Marta sākumā Latvijā jau divpadsmito reizi notika Notāru dienas, kuras apmeklēja trīsarpus tūkstoši interesentu. Ko jaunu iezīmēja šī akcija, "Rīgas un Apriņķa Avīze" vaicāja Rīgas apgabaltiesas zvērinātai notārei Siguldā Ingai Dreimanei.

Piektdien Muceniekos, klātesot Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei un Ropažu novada pašvaldības pārstāvjiem, tika atklāta vēl viena Mucenieku patvēruma meklētāju izmitināšanas centra ēka. Tajā ar atsevišķu ieeju izbūvēts arī multifunkcionāls centrs vietējiem iedzīvotājiem.

Autotransporta direkcijas dati vēsta, ka 2016. gadā reģionālo vietējo un starppilsētu maršrutu autobusos kopumā tika pārvadāti 29,84 miljoni pasažieru, kas ir par 6 % mazāk nekā 2015. gadā. Vietējās nozīmes maršrutu autobusos pārvadāti 18,77 miljoni.

Trešdien Siguldas XXV Starptautisko Opermūzikas svētku organizatori izsludināja svētku programmu. Par galveno notikumu kļūs Džuzepes Verdi pēdējās operas "Falstafs" iestudējums. "Latvijā, kur drīzumā svinēsim savas valsts simtgadi, tā ne reizi nav iestudēta," sacīja Opermūzikas svētku producents Dainis Kalns.

Līdz pašvaldību vēlēšanu dienai 3. jūnijā atlicis mazāk nekā 100 dienu, bet līdz partiju un vēlēšanu apvienību sarakstu iesniegšanas sākumam – tieši viens mēnesis. Par vēlēšanu tuvumu liecina gan jaunu partiju dibināšana, piemēram, nesen sevi pieteikusī partija "Progresīvie", gan kāds jauns, ilgi gaidīts objekts, kas pašvaldībās ik palaikam tiek atklāts.

Piektdien Murjāņu sporta ģimnāzijā atklāta jaunā sporta halle, bet vēl gada sākumā garāmbraucēji pa ceļam uz Raganu varēja vērot celtnieku rosību ģimnāzijas teritorijā. Skolas un audzēkņu viesnīcas ēkas ieguvušas jaunas, krāsainas fasādes, un pavisam būtiskas pārmaiņas piedzīvojusi sporta halle.

Ir pagājuši divi mēneši, kopš ugunsgrēks Stopiņu novada Dzidriņās izpostīja Anitas Grāvītes ģimenes māju. Tagad Anitas ģimene – meita Baiba un mazbērni Kristers un Marta – ar novada domes gādību mīt divistabu dzīvoklī Ulbrokas centrā.

Katrs, kuram pieder kāds nekustamais īpašums – pils vai dārza būdiņa –, šajās dienās ir saņēmis ziņu no savas pašvaldības par to, kad un cik liels nekustamā īpašuma nodoklis šogad ir jāmaksā. Par to, gan mazliet citā aspektā, atgādināja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", publiskojot datus, cik lielas summas par saviem nekustamajiem īpašumiem ir parādā "bagātās Pierīgas" novadu iedzīvotāji.

Tuvojoties Latvijas simtgadei, Nacionālais kultūras centrs ir rosinājis ikkatru iepazīties ar latviešu tautastērpu rašanos un nēsāšanas tradīcijām, kā arī raisījis interesi veidot pašiem savu tautastērpu.

Par laikapstākļiem un valodas smalkumiem var runāt vienmēr. Taču šoreiz iemesls palūkoties uz dzimtās latviešu valodas lietošanu pašiem savā zemē bija šo otrdien vismaz valodnieku un skolēnu aprindās pieminētā Starptautiskā dzimtās valodas diena un jau mazliet piemirstais pirms pieciem gadiem notikušais referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā.

Pēc Salaspils novada Daugavas muzeja pasūtījuma Latvijas Okupācijas muzeja publiskās vēstures nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs ir izstrādājis vīziju Salaspils memoriāla vēsturiskās ekspozīcijas attīstībai, kas nozīmē godīgu un saprotamu stāstu gan par to, kas Salaspils nometnē notika Otrā pasaules kara laikā, gan par paša memoriāla tapšanu un tā nozīmi mūsu sociālajā atmiņā.

Februāra sākuma spelgonis ir garām, daždien uzspīd saulīte, un uz Pierīgas ezeru ledus pulcējas bļitkotāji. Nedēļas vidū zemledus makšķernieki bija arī uz Lilastes ezera, savukārt uz Mazā Baltezera "Rīgas un Apriņķa Avīze" satika vīrus, kuri gatavojas XIV pasaules čempionātam zemledus makšķerēšanā.

Nav nekā jauna šajā pasaulē. Skaidrs arī tas, ka viens otru ietekmēt ar sacīta vai rakstīta vārda spēku cilvēki nav iemācījušies tikai vakardien. Šīs darbības atkarībā no nolūkiem un mērogiem sauc par sarunu, aģitāciju, propagandu, bet pēdējā laikā mediju telpas pētnieki ir pamanījuši arī informācijas kara pazīmes.

