Jau vēla pēcpusdiena, bet vēstures kabinetā aizvien rosība. "Esmu strādājis visdažādākajās iestādēs: sākot ar muzejiem un beidzot ar pieminekļu inspekciju, taču skola ir kas pavisam cits." Paralēli darbam skolā E. Plētiens studē Latvijas Universitātes Vēstures un filosofijas fakultātes doktorantūrā, apguvis vācu valodu. Vasarās E. Plētienu var sastapt pilsdrupās, piedaloties arheoloģiskajās ekspedīcijās vai minam velosipēdu pa Latviju.
1. Katram skolēnam vajag planšetdatoru. Vai piekrītat?
– To ieviešanai nevajadzētu kļūt par pašmērķi. Mans mērķis ir, lai 20 skolēni klasē var strādāt tā, lai visi ir apmierināti, un planšetdators varētu būt līdzeklis, lai to sasniegtu.
2. Vai jūsu skolēni pārzina mūsu valsts ministrus?
– Aptuveni 70 procenti noteikti. Skolēni vislabāk zina populārākos un aktīvākos ministrus, piemēram, daudz esam runājuši par izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, bērni paši seko līdzi vides un attīstības ministra Edmunda Sprūdža, arī labklājības ministres Ilzes Viņķeles aktivitātēm.
3. Kurš ir spēcīgākais politiķis Latvijā?
– Šādas iezīmes piemīt Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Viņu neredz tā saucamajā "ķēķī", kā arī dzeltenajā presē, kas norāda par viņa vērtībām. Premjers ļoti daudz skaidro, runā. Viņam bija drosme uzņemties valsts stūri laikā, kad bija visgrūtāk.
4. Kāpēc jūs vilināja darbs skolā?
– Vienmēr tiecos pēc jaunas pieredzes, un skolā bija iespēja tādu gūt. Taču svarīgākais, ka tā ir iespēja kaut ko mainīt tagad un uzreiz, iedzīvināt savas idejas.
5. Kāda bija jūsu pirmā mācību stunda Olaines 1. vidusskolā?
– Tas bija interesanti! Šķiet, bija 2. septembris. Uzrunājot klasi, uztraukums bija lielāks, nekā uzrunājot 100 cilvēku auditoriju. Atceros arī sajūsmu, ka esmu šeit nonācis, jo līdz tam bija garš ceļš. Skolēnu reakcija bija dažāda, piedzīvoju arī sava veida pārbaudīšanu vairāku mēnešu garumā.
6. Kurš vēstures posms Latvijas vēsturē visvairāk piesaista skolēnus?
– 20. gadsimts – I un II pasaules karš, pēckara laiks. Puišus, runājot par karu, piesaista tehnika. Arī kolēģi teikuši, ka šie vēstures posmi visvairāk aizrauj. Tas skaidrojams ar to, ka skolēnu vecākiem, vecvecākiem vēl ir atmiņas par šo laiku. Ja ir atmiņas, vēstures periods ir daudz nozīmīgāks.
7. Bez kā nav iedomājamas jūsu mācību stundas?
– Bez mērķa, bez praktiskas darbošanās: grupu un individuālajiem darbiem, darbu pārrunām, ekspertu grupām, kā arī bez cieņas un sapratnes gan no manas puses, gan skolēnu starpā. Neskatos uz skolēniem no augšas. Pagājušo gadu mācīju astoto klasi, tagad viņi ir devītie un ļoti novērtē, ka stundas ir šādas. Secināju, ka mums sabiedrībā ir jārunā par cieņas jautājumu.
8. Kāda ir interesantākā senlieta, ko esat ieguvis arheoloģiskajos izrakumos?
– Esmu atradis daudz, sākot no monētām un beidzot ar keramikas izstrādājumiem, dažādas sadzīviskās un militārās lietas – 17. gadsimta senlietas. Interesantākie atradumi ir korķviļķis – līdzīgs kā mūsdienās, veidots no koka un metāla.
9. Kādas dzīves gudrības jūs gribētu iemācīt saviem skolēniem?
– Iet uz priekšu, neraizējoties par to, ka ir grūti. Kā arī necelt gaisa pilis, bet skatīties reāli.
10. Kādus pārsteigumus nesīs jūnijā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas?
– Īsti nezinu, bet mani ļoti interesē, kā notiks politisko spēku pārbīdes nelielajās pašvaldībās. Arī Rīgas jautājums ir interesants.
11. Vai esat apsvēris iespēju strādāt un dzīvot citā valstī?
– Pavisam braukt prom, dzīvot un strādāt citā valstī negribētu, bet gribētu gūt pieredzi darbā ārzemēs. Labprāt dotos uz Vāciju. Man patīk vācu mentalitāte.
12. Ko jūs teiktu gadumijas uzrunā tautai, ja būtu Ministru prezidents?
– Strukturāli šo runu veidotu īsāku, tai vajadzētu būt pragmatiskai, reālai un uzmundrinošai. Pēc amatpersonu runām nereti ir sajūta, ka nekas tā arī netika pateikts. Runai jābūt mērķtiecīgai, kas motivētu cilvēkus darīt. Un svarīgi, lai runu teiktu no galvas, jo tad ir skaidrs, ka to pārzini un tā dzīvo tevī.
Atgādinām, ka esam sākuši jaunu rubriku, kurā līdz pat vasaras brīvlaikam uzrunāsim skolotājus visos Pierīgas novados:
Latvieši grib redzēt Latviju