Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Labklājības ministrija (LM) ziņo, ka aprūpes iestādēs pašlaik atrodas 23 % no visiem bez vecāku apgādības palikušiem bērniem. Procentuāli tas neizklausās nemaz tik slikti, bet skaitliski tie ir 1,9 tūkstoši bērnu. Pēc LM datiem, pērn pašvaldību un citu organizāciju bērnu sociālās aprūpes centros viena bērna uzturēšanās mēnesī izmaksāja 462,09 latu.

Stopiņu novadā seši bērni ievietoti sešās audžuģimenēs citos novados. Ir gadījumi, kad audžuģimenes adoptē bērniņu, kas ievietots viņu ģimenē. Aizbildnībā atrodas 24 Inčukalna bērni. 10 mazie inčukalnieši ir ārpusģimenes aprūpes iestādēs, astoņi no tiem SOS ciematos. Tādi un līdzīgi dati ir gandrīz katrā Pierīgas bāriņtiesā.

Atbalsta kā vien var

Līdzīgs ir arī katras pašvaldības atbalsts audžuģimenēm un aizbildņiem. Piemēram, Baldones novadā audžuģimenes saņem Ls 100 par bērna uzturu un audzināšanu mēnesī, bet par apģērbu un mīkstā inventāra iegādi – Ls 50 par katru bērnu mēnesī. Baldones novads papildus valsts noteiktajiem pabalstiem atbalsta arī aizbildņus – sākot jaunu mācību gadu Baldones novada izglītības iestādēs un internātskolās, aizbildnības bērns var saņemt līdz Ls 25, bet līdz Ls 15 – sākot apmeklēt Baldones pirmsskolas izglītības iestādes obligātās apmācības. Tāpat aizbilstamajiem Baldones novadā ir priekšroka, piesakoties vasaras perioda interešu izglītības programmā, kā arī lai nopelnītu pusdienas skolā visam mācību gadam.

Savukārt Ķekavas novads atbalsta audžuģimenes ar Ls 100 mēnesī katra bērna uzturam audžuģimenēs, līdz Ls 80 gadā – apģērba un apavu iegādei, līdz Ls 60 gadā – skolas piederumu un mācību līdzekļu iegādei, ar vienreizēju pabalstu līdz Ls 50 mīkstā inventāra (spilvena, segas, matrača) iegādei, līdz Ls 30 gadā – divu gultas veļas komplektu un dvieļu iegādei.

Salīdzināšanai minētas divas Pierīgas pašvaldības, bet ikviena pašvaldība, kā vien var, atbalsta ģimenes, kas savā mājā un dzīvē uzņēmušas bērnus, kuri nokļuvuši neapskaužamā situācijā – ir šķirti no savas bioloģiskās ģimenes.

Arī LM 2014. gadā plāno pārskatīt finansējuma apjomu aizbildņiem un audžuģimenēm tām uzticēto funkciju nodrošināšanai, paredzot, ka pabalsts bērna uzturam nav mazāks par divkāršu minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam neatkarīgi no tā, vai aprūpi nodrošina aizbildnis vai audžuģimene, kā arī pārskatot atlīdzības aizbildnim un audžuģimenei par pienākumu veikšanu apmēru un nosacījumus, pie kuriem atlīdzība tiek piešķirta. Vienlaikus plānots izvērtēt sociālo garantiju nodrošināšanu un nepieciešamību izveidot profesionālo audžuģimeņu institūtu.

Mūsu bērnus adoptē uz ārzemēm

Akcijas, publikācijas, bukleti un reklāmas aicina iedzīvotājus izšķirties par labu adopcijai. Savukārt iedzīvotāji un mediji vairākkārt pārmetuši valdībai, ka Latvijas bērni tiek nodoti adopcijai uz ārzemēm, turklāt ik palaikam pavīd informācija, ka ārzemju adoptētāji kādam samaksā lielu naudu. Vairākās ārzemju vietnēs ir publicēta informācija, kā var adoptēt bērnus Latvijā, un, spriežot pēc tur atrodamajām ziņām, adopcijas process Latvijā ir vienkāršs un ātrs.

LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente Ivita Krastiņa par adopcijas procesu saka: "Bērna adopcijas process Latvijā ir bezmaksas. Adoptētājiem ir jāsedz noteiktie valsts nodevas izdevumi par pieteikuma adopcijas apstiprināšanai tiesā izskatīšanu, kas patlaban ir Ls 30. Pamatojoties uz Latvijas normatīvo aktu prasībām, ārvalstu adoptētājiem bērna pirms­adopcijas aprūpes un uzraudzības periodā jāuzturas Latvijā. Ārvalstu adoptētāju dokumentu sagatavošana notiek atbilstoši adoptētāja valsts un Latvijas normatīvo aktu prasībām.

"Adopcijas procesam jābūt pakāpeniskam, ievērojot bērna intereses un īpaši – emocionālās vajadzības. Pašreiz ir situācijas, ka ārvalstu adoptētāji kopā ar bērnu Latvijā paliek atšķirīgu laiku, bet vidēji tās ir trīs nedēļas, citās valstīs tie ir pat trīs mēneši. Tāpēc iesaistītajām pusēm – Labklājības ministrijai, bāriņtiesām un bērnu aprūpētājiem – būtu jāpārrunā, vai šis laiks ir pietiekams, lai izvērtētu, vai patiešām veidojas pozitīvas attiecības starp bērnu un pieaugušajiem un vai ārvalstu adopcija ir bērna interesēs. Svarīgi būtu izvērtēt katru gadījumu individuāli, pēc bērna vajadzībām," norāda Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas Bērnu interešu aizstāvības speciāliste Kristīne Veispale.

Ģimene un mīlestība uz laiku

Uz konkrētu jautājumu, kāpēc daudzos gadījumos bērnus nodod adopcijai no audžuģimenēm, nevis bērnunamiem, LM atbild ar likuma pantiem, bet konkrētu atbildi nesniedz, vien norāda, ka adoptēt bērnus var arī pašas audžuģimenes. Bērna uzturēšanos aprūpes iestādē finansē pašvaldība, bet uzturēšanos audžuģimenē – līdzfinansē arī valsts.

I. Krastiņa stāsta: "Adopcijas reģistrā tiek iekļauti bērni, kuri ir adoptējami, tostarp aprūpes iestādēs un audžuģimenēs esošie bērni. Vēlamies vērst uzmanību, ka tiem, kas veikuši audžuģimenes pienākumus, ir prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētājiem, ja bāriņtiesa par piemērotu aizbildņa pienākumu veikšanai nav atzinusi kādu no bērna tuvākajiem radiniekiem. Prioritārās tiesības kļūt par bērna adoptētāju, iesniedzot adopcijas pieteikumu bāriņtiesā, izmantojamas, pirms bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, iesniegusi informāciju par adoptējamo bērnu Labklājības ministrijā. Tātad, ja audžuģimene nav izteikusi vēlmi adoptēt savā audžuģimenē esošo bērnu un adoptējamam bērnam nav iespējams atrast adoptētājus Latvijā, bāriņtiesa izvērtē, vai pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē, un pieņem atbilstošu lēmumu. Informācija par bērnu tiek sniegta ārvalstu adoptētājiem. Tādējādi visiem adoptējamiem bērniem tiek meklētas adoptētāju ģimenes neatkarīgi no bērna ārpusģimenes aprūpes formas."

"Audžuģimene ir ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība," tā definēta audžuģimene LM vietnē.

Lai arī plānots, ka audžuģimenēs bērnus ievieto uz laiku, bieži vien šis laiks ievelkas vairāku gadu garumā. Tas nozīmē, ka gan audžuvecāki, gan bērni viens otru jau uztver kā ģimeni. Viņi ir ģimene. Bet pēkšņi ierodas adoptētāji, iespējams, ārzemnieki, kas nesaprot pat latviešu valodu, un bērni tiek aizvesti no audžuģimenēm tik tāpēc vien, ka audžuģimene nav izteikusi vēlmi adoptēt bērnus.