Jau sešpadsmito gadu Ķekavā ar līnijdejām nodarbojas četrdesmit dejotāju vairākās vecuma grupās. Viņi paši atzīst, ka tas ir lielisks veids, kā socializēties un komunicēt.

Ar koncertiem visā Latvijā sākusies rokgrupas "Dzelzs vilks" gadsimta ceturkšņa jubilejas tūre "Dziesmas pilnmēness naktī". Tomēr skrējienā starp Siguldu un Rīgu, tobrīd ceļā uz Liepāju, grupas līderis Juris Kaukulis atrada brītiņu arī "Kodolam", lai parunātos par mūziku un laika neapturamo plūdumu, kas 25 gadus aiznesis kā vienā elpas pūtienā.

Kad puiši iepazīstināja ar savu ideju – ražot krāsainas zeķes –, pieredzējuši uzņēmēji viņus centās atrunāt, jo būšot jākonkurē ar tradicionālo zeķu ražotājiem. Tomēr, pat kārtīgi neizpētot tirgu, studenti Aleksandrs Geržatovičs un Krists Indrišonoks no Olaines nolēma riskēt un radīja uzņēmumu "Karma Sock".

Nupat pierimusi kņada ap Latvijas simtgadei radītā deju lieluzveduma "Māras zeme" ieceres detaļām. Pretrunas radušās par dejām, ar kurām paredzēts parādīt padomju laiku. Tāpat pret uzvedumam domāto tērpu finansēšanu iebilda vairākums pašvaldību. Nu nolemts, ka pašvaldībām tie tomēr nebūs jāfinansē.

Kopš gada sākuma spēkā stājušies noteikumi, kas paredz, ka suņiem jābūt apzīmētiem un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā. Praktiski tas nozīmē, ka suns ir jāaizved pie veterinārārsta, kurš dzīvniekam zem ādas ievada rīsa grauda lieluma mikroshēmu, kurā ir iekodēti dati par suni un viņa saimnieku. Šī informācija jāievada arī datu bankā.

"Mēs esam uzņēmums, kas no neliela kokmateriālu tirgotāja divdesmit gadu laikā izaudzis līdz vienai no vadošajām palešu un koka iepakojuma ražošanas kompānijām Latvijā. Četras piektdaļas savas produkcijas eksportējam," stāsta uzņēmuma "Marko KEA" izpilddirektors Ģirts Torgans.

Saeima pagājušo ceturtdien noraidīja priekšlikumu, kas paredz likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes.

Nu jau četrpadsmito gadu februāra otrajā otrdienā arī pie mums Latvijā tiek atzīmēta Drošāka interneta diena, kuras sauklis šogad ir "Kopā par labāku internetu!" un mērķis – aicināt ikvienu būt pozitīvam internetā un veidot labāku interneta vidi.

Jau februāra nogalē pēc apmēram gadu ilgušiem ekspozīcijas atjaunošanas darbiem durvis apmeklētājiem vērs Daugavas muzejs Doles salā. "Ja gribam ielūkoties Latvijas vēstures šķērsgriezumā no akmens laikmeta līdz pat 20. gadsimta nogalei, šeit tam būs vispiemērotākā vieta," "Rīgas un Apriņķa Avīzei" stāsta muzeja ekspozīcijas kurators Mārtiņš Mintaurs.

Pagājušajā vasarā – gadu pirms pašvaldību vēlēšanām – "Rīgas un Apriņķa Avīze" nolēma intervēt Pierīgas novadu pašvaldību vadītājus. Viņu ir septiņpadsmit. Pārliecinoši lielākā daļa pagājušajās vēlēšanās tika ievēlēti amatā atkārtoti, jo vēlētāji, kas vispār aizgāja līdz vēlēšanu urnām, sacīja "jā" jau pārbaudītām vērtībām.

"Dzīvojam laikā, kad neviens negrib pieņemt lēmumus un – jo vairāk – atbildēt par to izpildi. Es to daru un naktī mierīgi gulēt varu gan pats, gan cilvēki, kas ir kopā ar mani," tuvojoties kārtējām pašvaldību vēlēšanām, "Rīgas un Apriņķa Avīzei" saka Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.

Sākot sarunu ar "Rīgas un Apriņķa Avīzi", Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš teic, ka bijis viens no 25 Garkalnes pašvaldības deputātiem jau sociālisma laikā. "Lai pārvaldītu tik sarežģītu struktūru, kāds šobrīd ir Garkalnes novads, nepieciešama liela pieredze un stingra stāja," viņš piebilst.

Barikāžu varoņu piemiņas dienā ‒ kā turpinājums piemiņas brīdim pie Barikāžu piemiņas akmens, svētku salūtam un zemessargu zvēresta ceremonijai ‒ Ulbrokas kultūras namā notika filmu studijas "Drejas" dokumentālās filmas "Pulveri meklējot" izrāde.

