23.10.2014 09:35

Plūdos cietušie mājokļu īpašnieki uz pilnīgu zaudējumu atlīdzību cerēt nevar

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pierīgā daudzi īpašumi atrodas teritorijās, kas vairāk vai mazāk regulāri mēdz applūst. Šādi reģioni ir, piemēram, Baltezers, kura krastā deviņdesmito gadu beigās tika būvētas lepnas savrupmājas. Turklāt šīs mājas ir uzbūvētas vietās, kuras pēc būtības atrodas zem ezera līmeņa un kur pavasara periodā nav pat jāgaida plūdi, lai tās applūstu. Arī citviet Latvijā ir gana daudz tādu vietu, jo "labajos" gados daži cilvēki mēģināja iebūvēties arī dažās upēs. Pierīgā daudzi īpašumi atrodas teritorijās, kas vairāk vai mazāk regulāri mēdz applūst. Šādi reģioni ir, piemēram, Baltezers, kura krastā deviņdesmito gadu beigās tika būvētas lepnas savrupmājas. Turklāt šīs mājas ir uzbūvētas vietās, kuras pēc būtības atrodas zem ezera līmeņa un kur pavasara periodā nav pat jāgaida plūdi, lai tās applūstu. Arī citviet Latvijā ir gana daudz tādu vietu, jo "labajos" gados daži cilvēki mēģināja iebūvēties arī dažās upēs. Einārs Binders

Lai gan Pierīgā pret dažāda veida likstām mājokļus apdrošina salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits, gana daudz ir to ļaužu, kas apdrošina tikai īpašumu, ne mantu, tāpēc arī šajos plūdos cietušie mājokļu īpašnieki ne vienmēr uz pilnīgu zaudējumu atlīdzību var cerēt.

"Apdrošinot mājokli, jāizskata pamata riski, jāizvēlas papildus riski un noteikti jāizvērtē apdrošināt arī kustamo mantu. Piemēram, šajos plūdos tie māju īpašnieki, kam ir gan mantas, gan mājokļa apdrošināšana, saņems atlīdzību atbilstoši noslēgtajam līgumam, bet, ja ir tikai īpašuma apdrošināšana, tad nav iespējams saņemt atlīdzību arī par bojāto mantu," portālam "Apriņķis.lv" skaidro apdrošināšanas kompānijas "Gjensidige Baltic" Vispārējo atlīdzību nodaļas speciāliste Zane Johansone.

Apdrošināšanas speciāliste norāda, ka nesenos lietavu izraisītajos plūdos Ogres, Salaspils un Stopiņu novados vislielākos postījumus radījis ūdens, kas ieplūdis ēku pagrabos un pirmajos stāvos, tādējādi bojājot ne tikai pašu īpašumu, bet arī citas lietas, piemēram, ziemai sagatavotos krājumus, apkures materiālus utt.

Tāpat ne visas apdrošināšanas kompānijas plūdus iekļauj īpašuma apdrošināšanas standarta risku segumā. Piemēram, kā izdevās noskaidrot portāla redakcijai, kompānijā "If" atsevišķi apdrošināties tikai pret plūdu risku nevar, tas iespējams, tikai tad, ja cilvēks veic īpašuma apdrošināšanu saskaņā ar visu risku segumu.

Savukārt "BTA" piedāvā iespēju apdrošināt īpašumu pret plūdu un palu risku, kā arī atlīdzināt zaudējumus, kas radušies īpašumam saistībā ar noteiktas teritorijas applūšanu ar ūdeni. "BTA īpašumu apdrošināšanā plūdu, palu risks ir tā dēvētais papildrisks un, veicot apdrošināšanu, tas jānorāda un par to jāsamaksā papildus, vai arī klients var to iegādāties vēlāk pie iepriekš noslēgtās apdrošināšanas polises," skaidro apdrošināšanas sabiedrības "BTA Insurance Company" Īpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs Renārs Duntavs. "Ja plūdu, palu papildrisks bijis iekļauts apdrošināšanas segumā un ir iestājies saskaņā ar apdrošināšanas noteikumiem, tiek veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa."

