Sējas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Pliena aģentūrai BNS pastāstīja, ka sabiedriskā apspriešana ilgusi teju četras stundas un to apmeklējuši aptuveni 500 cilvēku.
I. Pliena norādīja, ka lielākā daļa sanākušo bijuši ļoti emocionāli, iedzīvotāji aizstāvējuši savas vērtības un īpašumu, kā arī pauduši satraukumu, ka plānotais sliežu ceļš varētu šķērsot viņu īpašumu, un interesējušies par zemju atpirkšanu.
Pēc viņas teiktā, vairākums iedzīvotāju bija uztraukušies, jo daudzas lietas nezina precīzi, piemēram, cilvēki gribētu karti, kurā var precīzi redzēt, kā dzelzceļa trase skars viņu zemi. Tāpat sanākušie pauduši viedokli, ka ir svarīgi aizsargāt biotopus un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla "Natura 2000".
Sabiedriskajā apspriešanā izskanējuši arī projektu atbalstoši viedokļi un komentāri.
Salaspilī, kur plānots būvēt ne vien dzelzceļa sliedes, bet arī multimodālo kravu termināli, sabiedriskā apspriešana pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku.
Satiksmes jomas eksperts Tālis Linkaits LTV raidījumam "Panorāma" sacīja, ka "Rail Baltica" sabiedrisko apspriešanu plānots rīkot vairākos posmos, un šobrīd notiekošās sabiedriskās sanākšanas esot tikai pirmās.
"Pašlaik konsultantu kompānija ir izvēlējusies aptuvenu trases maršrutu konkrētajā virzienā. Pēc tam tiks izstrādāts precīzāks karšu materiāls, kur būs redzams, kā dzelzceļa sliedes skars konkrētas mājas. Tas viss vēl ir priekšā, mēs esam pašā procesa sākumā, kad ir jāizšķiras konceptuāli par vienu vai otru virzienu," teica T. Linkaits.
Tāpat viņš arī norādīja, ka sabiedriskajās apspriedēs paustā iedzīvotāju nostāja var ietekmēt projekta virzību un pabīdīt trasi vienā vai otrā virzienā, taču apturēt pašu projektu atsevišķas pašvaldības nevar.
"Katram cilvēkam, kurš saskaras ar šo trasi, ir kaut kādi subjektīvi un objektīvi apsvērumi par šīs trases virzību. Bet jāsaka, ka trase ir domāta, lai savienotu reģionu lielākās pilsētas ar ātrgaitas maģistrāli, līdz ar to visas šīs pretenzijas ievērot nebūs iespējams. Ļoti labi, ka cilvēki piedalās šajās apspriedēs un norāda uz konkrētām problēmām. Tās tiek piefiksētas. Plānošana ir interešu samērošana, un, cik vien iespējams, šīs te intereses tiks samērotas. Bet pilnīgi izslēgt kaut kādus zaudējumus vai arī māju atpirkšanu, vai zemes atpirkšanu nevar," sacīja T. Linkaits.
Jau zināms, ka sabiedriskās apspriedes pašvaldībās notiks līdz marta vidum, informējot un uzklausot visu 15 dzelzceļa līnijas plānotās trases skarto pašvaldību iedzīvotājus. Šonedēļ izteikt savas domas par iecerēto dzelzceļa infrastruktūras līnijas "Rail Baltica" projektu ir aicināti Olaines, Ķekavas un Baldones iedzīvotāji.
Portāls "Apriņķis.lv" jau rakstīja, ka modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izpētē atrasti divi labākie pamattrases, kā arī pievedceļu varianti, kā un kur izvietot Eiropas platuma dzelzceļa sliedes Latvijā, tostarp Pierīgā.
Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
Tāpat jau ziņots, ka ar esošo "Rail Baltica" sliežu ceļu izvietojumu nav apmierinātas Mārupes un Ķekavas novada pašvaldības. Vietvaras uzskata, ka dzelzceļa līnijas maršrutu izstrādē nav ņemti vērā viņu ieteikumi. Novadus satrauc tas, ka modernā dzelzceļa līnija skars vairākus privātīpašumus, turklāt apšaubīta tiek arī dzelzceļa līnijas ievada izbūve uz lidostu.
Iepriekš:
Zināmi "Rail Baltica" sabiedrisko apspriežu datumi
Mārupes uzņēmēji: "Rail Baltica" atzara izbūve uz lidostu nav ekonomiski pamatota un loģiska