Piemiņas pasākuma laikā notika jauno zemessargu zvēresta došanas ceremonija.
Gribam būt noderīgi savai valstij
"Es, uzņemoties zemessarga pienākumus un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību," klātesot Zemessardzes 2. brigādes komandierim jūras kapteinim Rūdolfam Rudzurogam un Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona komandierim Intaram Kušneram, zvērēja deviņi jaunie zemessargi. (Te gan jāpiebilst, ka bataljonu šoreiz papildināja desmit jauni zemessargi, jo viens no viņiem, lai arī svinīgajā ceremonijā bija kopā ar citiem jaupienācējiem, jau ir devis zvērestu, kad kļuvis par Nacionālo bruņoto spēku karavīru.)
Pēc zvēresta ceremonijas "Rīgas un Apriņķa Avīze" uzrunāja dažus no jaunajiem zemessargiem.
Vecrīgas iedzīvotājs Raimonds Rubins (33) ikdienā nodarbojas ar komunālajiem jautājumiem. Vaicāts kas viņu atvedis uz Zemessardzi, Raimonds sacīja, ka tā, pirmkārt, ir sāpe par to, kas notiek visapkārt pasaulē.
"Ja kaut tamlīdzīgs gadītos pie mums, es vismaz zinātu, kā jārīkojas. Pieteikties zemessargos izlēmu pats, sekojot informācijai internetā, jo neviens no maniem paziņam vai draugiem Zemessardzē nav. Savukārt 19. bataljonu izvēlējos tāpēc, ka man patika atrašanās vieta – Pierīgā, mežā, uz šejieni var atbraukt arī ar velosipēdu. Jau pirmsapmācības kursa laikā izvēlējos specializāciju, kuru šeit gribu apgūt, bet par to pagaidām neko neteikšu. Zinu tikai vienu – man tas ir vajadzīgs, jo nav vienaldzīga Latvijas drošība," teica R. Rubins.
Savukārt jaunais zemessargs Guntis Naglis (29) pastāstīja, ka pats ir no Lubānas puses, bet strādā par autovadītāju Rīgā.
"Man bija sapnis dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos, taču veselības stāvoklis nav tik labs, neizturēju fiziskos pārbaudījumus. Pieteicos Zemessardzē, kur tik dzelžaina veselība nav vajadzīga. Tā kā 19. bataljons ir vistuvāk manai pašreizējai dzīvesvietai, nolēmu šeit pieteikties un, lūk, jau esmu devis zvērestu. Ceru, ka šeit, Zemessardzē, noderēs mana profesionālā pieredze, taču gribētu iemācīties arī kaut ko citu dzīvē noderīgu," viņš uzsvēra.
Līdzīgs stāsts ir arī autoatslēdzniekam Jānim Ozollapam (33) no Rīgas. Tiesa, viņam jau Zemessardzes 19. bataljonā dienē draugs.
"Reiz runājām, vai arī man nebūtu vēlēšanās nākt zemessargos. Patiesībā jau tāda vēlme bija gan, un tagad arī es esmu zemessargs. Manuprāt, tā ir noderīga brīvā laika pavadīšanas iespēja un neslēpšu – man nav vienaldzīga mūsu valsts drošība. Mašīnas labot es jau protu, bet te pēc iespējas centīšos apgūt militārās zināšanas," sacīja Jānis.
Visi kopā veidosim komandu
Raksturojot jaunos zemessargus, bataljona komandieris I. Kušners pastāstīja, ka pulciņš jaunu zemessargu pievienojās jau pērnā gada nogalē, bet tagad – Barikāžu piemiņas dienā – zvērestu deva vēl deviņi jaunie zemessargi.
"Tie ir cilvēki, kuri jaunu gadu ir nolēmuši sākt ar viņu dzīvē vēl nebijušiem izaicinājumiem un jaunu prasmju apgūšanu. Es ceru, ka šī vēlme viņiem saglabāsies vēl ilgi. Tā domāju tāpēc, ka, veicot pārrunas ar zemessargu kandidātiem, redzējām, ka tie ir cilvēki ar augstām pilsoniskā pienākuma un patriotisma jūtām. Tieši tāpēc viņi vēlas dot savu ieguldījumu valsts drošības un stabilitātes stiprināšanā. Starp viņiem jau ir cilvēki, kuru profesionālās iemaņas būs noderīgas nodrošinājuma bataljonā, bet viņi ir gatavi apgūt militārās zināšanas, lai varētu darboties reglamentētā struktūrā un prastu apieties ar ieročiem," bilda I. Kušners.
Jaunie zemessargi, kas mums pievienojās šoreiz, kā skaidroja pulkvežleitnants, vairāk ir tādi individuālisti. Lai gan viens otrs atnāca kompānijā, līdz zvēresta došanai palika viens pats. Savukārt vairāki no jaunpienācējiem lēmumu darboties Zemessardzē pieņēma individuāli, smeļoties informāciju sociālajos tīklos. Tā, protams, arī ir sava veida piebakstīšana no domubiedru puses, bet jau daudz modernākā veidā.
"Bet par vienotu komandu, kas cits citu atbalsta, viņi kļūs šeit, bataljonā," sola komandieris, piebilstot, ka bataljonā vietas pietiks visiem, kas vēlēsimies te darboties, jo Zemessardzē pašlaik notiek paaudžu maiņa. Cilvēki, kas sāka dienēt 90. gados, tagad pāriet Zemessardzes veterānos, un viņu vietā nāk jauni cilvēki. Bieži, kā teic pulkvežleitnants Kušners, veterānu vietā nāk viņu bērni, turpinot ģimenes tradīcijas.
Par jaunpienācējiem priecājas arī Zemessardzes 2. brigādes komandieris jūras kapteinis Rūdolfs Rudzuroga: "Vienmēr silda sirdi, kad zemessardzi papildina jauni cilvēki. Bija laiks, kad arī es kā profesionāls karavīrs uz zemessargiem raudzījos tā kā no augšas, bet nu jau gadus piecus, sešus, ir notikušas ļoti labas pārmaiņas un starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un zemessardzi pastāv ciešas saites.
Ja Zemessardzes sākumos bija daudz entuziasma, tad tagad to papildina arī labas militārās prasmes. Turklāt zemessargi iemācās daudzas arī ikdienā derīgas lietas – pirmās palīdzības sniegšanu, prasmi neapmulst sarežģītās situācijās, uzlabo savu fizisko stāvokli. Es pavisam nebrīnos, kad redzu starp profesionālajiem karavīriem cilvēkus, kurus agrāk esmu redzējis Zemessargu rindās. Tā ir patīkama tikšanās," teica R. Rudzuroga.
Zvērestam izvēlēta barikāžu vēsturē nozīmīga vieta
Runājot par vietu, kas bija izvēlēta Zemessardzes 19. bataljona zemessargu zvēresta ceremonijai, tad šeit Ulbrokā pie tilta pāri Piķurgai pirms 26 gadiem janvāra dienās bija postenis, kurā dežurēja vietējie iedzīvotāji. Viņu uzdevums bija aizkavēt Latvijas neatkarībai naidīgu spēku piekļūšanu Ulbrokas radiotornim.
Kā piemiņas brīdī uzsvēra Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs, tas bija ļoti nozīmīgs objekts, jo nodrošināja, ka ziņas par to, kas notiek Rīgā barikāžu laikā, nonāk gan līdz Latvijas, gan visas Eiropas radioklausītājiem.