K. Veispale uzsver pretējo: "No Hāgas konvencijas izriet arī tas, ka bērns varētu palikt audžuģimenē, tomēr Latvijā tas tā nenotiek. Ārvalstu eksperti ir nobažījušies, ka starpvalstu adopcijas dēļ var samazināties līdzekļi, kas nepieciešami kvalitatīvas bērnu aprūpes nodrošināšanai izcelsmes valstī. Vienlaikus ziņojumā noteikts, ka ir jāatbalsta pienācīgas bērnu aprūpes un aizsardzības politikas izstrāde. Kā zināms, Latvijā sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ ir nepietiekami resursi atbalstam ģimenēm ar bērniem un aprūpes sistēmas uzlabojumiem."

Nav vietējais adoptētājs, būs ārvalstu

Adopcija ir juridisku dokumentu un emocionālu pārdzīvojumu kopums gan bērniem, gan adoptētājiem. Varam tikai minēt, kā jūtas un ko pārdzīvo skolas vecuma bērns, pēkšņi aizrauts uz citu valsti, citu vidi, citu dzīvi un kultūru, nemaz nerunājot, ja starp jauno ģimeni ir valodas barjeras, kā tas, piemēram, bija ar itāliešu adoptētiem latviešu bērniem, par kuriem pirms pāris gadiem vēstīja masu mediji.

Kam jāuzmana mūsu bērni ārzemēs un kāda ir situācija, stāsta K. Veispale: "Latvijā par ārvalstu adopciju ir atbildīgs Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departaments, kas nodrošina adopcijas reģistru un rindu, kā arī saņem ziņas par to, kas notiek pēc adopcijas. Katru gadu vidēji 130 bērni aiziet ārvalstu adopcijā, tas mazajai Latvijai ir diezgan liels skaits. Satraucošs ir fakts, ka ASV aizvien biežāk tiek publicētas ziņas par vardarbības gadījumiem adoptētāju ģimenēs, tomēr mūsu rīcībā nav precīzas informācijas par konkrētiem gadījumiem, kas skartu Latvijas bērnus, taču šī situācija mūs padara bažīgus.

Vienlaikus ziņojumā "Starpvalstu adopcija: bērnu interešu aizsardzība", kas 2012. gada nogalē tika iesniegts Eiropas Padomes Sociālo lietu, veselības un ilgtspējīgas attīstības komitejai, noteikts, ka ir jāizstrādā kārtība, kādā var pārliecināties par to, ka potenciāli adoptējamiem bērniem patiesi ir nepieciešama starpvalstu adopcija un dzimtenē nav piemērotāku aprūpes alternatīvu. Latvijas gadījumā šobrīd tas nozīmē: ja bērnam nevar atrast vietējo adoptētāju, tad bērnu var adoptēt uz ārzemēm."

Audžuģimene kā pārejas punkts?

"Plānotie grozījumi Civillikumā neietver aizliegumu kādam personu lokam kļūt par aizbildni. Proti, grozījumu projekts paredz iespēju par aizbildņiem kļūt cilvēkiem, kas nav bērna radinieki, bet vienlaikus ir cilvēki, kas bērnam zināmi un uztur ar viņu emocionālu saikni. Tā būtiski tiek samazināts risks vairākkārtējai bērna aprūpētāja maiņai, sagaidot, ka savstarpējās attiecības būs pozitīvas, drošas un veicinās attīstību arī turpmāk," skaidro LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente Kristīne Venta-Kittele.

"Turklāt, izvēloties ārpusģimenes aprūpes veidu, būtisks priekšnoteikums ir bērna viedoklis, kam veltīta pienācīga vērība, atbilstoši bērna vecumam un briedumam. Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību uz to, ka gadījumā, ja cilvēks vēlas palīdzēt bez vecāku gādības palikušam bērnam, viņam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūt audžuģimenes statusu un sniegt bērnam iespēju atrasties ģimeniskā vidē līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam tiek nodibināta aizbildnība."