Tāpat jānorāda, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri apzina informāciju par tām teritorijām, kurās tradicionāli notiek plūdi un pali. Ja īpašums atrodas teritorijā, kur plūdu iestāšanās risks ir ļoti liels un kur plūdi ir regulāra parādība, apdrošinātājs var arī atteikties pārdot īpašuma apdrošināšanas polisi ar plūdu, palu risku, jo tā iestāšanās un līdz ar to arī zaudējumi, ir gandrīz garantēti. ""If" neapdrošina īpašumus, kuri atrodas teritorijās, kas vairāk vai mazāk regulāri mēdz applūst. Šādi reģioni ir, piemēram, Baltezers Pierīgā, kura krastā deviņdesmito gadu beigās tika būvētas lepnas savrupmājas. Turklāt šīs mājas ir uzbūvētas vietās, kuras pēc būtības atrodas zem ezera līmeņa un kur pavasara periodā nav pat jāgaida plūdi, lai tās applūstu. Arī citviet Latvijā ir gana daudz tādu vietu, jo "labajos" gados daži cilvēki mēģināja iebūvēties arī dažās upēs. Šie īpašumi galvenokārt atrodas ap Lielupi. Tāpat mājas ir piebūvētas, vai arī plānotas būvēt pārāk tuvu mazu, bet gana bīstamu ūdenstilpju tuvumā," klāsta uzņēmuma Īpašuma atlīdzību grupas vadītāja Una Vilgerte.

Lielākā daļa no apdrošinātāiem atzīst, ka vienmēr pēc lielāka vai mazāka mēroga nelaimēm pieaug iedzīvotāju interese apdrošināt savus īpašumus. Tāpat ik gadu pakāpeniski palielinās klientu interese par papildu risku iekļaušanu īpašuma apdrošināšanas segumā. "Ja skatāmies piecu gadu griezumā, tad tie, kam bijis negadījums, bet apdrošināts tikai mājoklis, nākamreiz izvēlas apdrošināt arī mantu. Savukārt klienti, kuriem ir mājokļa un mantas apdrošināšana, noteikti arī turpmāk pagarina līgumus," skaidro apdrošināšanas kompānijas "Gjensidige Baltic" pārstāve. "Jaunus līgumus slēdz tie klienti, kuriem tuvi draugi vai paziņas "uz savas ādas" izbaudījuši postošās sekas. Jāsecina, ja par citu nelaimēm redzēts vien medijos, tad īsti netiek sajusts personisks apdraudējums, kas mudinātu iegādāties mājokļa un apdrošināšanas polisi."

Iepriekš:
Applūdušo māju īpašnieki no Pierīgas jau vēršas pie apdrošinātājiem
Salaspilieši neizprot, kādēļ Mazajā Juglā atkal ceļas ūdens līmenis; aicina sagatavoties pret plūdiem
Salaspils pamazām atkopjas pēc plūdiem; pašvaldības infrastruktūrai postījumi nav nodarīti
Situācija plūdu skartajos novados normalizējusies
Brīdina par iespējamu dzeramā ūdens piesārņojumu plūdu skartajās teritorijās
FOTO: Salaspils novadā applūduši vairāki ciemati; apdraudēti arī citi Pierīgas novadi
Plūdu draudu situācija Ogres pusē mazinājusies – ūdens līmenis Urgas upē krities, taču evakuēti trīs cilvēki
Plūdi izraisa vietēju apokalipsi Pierīgas kaimiņiem; par bīstamību brīdina arī Salaspilī
Pamatīgās lietavas izraisījušas krīzi Ogrē: no krastiem izgājusi upe, uz dažām stundām no ārpasaules šķirts ciems