Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka vislielākais atalgojums par darbu – 750 un vairāk latu – ir Mārupes novadā (41 %), Salaspils novadā (35 %), Olaines novadā (32 %) un Ādažu novadā (31 %) strādājošajiem pedagogiem. Salīdzinoši Rīgā vairāk nekā puse jeb 56 % skolotāju atalgojumā saņem 550 un vairāk latu, vēsta LETA.
Savukārt daudz bēdīgāka situācija ir citviet Latvijā. IZM aplēses liecina, ka mazāko atalgojumu saņem pedagogi Strenču novadā, kur vairāk nekā puse jeb 57 % saņem vismazāko atalgojumu – 280 latus vai mazāk, bet Tērvetes novadā mazāko atalgojumu saņem 48 % pedagogu.
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datiem uz šā gada 16. oktobri pēc tam, kad sistēmā ievadīta izglītības iestāžu informācija par pedagogu atalgojuma tarifikāciju novados un pilsētās, ministrija secinājusi, ka gandrīz piektā daļa jeb 4677 pedagogi atalgojumā saņem līdz 280 latiem. Turklāt vismazāko atalgojumu saņem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) norāda, ka viens no IZM nākamā gada galvenajiem uzdevumiem būs izglītības finansēšanas sistēmas "nauda seko skolēnam" pilnveide vai jauna modeļa izstrāde. "Sistēma "nauda seko skolēnam" sasaista pedagogu atalgojumu ar demogrāfijas tendencēm valstī, veicinot nevienlīdzību, jo par vienu un to pašu slodzi pedagogi saņem atšķirīgu atalgojumu," sacīja ministrs.
Saskaņā ar datiem pilsētās un novados, kur liels skaits pedagogu saņem atalgojumā 280 un mazāk latu, netiek ievērota finansēšanas sistēmā "nauda seko skolēnam" noteiktā skolēnu un bērnu skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi. Tādēļ, piemēram, Riebiņu novadā mazāko atalgojumu saņem 43 % pedagogu, bet Vaiņodes novada attiecīgi 42 % pedagogu.
Ministrija norāda, ka pedagogu atalgojuma jautājumus nepieciešams skatīt kontekstā ar skolu tīkla pilnveidi. Pilnveide tiks veikta pēc principa "jo mazāks bērns, jo tuvāk skola", saglabājot reģionālās sākumskolas, nodrošinot šo izglītību pēc iespējas tuvāk skolēnu dzīvesvietai. Risinot vidējās izglītības pieejamību, tiks saglabātas reģionālās pamatskolas, bet pārskatīts reģionālo vidusskolu tīkls.
Iepriekš:
FOTO: Pierīgas pedagogi par profesiju cienīgu atalgojumu piketē pie Saeimas