Kā liecina VAAD izstrādātā karte, latvāņi joprojām ir pamatīgi "apsēduši" Siguldu. Vislielākā invazīvo augu izplatība novērojama teju vai pašā Siguldas centrā, Vējupītes apkaimē, ap Roķēnu ūdenskrātuvi, pie Matiņu ezera, Lorupē, pie Ancīšu dīķa, kā arī pašā centrā Kalnabeitēs un Peltēs.
Otrpus dzelzceļam latvāņi labi "iedzīvojušies" pie Saltezerspils. Tālāk no intensīvi latvāņu "apdzīvotā" Siguldas centra invazīvā auga plantācija sastopama arī pie Jūdažu purva, teritorijā pie Straujupītes, un uz robeža ar Mālpils novadu. Savukārt Siguldas kaimiņu novadā Mālpilī latvāņi "iemitinājušies" tikai vienā vietā, Sudas apkaimē no Kalvēmiem līdz Zvejniekiem.
Lai gan invāzija ir krietni mazāka, bez latvāņiem neiztiek arī Ķekavas novads. VAAD karte liecina, ka bīstamie augi savas plantācijas izveidojuši lielās teritorijās Teļu purvā, Purmaļos Meijās, Kārklos un Sīmaņos, kā arī pie Klaņģukalniem un Meiju purvā. Vēl invadētas teritorijas ap Siļķu purvu, lieli plaši Birztalās, skarot arī Mārtiņliepu un Anrejluepu teritotiju.
VAAD ieteiktās metodes latvāņu apkarošanai
Pētījums par situāciju Ķekavā un Siguldā 2012. gadā
Latvāņu izplatības interaktīvo karti skatīt šeit.
Iepriekš:
Ķekavu un Siguldu cīņa ar latvāņiem gaida arī šovasar
Vēstule: Kāpēc latvāņi aug tieši pie mums?
Siguldas apkaimi "okupējuši" latvāņi
Sigulda "izcīnījusi" ceturto vietu Latvijā ar latvāņu plantācijām
Ķekavā aicina cīņu ar latvāņiem sākt laikus; zemju īpašniekiem sola nodokļu atlaides