016 13:23

Māra Upmane-Holšteina: Dziedāšu, kamēr pietiks spēka!

Autors  Jana Babre-Laime
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Māra kopā ar meitiņu Ronju un vīru mūziķi Jāni Holšteinu-Upmani jeb  Goran Gora. Māra kopā ar meitiņu Ronju un vīru mūziķi Jāni Holšteinu-Upmani jeb Goran Gora. Nils Vilnis

Dziedātāja Māra Upmane-Holšteina vienmēr spēj atbruņot ar savu neviltoto smaidu un skanīgajiem smiekliem. Šobrīd mūziķe ir otrā bērniņa gaidībās, bet radošās aktivitātes turpinās – norit darbs pie jauna albuma ierakstīšanas un pavasarī paredzēts doties koncerttūrē. Līdztekus dziedāšanai Māra strādā arī Radio5, bet atzīst – ar ģimeni kopā pavadītais laiks ir prioritāte.

– Pie kādiem muzikāliem projektiem tu šobrīd strādā?


Ar grupu "Astro'n'out" šobrīd ierakstām jaunu albumu. Tā kā gaidu otro bērniņu, būtu lieliski ierakstu pabeigt līdz mazulīša piedzimšanai un tad, kad mazais būs paaudzies, atgriezīsimies ar albumu un koncerttūri. Visiem būs pārsteigums – pa kuru laiku tu to visu paspēji?(smejas)

Man tas ir izaicinājums – vai tiešām visu pagūsim? Nedomāju, ka augustā pirms bērniņa nākšanas pasaulē būšu ļoti aktīva un visu varoša, bet nekas – pārbaudīsim manas spējas! Dziedāšu tik ilgi, kamēr pietiks spēka. Darba ir daudz, dažām topošā albuma dziesmām ir tikai mūzika, bet nav vārdu, jāstrādā arī pie aranžijām, bet gatavo rezultātu savās domās jau redzu!

Bieži mūziķi dara visu pēdējā brīdī, piemēram, rīt paredzēta jaunās dziesmas prezentācija, bet klips iepriekšējā naktī vēl tikai tiek montēts. Arī mums tā ir bijis! Filmējot video dziesmai "Turies", otrais skaņdarba pants vēl nebija uzrakstīts, tāpēc klipa filmēšanas laikā šajā vietā rādīja tikai mūsu sejas, nedziedājām, jo nebija dziesmas vārdu! Šādās reizēs jāatrod radoši risinājumi, kā iziet no situācijas, tāpēc priecājos, ka šoreiz, rakstot albumu, mums ir dots pietiekami daudz laika.

– Šovasar vēl koncertēsiet?

– Nē, Daugavpilī nospēlējām pēdējo šīs vasaras "Astro'n'out" koncertu, noslēdzies mūsu pilsētas svētku maratons. Šogad bieži tikām aicināti uzstāties pilsētu un novadu svētkos dažādās Latvijas vietās, aicinājumus arī pieņēmām! Tā ir patīkama sajūta – zināt, ka esi gana atpazīstams, lai tevi aicinātu spēlēt pilsētas svētkos tieši pirms uguņošanas. Ir lieliski redzēt, ka cilvēki ir atsaucīgi, zina dziesmu vārdus un dzied līdz, kaut gan viņi nav pirkuši biļetes, lai redzētu tieši mūs, bet ir atnākuši, lai piedalītos novada pasākumā. Tā nav mūsu ierastā publika, bet tomēr arī viņi mūs pazīst un dzied mūsu dziesmas – māksliniekam tas ir kompliments.

– Esot uz skatuves jau ilgāku laiku, atpazīstamība joprojām ir nozīmīga?

Domāju, tas ir nozīmīgi ikvienai grupai vai dziedātājam, tikai ar laiku to sāku uztvert mazliet citādi. Šogad aprit jau 13 gadu, kopš esmu uz skatuves, šobrīd domāju – vai joprojām esam klausītājiem interesanti? Vai joprojām kādam klausītājam esam jaunatklājums? Vai "Astro'n'out" vārds ir atpazīstams? Grupā esam pamanījuši, ka klausītāji dažādos Latvijas reģionos patiešām ir dažādi! Laika gaitā esam labi iepazinuši Rīgas auditoriju, tāpēc priecē katra iespēja doties koncertēt arī uz tām pilsētām, kurās neesam uzstājušies vai esam bijuši tajās pirms ilga laika. Tas ir sava veida izaicinājums – spēlēt, piemēram, Daugavpilī, kur liela iedzīvotāju daļa ir krievvalodīgie.

