– Mārupē iedzīvotāju skaits ir pieaudzis arī pēdējos četros gados. Kas ir tas magnēts, kas pievelk cilvēkus jūsu novadam?
– Mārupi par dzīves vietu cilvēki izvēlas lielpilsētas tuvuma un pievilcīgās vides dēļ. Iedzīvotāju skaits novadā pieaug vidēji par 500 cilvēkiem gadā. Novadam paveicās, ka investors šeit uzcēla ciematu "Vecozolu nami", kurā ir aptuveni 600 labiekārtotu dzīvokļu, veidojot modernu pilsētniecisku vidi. Šeit apmetas jauni cilvēki, kas jūtas finansiāli stabili un droši par savu nākotni. Daudziem no viņiem gan ir jāmaksā kredīti, taču ir izpratne, ka būs daudz jāstrādā, ieguldot līdzekļus savas mājvietas izveidē un uzturēšanā. Tie nekādā ziņā nav vieglas dzīves tīkotāji vai garāmgājēji, tie ir cilvēki, kuri šeit veido savas dzimtas pamatus.
– Ne tik sen mārupieši protestēja pret "Rail Baltica" trases izvietojumu novadā. Vai jūsu balsis tika uzklausītas?
– Skaidrs, ka tādam dzelzceļam kā "Rail Baltica" jābūt, bet mēģinājām saprast, kāpēc jāveido loks no Rīgas centra uz lidostu un tad tālāk uz Ķekavas pusi. Bija politisks lēmums, bet ekonomiskais pamatojums šūts ar baltiem diegiem. Tāpēc pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem vienotā platformā izteica savu viedokli par šo projektu. Ja sākumā pret mums bija attieksme, sak, gan jau viņi tur parunās, bet vilciens aizies tik un tā, tad vēlāk mēs tikām uzklausīti. Dzelzceļa trase plānos tika pavirzīta tuvāk autoceļam A5 tā, lai dzelzceļš pēc iespējas mazāk traucētu mūsu iedzīvotājiem.
– Vai valdība jūs uzklausa, kad paužat neapmierinātību ar lielajām iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā?
– Šogad finanšu izlīdzināšanas fondā no 29 miljonu budžeta mums jāiemaksā 5,6 miljoni eiro, kas ir 17 % no Mārupes novada budžeta. Tajā pašā laikā jāatmaksā 1,3 miljonu eiro aizņēmums. Skaidrs, ka šādā situācijā pašu naudas investīcijām vairs nepietiek.
Sākotnēji, veidojot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, bija domāts, ka naudu tajā iemaksās bagātākās pašvaldības un būs arī valsts finansiāla līdzdalība. Krīzes laikā tā apstājās un tika likvidēta arī valsts investīciju programma, bet pašvaldības, no kurām iedzīvotāji ir aizplūduši, tāpat prasa naudu attīstībai. Un tā pēc deviņus gadus ilga darba pie finanšu izlīdzināšanas modeļa pārveides viss smagums ir palicis uz piecpadsmit, pamatā Rīgas, Jūrmalas un Pierīgas, pašvaldību pleciem. No nosacītajām donoru pašvaldībām fondā tiek iekasēti 120 miljoni eiro.
Kad mēs vēlamies atbalstīt savus novadniekus, kam ir sasniegumi mākslas vai mūzikas jomā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neļauj, sak, tā ir naudas izšķērdēšana. Savukārt, kad mūsu nauda nonāk mazāk turīgajos novados, tā tiek dalīta ar vieglu roku.
Ministrs Kaspars Gerhards gan ir atzinis, ka šis princips būtu jāpārskata, bet nezinu, vai to varēs tik viegli izdarīt. Savukārt valsts saprot, ka tad, ja pati nāks klajā ar savu iniciatīvu, procesā būs jāpiedalās arī ar saviem maksājumiem. Tāpēc viss paliek uz pašu novadu pleciem, lai izdzīvo tas, kurš var izdzīvot.
– Pašvaldību profesionāļi runā par nākamo administratīvi teritoriālās reformas soli – līdzvērtīgu novadu radīšanu, bet ministrs Kaspars Gerhards – par sadarbības teritoriju veidošanu.
– Mārupe jau sadarbojas ar Rīgu, izmantojot kopīgu ūdens un kanalizācijas sistēmu, arī izglītības un satiksmes jomā, kā arī ar citām pašvaldībām izglītības, sporta un tūrisma jomā.
Ja domājam par reformām, redzams, ka notiek valsts funkciju pārbīdīšana uz pašvaldību pleciem, bet par naudu vispār netiek runāts. Redzam vēlēšanos ieviest tādu kā diktatūru, nosakot, kā pašvaldības varēs tērēt savu naudu plānotajās sadarbības teritorijās. To noteiks īpašas komisijas, bet tas nozīmē, ka pašvaldību domēs ievēlētie deputāti tikai nosacīti varēs lemt par attīstību un naudas tērēšanu, jo viss tiks noteikts centralizēti.
Mēs esam Pierīga. Šeit pastāvīgi ieplūst cilvēki no citiem novadiem, attīstās uzņēmējdarbība, un jāsaprot, ka tā būs arī turpmāk. Valstij jāpalīdz mums attīstīties, nevis mākslīgi jābremzē, neļaujot piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus.
