Ar darbiem un darbiņiem apgādāti gan radio un televīzijas kanāli, gan individuāli žurnālisti. Arī sabiedriskā televīzija un radio. Tas izskaidro, kādēļ no vairuma mediju dienaskārtības pazudusi vai pat nekad nav parādījusies veselīgi kritiska attieksme attiecībā uz eiro ieviešanu.
Paradoksālā kārtā dažādajos ētera viļņos plūstošā eiromīla tomēr nespēj ietekmēt sabiedrisko domu valdības pasūtītajā virzienā. Gluži otrādi. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jaunākā aptauja, ko uzņēmums veic pēc paša iniciatīvas, uzrāda eiro atbalstītāju skaita kritumu. No 24 % septembrī oktobrī tas noslīdējis līdz 20 %, tādējādi atgriežoties maija apmēros.
SKDS vadītājs sociologs Arnis Kaktiņš aicina nedramatizēt šo 4 % kritumu, jo iespējama statistiskā kļūda, tomēr tendence ir acīm redzama: "Maz ticams, ka atbalsts aug, ticamāk, ka tas samazinās." Zīmīgi, ka arī Latvijas Banka un Finanšu ministrija, kas sistemātiski monitorē sabiedrības noskaņojumu, pēdējā laikā nesteidzas publiskot savus mērījumus. "Acīmredzot nekāda medusmaize tur nerādās," secina A. Kaktiņš.
Netic varai – netic Gestem
Kontekstā ar švakajiem eiro atbalsta rādītājiem loģisks ir jautājums, kāpēc dāsnajai reklāmai, kā arī mediju un žurnālistu labvēlības iegādei ir tik niecīgs vai pat nekāds efekts. Eiro kampaņa taču rit pilnā sparā, un valdības apmaksāti teksti ik dienu parādās gan reklāmas, gan ziņu blokos.
Sociologs Kaktiņš pieļauj, ka šajā gadījumā masu mediju pozitīvajam vēstījumam sabiedrības acīs ir otršķirīga nozīme: "Būtiskākais iemesls ir uzticības krīze varai. Vara un politiskā elite nav spējīgas pārdot savas reformas." Savukārt sabiedrība, pat neiedziļinoties piedāvātajās idejās, ir pret un automātiski netic arī ziņas nesējiem, "jo ne jau Geste pieņem lēmumu par pievienošanos eiro, viņš tikai translē varas pieņemtu lēmumu".
Latvijas Televīzijas žurnālists un raidījuma "Panorāma" vadītājs Jānis Geste ir to žurnālistu vidū, kuru vārdi parādās Latvijas Bankas slēgto līgumu sarakstos. Ls 500 samaksāti "par pasākuma filmēšanu video materiālu izmantošanai Latvijas Televīzijas programmā". Tāda pati summa un filmēšanas prasmes piedēvētas vēl Kristīnei Žildei no TV3, arī Svetlanai Brennesselei no LNT. Taču līgumi slēgti arī ar īstiem operatoriem.
Trūkumcietējus pirkt viegli
Kopumā astoņi mediju pārstāvji par Latvijas Bankas naudu jūlija beigās aizsūtīti uz Štutgarti apbrīnot Latvijas pirmās eiro naudas nokalšanu. Kā stāsta J. Geste, līgumā bija iekļauts punkts par to, ka brauciena izmaksu segšana žurnālistam neuzliek nekādas saistības. Tomēr arī pats žurnālists atzīst – vietā ir jautājums: "Vai šādi arī tiek pirkts saturs?" Viņam atbildes īsti nav: "Mūsu nabadzības dēļ sistēma ir šķērsa, bet ko darīt? Principā atteikties no apmaksātiem braucieniem, nerādīt kaut ko un skatīties, kā citiem aug reitingi? Bet mums vajag bildes! Viss atduras pret budžetu..." Jautājumu par žurnālistu ētiku un portāla "Pietiek.com" uzietajiem Paula Raudsepa dubultstandartiem J. Geste atturas komentēt. Galu galā atrodas tajā pašā sarakstā, kur P. Raudseps.
No populārākā Latvijas krievu kanāla "PBK" uz Štutgarti veidot sižetu aizbrauca Andrejs Jakovļevs. Viņš vaļsirdīgi atzīst, ka pats ir eiro atbalstītājs jau labu laiku un bankai esot svarīga labvēlīga informācija par eiro, jo atbalstītāju skaits jāuzaudzē līdz 50–55 %. Par satura pirkšanu šo sadarbību žurnālists negrib dēvēt. Tomēr ne jau tikai par vienu sižetu un saujiņai žurnālistu banka samaksājusi. Līgumi slēgti arī ar televīzijām un radiostacijām, tur summas, protams, desmitkārt lielākas.
Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders gan atturas nosodīt Latvijas Banku par satura pirkšanu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nav taču zināms, cik lielā apmērā saturu pērk citas iestādes. "Kompliments Latvijas Bankai par atklātību, un var tikai novēlēt, lai tāda valdītu visās valsts struktūrās. Šobrīd mēs nezinām, kam un par ko maksājusi Aizsardzības ministrija, kam maksājusi Latvijas Nacionālā Opera. Nezinām, kā tika nodrošināta ministru Sprūdža un Pavļuta ideju sludināšana medijos. Mēs nevaram nosodīt vienīgo iestādi, kas atklāti informē sabiedrību, ja nevaram novērtēt kopējo kontekstu," saka J. Paiders.
