Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Iepriekšējā instance, proti, Administratīvā apgabaltiesa, atzina, ka konstrukcijas nojaukšana radītu zaudējumus tās īpašniekam un būtu nesamērīga, par spīti tam, ka tā tapusi bez būvatļaujas, vēsta LETA.

Publiski pieejamajā Apgabaltiesas lēmumā skaidrots, ka likums konkrēto būvju veidu pie Mazā Baltezera neaizliedz, ja apkārtējā vide ir sakopta, turpretim no būvju nojaukšanas ieguvums būtu apšaubāms. Tādēļ šī tiesas instance atcēla Ādažu novada domes lēmumu par patvaļīgi uzbūvētās konstrukcijas nojaukšanu. Vietvara ar to nebija mierā, un tika iesniegta kasācijas sūdzība.

Administratīvās tiesas sprieduma aprakstošajā daļā vēstīts, ka viss sākās ar Ādažu novada domes 2008. gada 28. oktobra lēmuma, kurā tika uzlikts par pienākumu līdz 2009. gada 1. oktobrim nojaukt nelikumīgo būvi (krasta nostiprināšanu un slipa izbūvi) un atjaunot Mazā Baltezera aizsargjoslas iepriekšējo stāvokli īpašumā, būves nojaukšanu saskaņojot būvvaldē.

Domes pārstāvji uzskata, ka "nekustamais īpašums daļēji atrodas teritorijā ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simts gados, un tas ir apgrūtināts ar lietu tiesībām – Mazā Baltezera tauvas joslu 0,06 km jeb 0,056 ha un Mazā Baltezera ūdens aizsardzības piekrastes joslu – 0,06 km. No tā izriet, ka, nostiprinot Mazā Baltezera krastu, veikta teritorijas uzbēršana, kā dēļ konstatētas dabīgās ezera krasta līnijas izmaiņas.

Mazā Baltezera tauvas joslā izveidota betona nobrauktuve laivām. Būvniecība ir patvaļīga, jo veikta bez akceptēta projekta un būvatļaujas. Tādējādi ir pārkāpts Aizsargjoslu likums, kas aizliedz veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt būves 10 metru platā joslā teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simts gados," uzskata dome. Būves īpašniekam domes Administratīvā komisija ne tikai lika nojaukt to, bet arī piesprieda naudas sodu – 200 latus.

Pret to iebilda īpašuma saimnieks, iesūdzot tiesā Ādažu domi, jo uzskata, ka aplams ir uzskats, ka šīs laivu izcelšanas un nolaišanas ūdenī konstrukcija palielina plūdu risku un rada papildu piesārņojumu apkārtējai videi.

Tiesa norāda, ka, ievērojot īpašnieka paskaidrojumus par būvi, lietā esošās fotogrāfijas un izvērtējot būves vizuālo formu – slīpa betona pamatne – un tās funkcionālo nozīmi, secināts, ka būve domāta kā speciāla vieta, kur ezera krastā var piestāt ar kuģošanas līdzekli laivu un šo laivu nolaist ūdenī vai nogādāt krastā, nebojājot ezera krastu.

Izvērtējot apstākļus un likumdošanu, Administratīvā apgabaltiesa secināja, ka Mazā Baltezera aizsargjoslas mērķis ir pasargāt applūstošo teritoriju no nevēlamas ārējās iedarbības un pasargāt vidi, aizsargājot ūdens ekosistēmu. Ciemos gar Mazā Baltezera krastiem noteikta 50 m plata aizsargjosla, palīgbūvēm (pirtīm) noteikta būvlaide 30 m attālumā no ūdensobjekta. Applūstošajās teritorijās aizliegta to uzbēršana, būvniecība, izņemot noteiktus gadījumus. Izņēmums attiecināms arī uz gadījumiem, kad teritorijas uzbēršana nepieciešama, lai aizsargātu jau esošas, atbilstoši normatīvajiem aktiem uzbūvētas, ēkas un būves.

Tiesas lēmumā norādīts, ka būve ir pielīdzināma piestātnei, kādas būvniecību virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā applūstošajā teritorijā Aizsargjoslu likums neaizliedz, tāpēc nav samērīgi to nojaukt.

Lakonisks komentāros par šo lietu ir arī biedrības "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" vadītājs Artūrs Priede: "Publisko ūdeņos nekādas privātas būves nedrīkst atrasties, ja vien valsts Ministru kabineta personā to nav speciāli atļāvusi. Citādāk vispār zūd jēga publisko ūdeņu statusam."

Pilnu Administratīvās tiesas spriedumu var izlasīt šeit.

Iepriekš:
Baltezera aizsardzības aktīvists Priede panācis peldmāju būvniecības aizliegumu Juglas kanālā
«LielaisBaltezers.lv»: Publiski ūdeņi kompromisus nepazīst
"Pērles" lieta - vai tuvojas noslēgums?