Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Daudziem jaunā Ādažu novada domes priekšsēdētāja uzvārds vairāk saistās ar sportu, proti, uzņēmējdarbību velonozarē un piedalīšanos kalnu velosipēdu sacīkstēs, turklāt labi panākumi gūti abās jomās ‒ nevienam Latvijas "veloprofam" nav svešs ne "ZZK" zīmols velosipēdu tirgū, ne Normunds Zviedris, kurš 2009. gadā izcīnīja Latvijas čempiona titulu MTB riteņbraukšanā un ieguva bronzas medaļu Latvijas čempionātā šosejas riteņbraukšanā. 2001. ga­dā kopā ar velosporta vecmeistaru Igo Japiņu viņš sarīkoja Latvijā pirmo kalnu velosipēdu maratonu ar posmiem Valmierā, Rīgā un citur, taču pašlaik aktīvās sporta gaitas N. Zviedris ir pārtraucis.

‒ Vai nupat notikušās pārmaiņas nozīmē to, ka tagad velosipēds ir nolikts malā uz visiem laikiem?
‒ Nē, brīvajā laikā braukšu veselības un sava prieka pēc. Cik zinu, arī citu pašvaldību vadītāji ir draugos ar velosipēdu, piemēram, Uģis Mitrevics Siguldā.

‒ Dažkārt cilvēki stāsta, ka tieši sports ir devis pārliecību sasniegt kaut ko vairāk arī citās dzīves jomās, jo, lai uzvarētu, ir vajadzīgs liels gribasspēks.
‒ Sports disciplinē, organizē, attīsta gribasspēku un mērķtiecību. Protams, visu gribas izdarīt labi un pārliecinoši. Es novada pašvaldībā esmu tikai septiņus mēnešus. Skaidrs, ka Ādažu novada dome nav nekāda grandiozu politisko cīņu skatuve. Lielāka nozīme par piederību kādai politiskajai partijai vai savienībai ir deputāta personībai un tam, ko par viņu domā vietējie iedzīvotāji. Tie piecpadsmit deputāti, kuri tika ievēlēti pagājušajās pašvaldību vēlēšanās, ir vietējie iedzīvotāji ‒ ārsti, skolotāji, uzņēmēji. Cilvēki, kurus novada iedzīvotāji ciena un augstu vērtē un kuri sevi ir apliecinājuši ar saviem darbiem. Daudzi cits citu pazīst jau kopš bērnības un jaunības. Visi grib kaut ko labu izdarīt sava novada labā. Ja arī reizēm rodas domstarpības, tās pārsvarā ir par saimnieciskiem jautājumiem, piemēram, kuru no aktuālajām problēmām risināt pirmo.

Ādažos dzīvoju septiņus gadus. Tiesa, ar šo vietu esmu saistīts jau kopš bērnības, kad braucu ciemos pie radiniekiem. Šeit ir brīnišķīga daba ‒ vairāki ezeri, Gauja. Ādažu iedzīvotājiem ir iespēja brīvajā laikā dziedāt, dejot.

Taču nebija īsti labi padomāts, lai, piemēram, ģimenes ‒ gan pieaugušie, gan bērni, kuri tik daudz laika pavada pie datora, – brīvo laiku varētu veltīt aktīvai atpūtai. Šogad pirmo reizi Ādažos izveidojām vienu no lielākajām slidotavām valstī, plānojam organizēt Ādažu velomaratonu, skriešanas un nūjošanas sacensības, strītbolu, stafešu skrējienu, kā arī Ādažu Sporta dienu un nominēt labākos sportistus gada balvai "Ādažu gada sporta laureāts".

Daudzi ādažnieki, bet jo īpaši apkārtējo privātmāju ciematiņu iedzīvotāji, strādā Rīgā un tikai vakarā atgriežas mājās. Pašlaik tiek izstrādāta stratēģija sporta infrastruktūras attīstībai arī pārējos novada ciemos, lai Ādažu novads nebūtu tikai Pierīgas guļamrajons.

