Kad Sosnovska latvāņu sēklas vēl gulēja zem sniega, februāra vidū Ķekavā notika dažādu ekspertu diskusija par to, kā apkarot šo bīstamo augu sugu. Savukārt 18. aprīlī deputāti apstiprināja Latvāņu ierobežošanas organizatorisko plānu 2013.–2020. gadam. Saskaņā ar to no 1. jūlija līdz 1. septembrim tiks veikts ar latvāni invadēto teritoriju monitorings.
Ja pēc 1. septembra Ķekavas pašvaldības atbildīgie speciālisti konstatēs, ka uz 50 m² zemes, kur aug latvāņi, tiks atrasta vairāk nekā viena pieauguša latvāņa ziedkopa, tiks uzskatīts, ka īpašnieks nav veicis visus pasākumus, lai šo bīstamo augu izplatību ierobežotu. Ja latvāņu apkarošanā netiks darīts nekas, to paveiks pašvaldība, pēcāk naudu par to piedzenot no neapzinīgā īpašnieka. Tas gan stāsies spēkā tikai nākamgad. Tas nozīmē, ka tie latvāņi, kas Ķekavas novadā neviena netraucēti izaugs šogad, netiks nīcināti par pašvaldības naudu. Ja izmaksu segšana par latvāņu apkarošanu nemotivēs īpašniekus ar tiem cīnīties, iespējams, papildus motivators būs nekustamā īpašuma atlaide līdz pat 90 procentiem, ja teritorijas būs apkoptas, kā nākas.
Cīņa ar latvāņiem šogad priekšā arī Siguldai. Līdzīgi kā divus iepriekšējos gadus, arī šajā vasarā to ierobežošana notiek pēc dokumenta "Latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu plāns Siguldas novadā 2011.–2017. gadam". Tajā pēdējās izmaiņas veiktas šī gada marta beigās. Dokuments nosaka, ka no 15. jūnija līdz 31. jūlijam lauku attīstības speciālista pienākums ir apsekot ar bīstamo augu invadētās teritorijas. Vasaras laikā šāda apskate notiek vairākkārt. Tāpat kā Ķekavā, ja ar šo bīstamo augu necīnās zemes īpašnieks, to dara pašvaldība.
2012. gadā Siguldas novada pašvaldība organizēja un koordinēja latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumus Siguldas pagastā zemes gabalā "Lejas Melngaiļi" 3,40 ha platībā un zemes gabalā "Krišjāņi" 10,70 ha platībā. Latvāņu ierobežošana tika veikta, pielietojot mehānisko latvāņu izplatības ierobežošanas metodi – latvāņu pļaušana izmantojot pļāvēju – smalcinātāju un krūmgriezi.
Lai gan abas šīs Pierīgas pašvaldības cīnās ar bīstamo sugu, kā vien māk, SIA "Integrētās augšanas skolas" pērn vasarā veiktajā pētījumā par situāciju Siguldā un Ķekavā secināts, ka nereti zemju īpašnieki latvāņus apkaro nepareizi, tādēļ arī cīņa ar tiem bieži vien ir nerezultatīva. Piemēram, pagājušā gada 17. jūlijā Ķekavas novadā veiktais fotouzņēmums liecina, ka pat nopļautā latvāņu laukā pēc kāda laika var saskatīt ziedus. Tas ir tādēļ, ka pļaušanas laiks ir izvēlēts nepareizs. Tas ir jādara pirms bīstamais augs ir sācis ziedēt un nobriedināt sēklas. Līdzīga situācija tika novērota arī latvāņu plantācijās Siguldas novada Allažu pagastā.
"Tā kā dzīvē šī stadija ilgst tikai dažas dienas, latvāņu pļaušanā praktiski grūti iegūt vēlamo efektivitāti," vētījot situāciju Ķekavā, secina pētnieki.
Tāpat novērojumi Ķekavas novadā liecina, ka latvānis spēj pielāgoties situācijai, tādēļ nopļautā auga vietā vasaras beigās paspēj izaugt vēl mazi latvānīši, kuri steidz briedināt sēklas. Nelīdz arī sakņu izrakšana, it īpaši, ja darbs veikts nekvalitatīvi, jo pētījuma veicēji pērn jūnijā novēroja, Siguldas novada Allažos tas bīstamajam augam netraucēja uzziedēt un nobriedināt sēklas. Iemesls – saknē uzkrājas pietiekami daudz barības vielu un ūdens, lai nocirstā vietā izaugtu mazs latvānītis.
Savukārt kā viena no efektīvākajām metodēm šī auga apkarošanā tiek norādīta dažādu gliemežu sugu un citu kaitēkļu invadēšana ar latvāni klātajās zemēs. Taču secinājumi pēc pētījuma ir gana drūmi, jo novērojumi Ķekavā un Siguldā liecina, ka neviens kaitēklis nav tik bīstams, lai pilnībā spētu iznīcināt latvāņus un apturētu to izplatību.
Kā viena no efektīvākajām metodēm pētījumā norādīta to apstrāde ar dažādām ķimikālijām, taču ir arī negatīvais aspekts – tiek nogalinātas arī citas augu sugas, turklāt latvānis atjaunojas visātrāk.
Valsts augu aizsardzības dienesta ieteiktās latvāņu apkarošanas metodes
Pētījums par situāciju Ķekavā un Siguldā 2012. gadā
Iepriekš
Vēstule: Kāpēc latvāņi aug tieši pie mums?
Siguldas apkaimi "okupējuši" latvāņi
Sigulda "izcīnījusi" ceturto vietu Latvijā ar latvāņu plantācijām
Ķekavā aicina cīņu ar latvāņiem sākt laikus; zemju īpašniekiem sola nodokļu atlaides