Viņš norādīja, ka, kopš Sējā notika sabiedriskā apspriešana, pie viņa vēršoties satraukti ļaudis ar jautājumiem, vai viņš kā Sējas novada pašvaldības vadītājs nevarot kaut ko darīt, lai "Rail Baltica" trase neskartu īpašumus.
"Pie manis nāk un jautā: "Priekšniek, vai varam ko ietekmēt?" Iedzīvotāji satraucas par to, kā tad būs, kad izbūvēs "Rail Baltica" trasi. Tomēr paradoksāli, ka iedzīvotāju nosakņojums ir tāds – lai tik tas vilciens nebrauc pa manu īpašumu, labāk tad, lai brauc pa kaimiņa," teica G. Liepiņš.
Sējas novada domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka viņa kā pašvaldības vadītāja pienākums ir aizstāvēt iedzīvotāju intereses. Tomēr viņš arī norādīja, ka panākt to, lai modernie ātrgaitas vilcieni cauri novada teritorijai nebrauktu, nebūs iespējams.
"Tas viss notiks neatkarīgi no mūsu gribas. Tomēr, domājot par "Rail Baltica" trases novietojumu, vajadzēja ņemt vērā arī pašvaldības izstrādātos detālplānojumus," teica G.Liepiņš.
Viņš skaidroja, ka esošais sliežu ceļš Sējas novadā nav tāds, kā bija plānots sākotnēji saskaņā ar virkni plānošanas dokumentu. Tas pēkšņi ir mainījis maršrutu. Tāpēc arī ir saprotams tas, kāpēc ļaudis ir tik satraukti, jo iedzīvotāji, paļaujoties uz 2013. gadā apstiprināto un spēkā esošo Sējas novada teritorijas plānojumu, investējuši savos īpašumos.
"Sējas novadam tiek piedāvāti divi "Rail Baltica" pamattrases varianti, un īsti labs nav neviens no tiem. Abos variantos tiek skarti iedzīvotāju īpašumi. Tomēr, ja savelk visus plusiņus un mīnusiņus, tad kādreiz ir kaut kas jāzaudē, lai mūsu mazbērni iegūtu. Uz šo jautājumu nevar skatīties tikai no vienas sētas vai pašvaldības viedokļa, jo ieguvumi būs visiem. Ir jāskatās arī no pasaules un Eiropas viedokļa," norādīja G. Liepiņš.
Portāls "Apriņķis.lv" jau rakstīja, ka Sējas novada pašvaldība bija pirmā, kur notika iedzīvotāju uzklausīšana par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" maršrutu izvietojumu novadā. Lai gan Sējā sanāksme notika pirmdien plkst. 11 no rīta, uz to ieradās 500 cilvēku.
Sabiedriskās apspriedes pašvaldībās par "Rail Baltica" projektu notiks līdz marta vidum, informējot un uzklausot visu 15 dzelzceļa līnijas plānotās trases skarto pašvaldību iedzīvotājus.
Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
Iepriekš:
Rail Baltica dēļ Baldonē raizējas par īpašumiem un radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons drošību
FOTO: Ķekavieši skeptiski par "Rail Baltica" izbūvi cauri novadam, nesaskata ieguvumus
Mārupe ir gatava cīnīties pret "Rail Baltica" atzara izbūvi, iedzīvotāji sākuši vākt parakstus
Pirmās "Rail Baltica" sliežu ceļa sabiedriskās apspriešanas pulcē simtiem cilvēku