‒ Tagad, kad esat ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju, jūsu rūpju lokā būs novada budžeta pārvaldīšana, iepirkumi, ielu un skolas jumta remonts, apkure un tikai tad sports...
– Jā, protams, sports ir tikai viena no jomām, kas Ādažos jāattīsta. Ar savu priekšgājēju Māri Sprindžuku esmu jau runājis par tautas sporta attīstīšanu un ādažnieku piedalīšanos pašvaldību sporta spēlēs.

Taču turpmākajos divos gados nopietni strādāsim pie ceļu infrastruktūras uzlabošanas, teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas, kā arī satiksmes drošības, tiks rekonstruēts Gaujas aizsargdambis, paredzēta Gaujas ielas gājēju un veloceliņa izbūve, rotaļu laukuma būvniecība Līgo laukuma apkārtnē. Jādomā par apgaismojuma uzlabošanu visā novadā, tāpat – jārada pievilcīgāka vide uzņēmēju investīcijām.

Ja runājam par novada attīstību, kāpēc gan Ādažiem necīnīties par gada pašvaldības titulu? Tas nemaz nav tik neiespējami, ja tik tiešām gribas izdarīt kaut ko labu, par prieku novada iedzīvotājiem.

‒ Runājot par jums, nevar nepieminēt, ka cilvēki ap četrdesmit pārdzīvo tā saukto pusmūža krīzi un vēlas visādas pārmaiņas dzīvē. Jums septiņos mēnešos, sporta terminoloģijā runājot, ir izdevies labs finiša spurts. Jūsu priekšteča Māra Sprindžuka ievēlēšana novada domes priekšsēdētāja amatā pārtrauca turpat 20 gadus ilgo "Reģionu alianses" valdīšanu Ādažos. Tagad arī Sprindžuka laiks domes priekšsēdētāja amatā beidzies. Tiesa, vienas balss pārsvars vēlēšanās vieglas dienas šajā amatā nesola.
‒ Ne jau mana ievēlēšana to pārtrauca. Patiesībā es līdz pēdējam brīdim neticēju, ka kļūšu par domes priekšsēdētāju. Iespējams, tieši tāpēc, ka tikai septiņus mēnešus esmu pašvaldības deputāts un agrāk par politisko karjeru nekad nopietni neesmu domājis. Turklāt piedāvājumu kandidēt uz domes priekšsēdētāja amatu no koalīcijas partneriem saņēmu tikai vēlēšanu dienas priekšvakarā.

Ar kolēģiem savā uzņēmumā pārrunāju, vai pieņemt šo piedāvājumu, viņi varēs bez manis tikt galā ar darbiem. Tā kā uzņēmums "ZZK" pastāv jau 20 gadus un ir izveidojusies sava kārtība, sistēma, kas funkcionē pati par sevi, šo grūto izaicinājumu pieņēmu. Es, protams, rēķinos ar to, ka darbs pašvaldībā būs smags un ļoti atbildīgs. Arī lēmumu pieņemšana domē prasa citādu pieeju nekā darbs velocentrā.

Taču es gribētu sastrādāties ar visiem domes deputātiem, ne tikai daļu no viņiem. Labāk tomēr ir cilvēkus pārliecināt sadarboties kopīgu mērķu labā, nekā noskatīties, kā viens apkaro otra priekšlikumus tikai tāpēc, ka tos izvirzījis kāds cits. Tam šeit, Ādažos, nav nekādu īsti pamatotu politisku iemeslu. Protams, esam ievēlēti no dažādiem sarakstiem, bet visi esam viena novada ļaudis.

Iepriekš:
FOTO: Tikai aptuveni pusgadu pēc pašvaldību vēlēšanām Ādažos gāž mēru
Ādažos gatavojas mainīt mēru, varētu pat izveidoties jauna koalīcija
Jaunais Ādažu mērs: Vairums balsoja par pārmaiņām
Negaidīts pavērsiens Ādažos: par mēru kļūst bijušais Šķēles biroja vadītājs Sprindžuks (pievienota fotogalerija)
Balzāns nealkstot atkārtoti kļūt par Ādažu mēru
Ādažos, Babītē un Stopiņos pārliecinošs vairākums "Reģionu aliansei" ar pašreizējiem mēriem