Tā pēdējos gados vienas no Pierīgā rezonansi guvušajām ir Garkalnes novada Berģu pamatskolas direktora Pētera Salenieka, Carnikavas novada domes izpilddirektora Raimonda Garenčika un Ķekavas novada Baložu kultūras nama direktores Ilzes Reinholces atbrīvošanas no darba pašvaldībā.
Visos šajos gadījumos atlaistie darbinieki ar tiesas lēmumu tika atjaunoti darbā, turklāt divos gadījumos saņemot kompensāciju par periodu, kurā bijuši nepamatoti atlaisti. Tā R. Garenčikam Carnikavas novada dome no pašvaldības budžeta izmaksāja mazliet vairāk nekā 43 tūkstošus latu (šajā summā iekļauta kompensācija par neizmaksāto algu saskaņā ar tiesas lēmumu, atvaļinājuma nauda un darba devēja sociālais nodoklis). Tā kā ir iesniegta kasācijas sūdzība, iespējams, ar to pašvaldības izdevumi vēl nav beigušies, jo sprieduma daļa par tiesāšanās izdevumiem vēl nav stājusies spēkā.
Vairāki tūkstoši latu tika izmaksāti arī Garkalnes novada Berģu pamatskolas direktoram Pēterim Saleniekam. Bet Ķekavas novada Baložu kultūras nama direktore Ilze Reinholce tika atjaunota darbā, pamatojoties uz mierizlīgumu. Taču citiem šī paša kultūras nama darbiniekiem nepamatotas tiesvedības dēļ katru mēnesi apmaksāta dīkstāve algas apmērā gandrīz gadu.
Šādi gadījumi Latvijā ir vairāki. Tāds bijis arī Rīgas domē, kur kāda darbinieka atlaišana nodokļu maksātājiem izmaksāja 17 tūkstošus latu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir savs viedoklis par šādiem gadījumiem, kad, pieņemot nepareizu lēmumu, nepamatoti tiek izlietoti vairāki tūkstoši pašvaldības budžeta latu. VARAM uzskata, ka katrs gadījums saistībā ar pašvaldību darbiniekiem, kuri atbrīvoti no amata un savu atbrīvošanu pārsūdzējuši tiesā un uzvarējuši, jāizvērtē atsevišķi.
"Ja zaudējumi domei radušies saskaņā ar tiesas nolēmumu, pēc visu zaudējuma atlīdzinājuma lietā esošo apstākļu izvērtēšanas dome pieņem lēmumu par materiālu nosūtīšanu piekritīgai iestādei, lai noteiktu, vai par zaudējumu nodarīšanu atbildīgā amatpersona nav saucama pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības. Lai atlīdzinātu amatpersonas rīcības dēļ pašvaldībai nodarīto zaudējumu, domei ir pienākums izvērtēt un regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu. Amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par pašvaldībai nodarīto zaudējumu, ja šī amatpersona ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvusi rupju neuzmanību," skaidro VARAM.
Darbiniekam bieži vien vēl jāizcīna morāla cīņa, atgriežoties darbavietā. Nav noslēpums, ka atlaistais darbinieks netiek silti sagaidīts atpakaļ savā kabinetā. Tāpēc arī šoreiz viņiem jābūt tiem, kam pašiem jāaizstāv savas intereses. Ja darbiniekam netiek nodrošināta pieņemama darba vide, kāda tā bija pirms atlaišanas, piemēram, darba kabinets (darba vieta, rakstāmgalds), apmaksāts mobilais tālrunis, interneta pieslēgums darba datoram vai vispār dators atbilstoši ieņemamajam amatam, darbiniekam ir tiesības vērsties Darba inspekcijā. Bet, ja darbinieks tiek publiski apmelots, piemēram, ja tiek izsaukta policija, jo vadībai licies, ka darbinieks ir dzēris (kā tas bija vienā no minētajiem gadījumiem), darbinieks var vērsties tiesā par goda un cieņas aizskaršanu.
Iepriekš:
Carnikavas dome cīņu ar savu atlaisto un amatā atjaunoto izpilddirektoru turpinās AT Senātā
Ķekavā atkal uzvirmojušas kaislības kultūras dzīvē; tiesa amatā atjauno kādreizējo kultūras nama vadītāju
Deputāts nomainījis skolas vadības krēslu no Garkalnes uz Ropažiem
26.11.2013 07:26
Nenovērtējamā pašvaldību amatpersonu atlaišana – kam un cik izdevīgi tas ir?
Autors Sollija LiporeDaudz dzirdēts par no darba atbrīvotiem pašvaldību darbiniekiem, kas savu "atlaišanu" pārsūdz tiesā un pierāda, ka atlaišana tik pamatota nemaz nav bijusi.