Latkovska sapņu tulks
Tas tiesa – Latvijas Banka ir publicējusi savā mājaslapā visus līgumus, tomēr plašākos skaidrojumos par to saturu vismaz pagaidām neielaižas. "Neatkarīgā" Ilmāram Rimšēvičam nosūtīja jautājumu, vai I. Latkovska balsojumā par bankas prezidenta iecelšanu amatā nav saskatāma personiska ieinteresētība, vai pat korupcija, jo deputāta sievas un dēla firmas ("PR Stils" un "HansaMedia") saņēmušas Latvijas Bankas pasūtījumus. Atbildēja preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis: "Jau aprakstītu faktu, ka "šie uzņēmumi nepieder Saeimas deputātam Ilmāram Latkovskim." Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam lieta gan nešķiet tik vienkārša, un tas sācis saņemtās informācijas izvērtēšanu.
Tikmēr pats deputāts ar raizēm par gaismā nākušo informāciju un iespējamajām sekām dalījies tviterī: "Nesen sapnī okšķerim teicu: man skapī skeleta nav, lien pēc putekļiem zem skapja! Pamodies, Junga stilā tulkoju, ko nu gaidīt. Sagaidīju."
Latvijas Bankas līgumi ar masu medijiem un žurnālistiem*
Pakalpojuma nosaukums Piegādātāja nosaukums Līgumcena (bez PVN) Līguma izpildes termiņš
Par raksta sagatavošanu laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung", Raudseps Pauls, 314.07 LVL 10.10.2013.–11.10.2013.
Par raidlaika piešķiršanu SIA "TV3 Latvia", 6870 LVL 22.08.2013.–15.09.2013.
Par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē, Raudseps Pauls, 295.68 LVL 30.08.2013.–12.09.2013.
Par raidlaika piešķiršanu VSIA "Latvijas Radio", 2985.92 LVL 21.08.2013.–15.09.2013.
Par informatīvo materiālu izvietošanu AS "Delfi", 2052.65 LVL 21.08.2013.–13.09.2013.
Par raidlaika piešķiršanu VSIA "Latvijas Televīzija", 3846 LVL 12.08.2013.–15.09.2013.
Par informatīvo sižetu pārraidi SIA "Pirmais Baltijas kanāls", 4264 LVL 19.08.2013.–31.08.2013.
Par raidlaika piešķiršanu SIA "Radio Skonto", 1404.26 LVL 15.08.2013.–15.09.2013.
Par pasākuma filmēšanu video materiālu izmantošanai televīzijas programmā TV3, Skangals Andrejs, 500 LVL 23.07.2013.–31.07.2013.
Par pasākuma filmēšanu video materiālu izmantošanai Latvijas Televīzijas programmā, Geste Jānis, 500 LVL 23.07.2013.–31.07.2013.
Par pasākuma filmēšanu video materiālu izmantošanai Latvijas Televīzijas programmā, Kovaļevskis Aigars, 500 LVL 23.07.2013.–31.07.2013.
Par pasākuma filmēšanu video materiālu izmantošanai televīzijas programmā LNT, Auzāns Valdis, 500 LVL 23.07.2013.–31.07.2013.
Par pasākuma filmēšanu video materiālu izmantošanai televīzijas programmā PBK, Krauklis Ainārs, 500 LVL 23.07.2013.–31.07.2013.
Par pasākuma filmēšanu video materiālu izmantošanai televīzijas programmā PBK, Jakovļevs Andrejs, 500 LVL 23.07.2013.–31.07.2013.
Par pasākuma filmēšanu video materiālu izmantošanai televīzijas programmā LNT, Brennessele Svetlana, 500 LVL 23.07.2013.–31.07.2013.
Par pasākuma filmēšanu video materiālu izmantošanai televīzijas programmā TV3, Žilde Kristīne, 500 LVL 23.07.2013.–31.07.2013.
Videomateriālu izmantošanas līgums VSIA "Latvijas Televīzija", 20 LVL 30.05.2013.–līdz saistību pilnīgai izpildei
Par euro ieviešanas procesa norišu fotogrāfiju sagatavošanu SIA "LETA", 2800 LVL 05.07.2013.–01.02.2014.
Par raidlaika nodrošināšanu dokumentālās filmas pārraidīšanai AS "Latvijas Neatkarīgā televīzija", 2500 LVL 11.06.2013.–13.06.2013.
Par televīzijas raidījumu izveidošanu un pārraidīšanu SIA "Latgales reģionālā televīzija", 1221 LVL 20.03.2013.–30.04.2013.
Par televīzijas raidījumu izveidošanu un pārraidīšanu SIA "Pirmais Baltijas kanāls", 61846.97 LVL 16.01.2013.–18.12.2013.
SADARBĪBAS LĪGUMS VSIA "Latvijas Radio", 19 975 LVL 10.01.2013.–30.12.2013.
Par radio raidījumu veidošanu un pārraidīšanu AS "Radio SWH", 7350 LVL 09.01.2013.–26.02.2013.
Par audiovizuālo materiālu sagatavošanu SIA "LETA", 2900 LVL 09.01.2013.–31.12.2013.
Par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās, Raudseps Pauls, 1200 LVL 28.09.2012.–06.12.2012.
*Nauda medijiem piešķirta vēl arī ar reklāmas un mediju aģentūru starpniecību.
Iepriekš:
Aicina pārtraukt sabiedrību degradējoša TV raidījuma veidošanu
Kristiešu spiediena rezultātā panāk, ka neslēdz LTV raidījumu "Vertikāle"