20.10.2014 10:28

Mārupes mērs uzskata, ka modernā dzelzceļa līnija "Rail Baltica" novadam nav lietderīga

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"Mūsu novadā pārsvarā dzīvo cilvēki ar labiem ienākumiem, viņi prasa, lai Mārupē vide netiktu degradēta, un mums jāņem vērā viņu intereses. Līdz ar to mēs nevēlamies piedzīvot dienu, kad Mārupe būs dzelzceļa termināļu rajons," saka Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs. "Mūsu novadā pārsvarā dzīvo cilvēki ar labiem ienākumiem, viņi prasa, lai Mārupē vide netiktu degradēta, un mums jāņem vērā viņu intereses. Līdz ar to mēs nevēlamies piedzīvot dienu, kad Mārupe būs dzelzceļa termināļu rajons," saka Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs. Einārs Binders

Pagājušās nedēļas nogalē Pierīgas pašvaldību pārstāvji piedalījās Rīgas plānošanas reģiona sanāksmē, kurā Satiksmes ministrijas un projekta "Rail Baltica" plānošanas grupas pārstāvji iepazīstināja ar jaunā dzelzceļa Latvijas posma detalizētās izpētes projekta aktivitātēm.

Kopš projekts "Rail Baltica" kļuvis "taustāmāks", skaidrs, ka, šķērsojot Latviju aptuveni 200 kilometru garumā, tas ietekmēs dzīvi arī vairākos Pierīgas novados. Pašlaik gan ir izstrādāti vairāki varianti, lai netiktu skartas "Natura 2000" teritorijas, piemēram, Ādažu poligons, un pēc iespējas mazāk būtu jāpārvieto vietējie iedzīvotāji. Taču jāņem vērā, ka Rīga būs ātrvilciena vienīgā pietura Latvijā, bet, plānojot kravu plūsmu no Eiropas ziemeļiem uz dienvidiem, svarīgi ir saslēgumi ar Rīgas ostu, jau esošo dzelzceļu un lidostu, taps arī jauni loģistikas centri

Pierīgas pašvaldībām, pirms apstiprināts trases galīgais variants, vēl ir laiks paust savu viedokli "Rail Baltica" plānotājiem. Piemēram, Sējas novada pārstāvji vēlētos, lai jaunais, Eiropas standartiem atbilstošais 1435 milimetru platais sliežu ceļš tiktu būvēts pēc iespējas tuvāk jūrai, savukārt Saulkrastu iedzīvotāji ‒ lai tas neietekmētu dzīvi kūrortā. Inčukalna novadā "Rail Baltica" trase varētu šķērsot Gauju, Ropažu novadā ir svarīgi, lai tā neietu tieši pāri Zaķumuižai, Salaspilī – lai jaunais transporta koridors pēc iespējas sakristu ar jau esošo un neveidotos jauna "mirusī" zona.

Liela vieta "Rail Baltica" plānos ierādīta arī Mārupes novadam, taču novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs ir gatavs aizstāvēt sava novada iedzīvotāju intereses.

"Rīgas Apriņķa Avīzei" viņš pastāstīja, ka dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" infrastruktūras attīstības izpēti Satiksmes ministrija uzsāka jau 2010. gadā. Drīz vien sekoja projekta publiskā apspriešana. Līdztekus tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par lidostas "Rīga" savienošanu ar Dienvidu tiltu un Jūrmalu.

"Iedzīvotāji dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektu noraidīja, jo tas izraisītu vides kvalitātes pasliktināšanos Mārupē," teic M. Bojārs. "Novads tiktu sašķelts divās daļās ar vienu pārbrauktuvi, apgrūtinot pārvietošanos uz skolu un bērnudārzu Jaunmārupē. Līdz ar dzelzceļa klātbbūtni pieaugtu arī trokšņu līmenis. Runājot par ceļu... Tur bija ieplānota grandioza trase, kāda Latvijā līdz šim nekur nav redzēta – ar vairākām braukšanas joslām. Tā atrastos ļoti tuvu Mārupes apdzīvotajai daļai un funkcionētu līdzās Rīgas apbraucamajam ceļa lokam.

