Kā aģentūrai LETA skaidroja Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus, novada pašvaldības nostāja ir, ka jāparedz Mucenieku un Silakroga ciemu savienojums Ropažu novadā, lai nodrošinātu iedzīvotāju mobilitāti un piekļūšanu publiskajiem pakalpojumiem, kā arī lai pilnībā "nenogrieztu" daļu novada teritorijas.
"Jautājums par precīzu "Rail Baltica" trases novietojumu Ropažu novadā joprojām ir aktuāls un atvērts. Protams, to, ka daļu no novada teritorijas "Rail Baltica" trase var skart, aptuveni zinājām jau iepriekš, un tas tika paredzēts arī Ropažu novada ilgtermiņa plānošanas dokumentos, Attīstības programmā. Tomēr publiskajai apspriešanai nodotais variants skar mazliet plašāku teritoriju," atklāj Z. Blaus.
Precīzāku un skaidrāku pašvaldības viedokli par projekta realizāciju Ropažu novada dome varēs paust pēc sabiedriskās apspriešanas prezentācijas pasākuma, kas notiks 10. martā Zaķumuižā.
Otrdien valdība pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu par Eiropas sliežu platuma "Rail Baltica" projekta nacionālās izpētes progresu un kopīgo Baltijas valstu kopējā finansējuma pieteikuma gatavošanu iesniegšanai "Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta" (EISI) pirmajam uzsaukumam jeb kārtai.
Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja informatīvajā ziņojumā raksturoto Baltijas valstu kopīgo EISI pieteikuma projektu, Latvijas aktivitāšu sarakstu un Baltijas valstu rastos risinājumus ieteikuma gatavošanā. Valdība pilnvaroja satiksmes ministru parakstīt kopīgu Baltijas valstu atbalsta vēstuli EISI pirmajā uzsaukumā iesniegtajam pieteikumam.
"Rail Baltica" trases novietojumam Latvijas teritorijā februārī sākta ietekmes uz vidi novērtēšana, kas atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām paredz vairākus galvenos soļus. Tā sākotnējā sabiedriskā apspriešana ilgs no šī gada 23. februāra līdz 15. martam.
Iepriekš:
Zināmi "Rail Baltica" sabiedrisko apspriežu datumi
Zināms modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pievedceļu izvietojums Pierīgā