Ģimenes ārsti nepiekrīt plānotajām izmaiņām likumdošanā un Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz noteikt jaunus kvalitātes kritērijus, nepiešķirot papildu finansējumu.
Jaunie Veselības ministrijas noteikumi paredz, ka akūtiem pacientiem ģimenes ārsta pieejamība jānodrošina tajā pašā dienā, kad pacients vērsies ārsta praksē, – neatkarīgi no akūto pacientu pieņemšanas laika beigām. Gadījumos, kad ģimenes ārsts saņems informāciju par neatliekamās palīdzības brigādes izsaukumu pie savā praksē reģistrēta pacienta, kurš nav ticis stacionēts slimnīcā, – nākamās darba dienas laikā ārstam būs jāsazinās ar pacientu un jāvienojas par turpmāko ārstēšanu. Pie šādiem pacientiem valsts apmaksātu ģimenes ārsta vizīti mājās.
Vienlaikus plānots, ka praksēs, kurās reģistrēti vairāk nekā 1800 pacientu, veselības aprūpi nodrošinās arī otra māsa vai ārsta palīgs un prakse būs atvērta stundu ilgāk. Savukārt ģimenes ārsta prakses māsai būs jānodrošina atsevišķa darba telpa.
Uzrunātie Pierīgas mediķi gan uzskata, ka veselības ministres demisija neatrisinās samilzušās problēmas. "Kas tad var saskaitīt, cik mums to ministru ir bijis. Vai tas ko ir mainījis?" vaicā Ķekavas novada Daugmales feldšeris Jāzeps Ladusāns. Viņaprāt, problēmas ir veselības aprūpes sistēmā, nevis tajā, kas ministriju vada, jo naudas vairāk nekļūs no tā, ka I. Circenes krēslā sēdēs kāds cits.
Tāds pats viedoklis ir Krimuldas novada Lēdurgas pagasta ģimenes ārstam Aivaram Freibergam. Viņaprāt, galvenā problēma ir nepietiekamais finansējums, nevis konkrētais ministrs. "Problēmas jau nesākās šodien vai vakar. Tās ilgst jau vairākus gadus, līdz ar tā sauktajām reformām. Lielu daļu slimnīcu likvidēja vai pārveidoja par dienas centriem. Vai tas ko atrisināja? Nē taču," saka mediķis.
Viņš šaubās, vai slimnīcu slēgšana un pārveidošana tiešām ir radījusi vēlamo efektu, jo slimnieku transportēšanas izmaksas ir krietni palielinājušās. "Ministrijā neviens laikam to nesaprot, ka cilvēkiem nav naudas, ko samaksāt par vizīti. Bet kur lai mēs, ārsti, to naudu ņemam?" tā A. Freibergs.
Uz to, ka pacienti un ārsti ir nonākuši smagā situācijā, norāda arī Saulkrastu ģimenes ārste Ināra Zemīte, jo parādoties arvien jaunas prasības, nauda neseko. "Ministriem vajadzētu aizbraukt uz laukiem un paskatīties, kā ārsti strādā ārpus Rīgas. Neatceros, ka kāds no pēdējiem ministriem būtu braucis," spriež Saulkrastu daktere.
Vienīgais ministrs, kurš aktīvi apmeklējis ārstniecības iestādes arī ārpus Rīgas, bijis Pēteris Apinis. Pašlaik ministrijas ierēdņi un arī pati ministre esot attālināta no problēmām, ar kurām saskaras pacienti un veselības aprūpē strādājošie.
"Pirmkārt, ģimenes ārsti "brīvprātīgi piespiedu kārtā" kļuva par pašnodarbinātām personām, kas nav pareizi. Otrkārt, mums pašiem ir jādomā, kā tikt pie pacientiem. Rīgā tas ir vienkārši, jo ir intensīva transporta plūsma, taču ārpus tās situācija ir pavisam citādāka. Man ir pacienti visā Saulkrastu novadā un arī Sējā. Kā lai nokļūstam viens pie otra, ja sabiedriskais transports kursē labi ja reizi pāris stundās," problēmas izklāsta Saulkrastu ģimenes ārste. Taču pie pacientiem esot jānokļūst, tādēļ jābrauc ar personīgo transportu. Tās atkal ir izmaksas – degviela un auto tehniskās apkopes. Tās jau valsts neatmaksā.
Tāpat viņa nav apmierināta, ka Veselības ministrija tikai liek jaunus noteikumus, bet nedomā par to, kā mediķi tos varēs izpildīt. "Ir prasība, ka ģimenes ārsta praksē ir jābūt arī datoram. Tas ir labi, taču arī tas man ir jāpērk par savu naudu, arī jāmaksā par remontu, ja tas saplīst," pieredzē dalās I. Zemīte. It kā visu jau varētu novelt uz pacientu pleciem, taču šeit atkal ir skaudrā realitāte – slimnieki nav maksātspējīgi. Ir situācijas, kad viņi pat nevar samaksāt par vizīti pie ārsta.
"Es jau vēl nevaru sūdzēties, jo Saulkrasti ir salīdzinoši tuvu Rīgai, mums ir arī dienas centrs, kādreizējā slimnīca, taču, kas notiek attālākos reģionos, – man pat bail iedomāties, redzot, ar kādām problēmām saskaros pati," spriež daktere. Taču, vai ministres nomainīšana kaut ko varētu mainīt, viņa ir skeptiska. Būs tikai jauna seja, bet realitātē nekas nemainīsies, jo samilzušās problēmas vienā dienā atrisināt nevar, jo tās krājušās gadiem.
Līdzīgi kā citi uzrunātie mediķi, arī Salaspils veselības centra valdes locekle Vita Upmane uzskata – ministres demisija situāciju neatrisinās. "Visām pusēm ir jāsēžas pie sarunu galda, lai izrunātu to, kas ir pieņemams un kas jāmaina. Ļoti labi saprotu ģimenes ārstus un viņu bažas par to, ka darbs tiek likts klāt, bet nauda samazināsies, jo daži jaunie kritēriji nav patiešām reāli," spriež veselības centra vadītāja. Kā piemēru viņa min jauno noteikumu, ka ārstiem ir jāuzrauga un jāatbild par to, ka viņu pacients patiešām aiziet uz valsts organizētajām bezmaksas mamogrāfijas, dzemdes kakla vēža vai kolokrektālā jeb zarnu vēža pārbaudēm.
"Uzaicinājumu uz tām ierasties izsūta Veselības norēķinu centrs. Kā lai ģimenes ārsts zina, ka pacients tiešām to ir saņēmis. Turklāt – mums nav iespēju, lai piespiestu pieaugušam cilvēkam darīt ko tādu, ko viņš nevēlas," spriež V. Upmane, norādot, ka šo prasību nedrīkst iekļaut kā kvalitātes kritēriju, jo vienīgais, ko mediķis reāli var darīt, ir stāstīt par to, cik vajadzīgas šādas pārbaudes ir, un mudināt tās veikt.
"Uz vietas nekas stāvēt nevar, pārmaiņas ir vajadzīgas arī veselības aprūpē, taču kritērijiem ir jābūt izpildāmiem," rezumē Salaspils veselības centra vadītāja.
Iepriekš:
Nodokļu nemaksātāji ārstam maksās vairāk
Realitāte Pierīgā: vienu izglābj, citu nepagūst
Uz 177 000 iedzīvotāju – viens feldšerpunkts