Īsti gan nav skaidrs, kad bērnam pēkšņi radīsies emocionālas saites ar kādu cilvēku, ja bērns atradīsies audžuģimenē vai aprūpes iestādē, ja pieņemam, ka LM ar to nedomā kādu aprūpes iestādes darbinieku vai audžuģimenes locekli. Turpretī, ja bērnam, paliekot bez vecāku gādības, jau ir šāds cilvēks, tad, kāpēc bērnam būtu jāatrodas vispirms audžuģimenē vai aprūpes iestādē?

Vienkārši šantāža

Kas atbildīgs par bērnu, kad viņš palicis bez vecāku gādības? No loģiskā viedokļa un iepriekš minētā varētu izvērst tādu kā ķēdīti – pašvaldība, valsts, sabiedrība. Pašvaldības bāriņtiesa kā primārā institūcija, kas konstatē faktus un risina bērnu ievietošanu attiecīgā ārpusģimenes aprūpes iestādē (tostarp audžuģimenē), valsts, kas līdzfinansē ārpus ģimenes aprūpi, un sabiedrība – audžuģimenes un aizbildņi.

Kad bez vecāku gādības palikušam bērnam aprit 18 gadu, visbiežāk tieši pašvaldībām ir jānodrošina šo bērnu dzīvesvieta un jāizmaksā pabalsts nepieciešamu lietu iegādei. Tāpat līdz bērna 18 gadiem audžuvecāki saņem dažādus pabalstus.

Daudziem aizbildņiem un audžuģimenēm jau ir savi bioloģiskie bērni. Iespējams, tieši tāpēc viņi, ar šausmām iedomājoties savus bērnus tādā situācijā, nolemj kļūt par aizbildņiem vai audžuģimenēm. Bet viņi nav gatavi adoptēt. Adopcija nozīmē bērnu padarīt juridiski par savu un noņemt atbildību no valsts, no pašvaldības. Šajā laikā, kad vecāki nezina, kā uzturēt un atbalstīt savus bioloģiskos bērnus, pieprasīt no audžuvecākiem adoptēt audžubērnus, visai vienaldzīgi norādot, ka viņiem ir adopcijas priekšrocības, liekas, visai dīvaini. Vai valsts un pašvaldības vēlas no sevis noņemt atbildību, noņemt finansiālo slogu? Kurā mirklī no LM minētā ir runāts par bērnu emocijām, bērnu pārdzīvojumiem?

No visa LM paustā izriet, ka vispirms cilvēkam, ja viņš vēlas palīdzēt kādam bērnam, jākļūst par audžuģimeni, bet pēc tam, lai bērns varētu palikt ģimenē, kurā, visticamāk, viņš jau ir iejuties un iedzīvojies vairākus gadus, jāadoptē. Ir daudz dažādu pamatotu iemeslu, kāpēc cilvēki (aizbildņi, audžuģimenes) neadoptē audžubērnus. Bet vai tāpēc viņi nevar būt ģimene? Tas līdzinās emocionālai šantāžai. Un kā būtu, ja adoptējamo bērnu sarakstā kā primāri adoptējamie tiktu ierakstīti bērni no bērnunamiem?

Pierīgas pašvaldību bāriņtiesu dati:

Iepriekš:
Audžubērns: "Vai drīkstu jūs saukt par mammu un tēti?"
Kopš dzimšanas nevienam nevajadzīgs – audžuģimenes lēmums par adoptāciju
Cenšoties dot mīlestību dzīves pabērniem, pretim saņem nosodījumu
Vai latvieši var adoptēt bērnus Andželīnas Džolijas stilā?
Komentārs: Viesģimenes – atvieglotas bērnu pārdošanas instruments adoptēšanai uz ārzemēm
Anna Suhanova: "NaProTehnoloģijas palīdz atjaunot auglību, lai varētu ieņemt bērniņu"