Aptuveni 30 procentus novada teritorijas aizņem purvi, kas iekļauti "Natura 2000" reģistros, līdz ar to nekāda darbība tur nav iespējama. Savukārt iedzīvotāju skaits Mārupē var būt no 25 līdz 30 tūkstošiem. Pašlaik mēs esam 18 tūkstoši. Tas jau vieš zināmu skaidrību par mūsu attīstības perspektīvām, bet, no otras puses, cilvēki vēlas dzīvot sakārtotā vidē. Un, tā kā mūsu novadā pārsvarā dzīvo cilvēki ar labiem ienākumiem, viņi prasa, lai Mārupē vide netiktu degradēta, un mums jāņem vērā viņu intereses. Līdz ar to mēs nevēlamies piedzīvot dienu, kad Mārupe būs dzelzceļa termināļu rajons."

Mārupē, kā uzsvēra M. Bojārs, jau atrodas loģistikas uzņēmums "Kreiss", kas nodarbojas ar autopārvadājumiem. ""Kreiss", ja nemaldos, ir reģistrējis aptuveni 500 treileru, un to kustība rada diezgan daudz problēmu uz novada ceļiem, jo šādos apstākļos nevar justies droši nedz velosipēdisti, nedz kājāmgājēji. Protams, ir pareizs pieņēmums, ka uzņēmumiem ir jābūt pietiekami tuvu tur strādājošo dzīvesvietām, bet praksē šie jautājumi jāsaista ar plānošanu un rūpīgi jāpārdomā. Turklāt vietās, kur attīstās dzīvojamie rajoni, to iemītnieki nepriecājas, ja blakus aug darījumu teritorijas. Šādas pretenzijas parādās arī Mārupē, ja ielas pretējā pusē parādās industriālo zonu aizmetņi.

Līdz šim tomēr esam mēģinājuši no tādām lietām izvairīties. Ja runa ir par ražošanas attīstību, tad tā varētu tikt izvietota aiz autoceļa A5 – tas netraucētu nedz iedzīvotājiem, kuriem šis ceļš kalpo kā transporta maģistrāle, nedz ražotājiem, jo veido savienojumu ar ostu, lidostu, dzelzceļu un citām transporta maģistrālēm," teic Mārupes novada domes priekšsēdētājs.

"Jāatzīst, ka situāciju zemes tirgū sarežģī tās sekas, kas mums nāk līdzi no zemes reformas laikiem, jo tad vēl nebija skaidrības nedz par privātīpašumu, nedz Mārupes attīstības plāniem. Neaizmirsīsim, ka bija laiks, kad zemes kvadrātmetrs Mārupē maksāja līdz pat 200 eiro par kvadrātmetru, bet bankas neskopojās ar kredītiem. Tagad gan viss ir puslīdz sakārtojies, taču dzelzceļš, kas domāts kravu pārvadājumiem uz jaunveidojamo ostu Krievu salā Mārupē, nav vajadzīgs," saka Mārupes mērs.

"Te pat plānos nebija paredzēta stacija. Savukārt iedzīvotāji, lai ātrāk varētu nokļūt pilsētas centrā, nekad neizmantos dzelzceļu, bet brauks ar savu privāto transportu vai ātrgaitas tramvaju, par kura attīstīšanu, sākot no "Spices" rajona Ulmaņa gatvē, jau tagad tiek domāts. Tas jau varētu būt daudz maz reāls plāns, kas piepildīsies tuvākajos piecos gados. Pašlaik mēs esam vistuvākie lauki Rīgai, un šādā virzienā mēs gribētu attīstīties arī turpmāk. Es nešaubos, ka "Rail Baltic" Latvijai daudz dos, bet mūsu novadā tā klātbūtne nav lietderīga."

Iepriekš:
Mārupes pašvaldība neatbalsta projekta "Rail Baltica" iespējamos trasējumus novada teritorijā
Vai jaunajam ātrgaitas šaursliežu dzelzceļam būs lemts šķērsot Pierīgu?
Ar "Rail Baltica" vilcieniem varētu ceļot pēc desmit gadiem
Baltijas valstis, Somija un Polija vienojas par "Rail Baltica" kopuzņēmumu
Lietuviešu dēļ ātrgaitas dzelzceļa projekts caur Pierīgu tik drīz varētu neievirzīties savās sliedēs
Iedzīvotāju sapnis par starptautisku ātrgaitas vilcienu kļūst arvien reālāks