– Kā jūsu pārstāvētajam Latvijas Zemnieku savienības sarakstam veicies ar priekšvēlēšanu solījumu pildīšanu?
– Mārupē 2013. gada vēlēšanās bija deviņi saraksti. Septiņu sarakstu pārstāvji tika ievēlēti domē. Bet ar to arī pēc amatu dalīšanas politika beidzās un sākās reālā saimnieciskā darbība. Tāpēc mēs nekur neuzsveram, kuras partijas vadībā tas vai cits darbs ir izdarīts. Paveiktais ir komandas darbs, jo priekšvēlēšanu programmas taču lielākos vilcienos visiem bija līdzīgas, ar nedaudz atšķirīgiem uzsvariem.
Runājot par paveikto... Esam iedibinājuši veiksmīgu sadarbību ar privātajiem bērnudārziem, pastāv arī aukļu dienests, 2015. gadā uzbūvējām jaunu ēku bērnudārzam "Lienīte", nodrošinot pirmsskolas izglītību 108 novada bērniem. 2016. gada augustā atklājām vienu no modernākajiem bērnudārziem Baltijā – "Mārzemīte", kur pirmsskolas izglītību apgūst 288 novada bērni.
Skolas programmas apguvei un nepieciešamās infrastruktūras pieejamībai esam rekonstruējuši un paplašinājuši Mārupes pamatskolu, izbūvējot jaunu korpusu. 2016. gadā pabeigta un ekspluatācijā pieņemta Jaunmārupes pamatskolas jaunā ēka, kas nodrošina mācību procesu 850 skolēniem. Un tomēr šogad atkal pirmklasnieku ir vairāk, nekā spējam uzņemt savās skolās.
815 bērniem pašvaldība apmaksā ārpusstundu sporta nodarbības, esam izveidojuši sporta laukumu Gerberu ielā ar mūsdienīgu un plašu aprīkojuma klāstu, kuru ikdienā izmanto aktīvās atpūtas cienītāji. Visa gada garumā organizējam arī bezmaksas fitnesa nodarbības iedzīvotājiem.
Esam kļuvuši arī zaļāki, jo Mārupes novads ir pirmais Latvijā, kas ieviesis jaunu dalīto jeb šķiroto atkritumu apsaimniekošanas modeli – šķirotie sadzīves atkritumi reizi mēnesī no katras privātmājas un daudzdzīvokļu nama tiek savākti bez maksas, turklāt samazinot atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
Šajos gados īstenoti arī vairāki ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras projekti, lieli finanšu līdzekļi ieguldīti ielu un ceļu tīkla labiekārtošanā.
Vēloties iesaistīt iedzīvotājus savas dzīves vides veidošanā, esam izveidojuši piecas iedzīvotāju konsultatīvās padomes – sportā, kultūrā, mārketingā, uzņēmējdarbībā un izglītībā, kas veido šo nozaru stratēģiju.
Tāpat esam palielinājuši sociālo atbalstu dažādām iedzīvotāju grupām – daudzbērnu ģimenēm, senioriem un citiem.
– Pašreizējās domes sastāvā, kā jūs minējāt, ir septiņu partiju pārstāvji. Vai var sacīt, ka pēdējie četri gadi ir bijis sadarbības veiksmes stāsts?
– Viss ir atkarīgs no cilvēkiem, kas ievēlēti domē, un tā, ko viņi vēlas izdarīt. Ja ir svarīgi pieņemt budžetu un, atliekot malā personiskās intereses, deputātiem izdodas par to bez asumiem vienoties, tad viss ir kārtībā. Priekšsēdētājs jau viens pats neko nevar izdarīt, ir vajadzīga komanda.
– Vai nebaidāties, ka gadījums ar jūs partijas biedriem Ivetu Griguli un Gati Truksni vēlēšanās metīs uz jums ēnu?
– Katrs politiķis iet savu ceļu, un, ja ir cilvēki, kas pieņem to, ko viņš dara, tad viss ir labi, bet, ja sākas diskusijas, tad jādomā, ka kaut kas ir jāmaina. Turklāt sadzirdēt citus ir liela māksla.
– Vai vēlēšanās startēsiet?
– Jā. Taču Mārupē par priekšsēdētāju pēdējos gados kļūst tas, kuram vēlēšanās ir bijis vislielākais vēlētāju atbalsts. Lai gan pašvaldību politikā ar dažu gadu pārtraukumu esmu jau kopš 1991. gada 23. maija, piedaloties vēlēšanās, neizvirzu mērķi būt par domes priekšsēdētāju.
Mūsu novadā aptuveni 40 procentu vēlētāju ir vecumā no 25 līdz 40 gadiem – tātad ļaudis darbspējīgā vecumā. Vieni saka – labāk balsosim par jau zināmiem cilvēkiem, citi – lai tie vecie iet malā. Protams, esmu vēl apņēmības pilns daudz darīt, lai īstenotu iecerētās novada attīstības vīzijas, bet rēķinos, ka domē ienāks jauni cilvēki ar svaigu skatījumu.