Kā "Apriņķis.lv" jau vēstīja, janvāra vidū SIA "Ancers" piederošajā cūku novietnē "Rukas" Krimuldas novadā tika konstatēta dzīvnieku saslimšana ar Āfrikas cūku mēri un likvidēts vairāk nekā 5000 cūku. Pašlaik notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, kāpēc tā noticis.

Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence sarunā ar "Rīgas un Apriņķa Avīzi" teic, ka šovasar apritēs 26 gadi, kopš viņš ir saistīts ar pašvaldību politiku, un tajā pašā laikā atzīst, ka viņam nav atbildes uz jautājumu, kā pareizi būtu jārīkojas, lai Latvijas iedzīvotājiem Pierīga nebūtu "pēdējā pietura pirms lidostas".

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, vairāki Pierīgas pašvaldību vadītāji "Rīgas un Apriņķa Avīzei" apliecināja gatavību startēt tajās. Vienlaikus viņi atzina, ka pašreizējā novadu politiskajā izkārtojumā iespējamas arī izmaiņas.

Darba nedēļas izskaņā Ulbrokā, pie Barikāžu piemiņas akmens notika 1991. gada barikāžu atceres pasākums, kurā piedalījās gan vietējie iedzīvotāji, gan Stopiņu novadā bāzētā Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona zemessargi, zemessargu kandidāti un veterāni.

Pirms divām nedēļām Latviju aplidoja ziņa, ka Dobelē atrasti miruši (visticamāk – no narkotiku pārdozēšanas) laulātie, kā arī no bada miris viņu deviņus mēnešus vecais zīdainis. Dzīvoklī bija arī trīs, četrus un piecus gadus veci izbadējušies bērni.

Valērijs Valdmanis ir ģimenes ārsts Ķekavā, bet 1991. gada 13. janvārī viņa vadītās Ārstu biedrības vienības "ABAVA" cilvēki vieni no pirmajiem ieradās Doma laukumā.

Ķekavas novada pašvaldība pirmā Latvijā gatavojas savās izglītības iestādēs ieviest vienotas kvalitātes vadības sistēmu. Projekta mērķis, sakārtojot skolu vidi, ir panākt, lai novada izglītības iestādes strādātu kvalitatīvāk un līdz ar to uzlabotos mācību process un apmierinātāki būtu gan skolēni, gan viņu vecāki.

Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars ir gatavs kandidēt nākamajās pašvaldības vēlēšanās. "Salaspilī dzīvoju kopš viena gada vecuma. Vietējā politikā esmu kopš 2001. gada. Astoņus gadus biju deputāts, līdz 2009. gadā uzvarējām vēlēšanās. Tāpēc uzskatu sevi par ilgspēlētāju un zinu, kurp eju un kas ir jādara," viņš atklāj "Rīgas un Apriņķa Avīzei".

Laikapstākļi šoziem ir bijuši krasi atšķirīgi – no siltuma rekordiem līdz pat mīnus 20 grādiem tūlīt pēc Jaungada lietavām. Taču nu jau vairākas dienas tie ir piemēroti visām tradicionālajām ziemas nodarbēm – slidošanai, slēpošanai un zemledus makšķerēšanai.

Nesen aizvadīta Zvaigznes jeb Trejkungu diena un Ziemassvētki pēc pareizticīgo kalendāra, un ir pilnīgi skaidrs, ka jaunais gads iesācies, gan raugoties kalendārā, gan arī ikdienā. Bet ne gluži tā, ka būtu apsīkusi interese, kāds tad tieši būs 2017. gads un ko tas nesīs mums katram personīgi.

2018. gada rudenī Siguldas Valsts ģimnāzija svinēs skolas pastāvēšanas simto gadadienu. Par godu šim notikumam nolemts izdot grāmatu, kuras tapšanā ar saviem atmiņu stāstiem un skolas gadu fotogrāfijām aicināti piedalīties visi Siguldas Valsts ģimnāzijas absolventi. Atmiņu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz marta beigām.

Nedēļas nogalē Latvijā tika pieminēta Pirmā pasaules kara laika Ziemassvētku kauju simtgade. Kā vienām no desmit lielākajām un sīvākajām Pirmā pasaules kara kaujām Eiropā laikā no 1916. līdz 1918. gadam tām ir liela nozīme ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas vēsturē.

Jau visai drīz, 11. janvārī, kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele pirts muzeja dibinātājam Teodoram Karlsonam no Sējas novada pasniegs kultūras zīmi "Latviskais mantojums".

Pēc vairāku mēnešu renovācijas darbiem ceturtdien durvis vēra "Statoil" degvielas uzpildes stacija Saulkrastos pie autoceļa VIA "Baltica" virzienā no Tallinas uz Rīgu. Tagad tā ieguvusi plašākas telpas un kļuvusi ērtāka gan vietējiem autovadītājiem, gan tālbraucējiem, kas caur Baltijas valstīm pārvadā kravas no Somijas uz pārējām Eiropas valstīm.