2. septembrī skolas jaunais direktors pirmo reizi uzrunāja Ropažu vidusskolas skolēnus. Intervijā viņš uzsver – skolai ir liels potenciāls gatavot talantīgus sportistus un mūziķus.
– Nav noslēpums, ka Berģu pamatskolas eksistenci apdraudējuši politiskie skandāli. Kāpēc jums bija svarīgi cīnīties par skolas pastāvēšanu?
– Kopš 1986. gada strādāju Berģu pamatskolā, līdz 2009. gadā skola tika reorganizēta – likvidēta, apvienojot to ar Garkalnes pamatskolu. Iemesls bija it kā līdzekļu ekonomēšana. Mūs neviens laikus neiepazīstināja ar reorganizācijas plānu. Devos uz tiesu, lai pierādītu, ka skola tika likvidēta nelikumīgi. Tiesa ilga trīs gadus.
– Kāpēc skolā tomēr atgriezāties?
– Tiesā pierādīju, ka skola ir likvidēta nelikumīgi – bez ekonomiskā pamatojuma. Ar tiesas lēmumu mani atjaunoja darbā. Parasti pēc šādām nesaskaņām direktori neatgriežas, taču nostrādāju vēl gadu. Man bija svarīgi sakārtot to, ko biju iesācis. Tā bija goda lieta.
– Kā jūs nokļuvāt Ropažu vidusskolā?
– Sapratu, ka Ropažos būs iespēja realizēt visas idejas, kas neguva atbalstu Garkalnē.
– Kurās jomās Ropažos saskatāt lielāko potenciālu vidusskolas attīstībai?
– Ropažos ir Mākslas un mūzikas skola, Kultūras un sporta centrs, kur tiek organizēta interešu izglītība. Ir laba sporta zāle un iespējas attīstīt sportu augstā līmenī. Esam nolēmuši skolas aktu zāli atvēlēt galda spēlēm. Ropažu novadā dzīvo arī vairāki ievērojami autobraucēji: Elvijs Ķezis, vidusskolas absolvents Haralds Šlēgelmilhs, ir doma veidot automodelisma formulas trasi. Ropaži ir pazīstami ar "3 x 3" trasi, tāpēc kā pilotskola mēģināsim šīs lietas īstenot.
– Pierīgas novadu skolēni nereti mācās Rīgā. Kādi ir Ropažu vidusskolas trumpji, lai jaunieši paliktu novadā?
– Ir veikts pētījums, kas atspoguļo demogrāfisko situāciju novadā līdz 2026. gadam, lai varētu nodrošināt plānveidīgu skolas renovāciju atbilstošam skolēnu skaitam. Esam gatavi sniegt vecākiem pakalpojumu, ka bērns skolā ir drošībā. Ja vecākam ir darbs Rīgā, bērns var mācīties arī Ropažos, jo skola būs atvērta no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā. Par bērnu šajā laikā rūpēsies skola, nodrošinot siltu ēdienu, medicīnisko uzraudzību, pagarinātās dienas grupas un interešu izglītību.
– Eiropā ļoti smaga problēma ir jauniešu bezdarbs. Vai tās risināšanā vajadzētu iesaistīties arī vidusskolām?
– Tāpēc vidusskolai jābūt ar profesionālo ievirzi. Tad skolas klases būtu sadalītas trīs blokos: 1.–3. klase jeb sākumskola, 4.–6. klase – pamatskola, 7.–12. klase –proģimnāzijas modelis. Sadarbojoties ar Mālpils profesionālo vidusskolu, Ogres tehnikumu un citiem profesionālās izglītības centriem, mums būs iespēja jauniešiem piedāvāt profesijas apguvi.
Ropažos varam piedāvāt padziļinātu sporta, mūzikas, mākslas un valodu programmu apguvi. Būs nepieciešama dienesta viesnīca, lai skolā varētu mācīties skolēni no citiem novadiem. Runājot par finansējumu, to var atrast, un kompromisi vienmēr ir iespējami. Visu nevar uzvelt uz pašvaldības pleciem, ir vajadzīga arī valsts finansējuma daļa.
– Šis būs pirmais mācību gads, kad praktiski stājusies spēkā bezmaksas izglītība. Vai tik apjomīga mācību līdzekļu iegāde Ropažu vidusskolai nebija pārāk smags slogs?
– Jau pērn bija definēts, kas šogad būs jāpērk skolām. Jau pavasarī, aizejot brīvdienās, skolotāji un skolas par to bija informēti. Atnākot uz šo skolu, pats pirmais, ko pajautāju, – kā ar to esam tikuši galā. Skolotāji bija profesionāli izvērtējuši darba burtnīcas un mācību grāmatas. Veicām pāreju un 1. klasē darba burtnīcas vairs nepirkām ar domu, ka skolotāji paši izstrādās savu programmu.
Uzskatu, ka izglītības likuma grozījumi ir ļoti labi. Ir nopirkts viss, ko bijām iecerējuši. Vecākiem no grāmatām un darba burtnīcām nav jāpērk nekas. Latvijā izglītība ir bez maksas, un tagad tas sāk īstenoties.
– Ja jūs būtu izglītības ministrs, kādas korekcijas ieviestu Latvijas izglītības nozarē?
– Vispirms būtu jāizveido stabila valsts ekonomiskās attīstības koncepcija, tikai tad varētu izstrādāt izglītības attīstības koncepciju. Jau no Godmaņa laikiem sakām, ka Latvija ir brīvā tirgus valsts, šeit nav vajadzīga ražošana, bet bankas, klerki un baltas apkaklītes. Paldies Dievam, šobrīd esam sapratuši, ka ražošana tomēr ir svarīgākais.
Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzīga pamatīga reorganizācija, ko neviens ministrs līdz šim nav pilnībā paveicis. Tāda, lai mēs sajustu, ka ir jāatgriežas profesionālajai izglītībai, kuras skolas varētu iegūt ģimnāzijas, kuras – koledžas statusu. Ministrija nekontrolē daudzas svarīgas lietas. Esam Eiropas Savienībā, tāpēc vajadzētu izmantot tās iespējas – doties mācīties uz citu valstu augstskolām, atgriezties dzimtajos Ropažos un nodibināt savu uzņēmumu, radot ropažniekiem jaunas darbavietas.
– Kur skolēna gados esat mācījies pats?
– Mācījos Aknīstes vidusskolā Jēkabpils novadā. Skolas laikā biju PSRS junioru izlases dalībnieks vieglatlētikā, un kopš 1976. gada vēl neviens vieglatlētikas vidējās un garajās distancēs manus skolas rekordus nav pārspējis. Vēlāk spēlēju arī volejbolu, biju Rīgas rajona izlases dalībnieks. Savukārt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā mani grupas biedri bija bijušais Ropažus domes priekšsēdētājs Antons Cibuļskis, Mārupes vidusskolas direktors Jānis Lagzdkalns un Zvejniekciema vidusskolas direktors Andris Dulpiņš.