Nesen spēlējām koncertu krievu skolā Rīgā, kopā ar grupu bijām pretsmēķēšanas kampaņas vēstneši. Šīs skolas bērni uzvarēja pretsmēķēšanas plakātu konkursā un balva bija mūsu viesošanās viņu izglītības iestādē. Pirms šā pasākuma bažījos – kā mums tur ies, kādā valodā sarunāsimies? Tomēr viss noritēja lieliski, atmosfēra bija draudzīga, sarunājāmies gan krievu, gan latviešu valodā. Ceram, ka ar savu piemēru un pretimnākšanu arī šos bērnus mudināsim ikdienā vairāk runāt latviešu valodā.

– Tas, ka pati esi kļuvusi par mammu, ietekmē tavu radošo darbību?

Dziesmu teksti ir mainījušies, tēmas tajos ir citas. Dažādas pārdomas, kas saistās ar būšanu par mammu vijās cauri lielākajai daļai dziesmu, tematika ir līdzīga. Parādās eksistenciāli jautājumi. Reizēm pati pieķeru sevi pie domas – no kurienes tādas idejas? Gaidot pirmo bērniņu, to izjutu vēl spilgtāk un detalizētāk, jutu, ka pasaules uztvere mainās. Biju brīnuma gaidās, jo tas viss notika pirmo reizi, tās bija absolūti nebijušas sajūtas. Dziesma "Turies" ir rakstīta tieši par manu meitiņu Ronju un viņas piedzimšanu.

Tajā pašā laikā vairāki cilvēki ir teikuši, ka nolasa tur kādu citu domu, un man tas patīk – katrs šajā dziesmā atrod to, kas tajā brīdī pašam ir aktuāls. Jā, man tas tiešām patīk, jo negribētu kļūt tikai par topošajiem vecākiem piemērotas mūzikas radītāju! (smejas) Noteikti esmu kļuvusi apdomīgāka, vairāk pārdomāju, kā mana rīcība šajā brīdī ietekmēs manus bērnus nākotnē, kādu piemēru es viņiem rādīšu. Sanāk, ka no vienas puses ir mazliet žēl, ka līdz ar bērnu ienākšanu manā dzīvē ir zudis jaunības maksimālisms, bet no otras puses – tā ir jauna pieredze, kas mani tikai bagātina.

– Kā tiec galā ar mūziķes karjeras un mammas pienākumu apvienošanu?

Ar katru bērnu tas kļūst arvien grūtāk! (smejas)

Bērnu piedzimšana nenozīmē, ka manām ambīcijām vai vēlmei kaut ko darīt mūzikā jākļūst mazākām. Skaidrs, ka vērtības un prioritātes mainās, bet es joprojām ticu, ka mammas var darīt vairākas lietas vienlaicīgi! Mēs varam darīt to, kas patīk mums un arī pavadīt daudz laika kopā ar ģimeni. Es gribu būt labais piemērs, kas parāda – arī mammas var būt radošas, tai pašā laikā nezaudējot saikni ar saviem bērniem. Protams, jāmācās arī novilkt robežas, nekaitējot sev, savai veselībai vai ģimenei, jo es noteikti nevēlos palaist garām brīžus, kad mani bērni iemācās kaut ko jaunu vai apgūst kādas prasmes.

Domāju, mūziķa profesija ir savienojama ar bērnu audzināšanu. Pat ja vakaros ir mēģinājumi vai koncerti, dienu varu pavadīt ar mazajiem, bet gulēt taču var doties arī kopā ar tēti. Turklāt, Ronja ar mani kopā ir izbraukājusi visu Latviju un pat bijusi ārpus tās! Meitiņa man blakus studijā ir gulējusi uz dīvāniņa un koncertu aizkulisēs spēlējusies kopā ar tēti. Kopā pavadām ļoti daudz laika!