03.06.2013 18:22

Psihoterapeits: "Ir daudzi vīrieši, kas ģimeni uztver ļoti nopietni"

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Mātes mīlestība bērnam ir ļoti svarīga, taču ne mazāk svarīga, pat neaizstājama, ir tēva loma ģimenē. Dabā ir iekārtots, ka, bērniņam pavisam maziņam esot, sieviete nevar strādāt algotu darbu un vienlaicīgi nodrošināt pilnvērtīgu aprūpi mazulim. Sievietei līdzās ir vajadzīgs cilvēks, ideālākajā variantā bērna tēvs, kas rūpējas par viņu, lai varētu pilnvērtīgi rūpēties par bērnu. Mātes mīlestība bērnam ir ļoti svarīga, taču ne mazāk svarīga, pat neaizstājama, ir tēva loma ģimenē. Dabā ir iekārtots, ka, bērniņam pavisam maziņam esot, sieviete nevar strādāt algotu darbu un vienlaicīgi nodrošināt pilnvērtīgu aprūpi mazulim. Sievietei līdzās ir vajadzīgs cilvēks, ideālākajā variantā bērna tēvs, kas rūpējas par viņu, lai varētu pilnvērtīgi rūpēties par bērnu. Krišjānis Grantiņš

Bērna attīstībā un audzināšanā novērojams spilgts stereotips – tajā galvenā un teju vienīgā loma bērna dzīvē ir mātei. Taču – cik svarīga ir tēva klātbūtne? Šoreiz saruna ar ģimenes psihoterapeitu Sandi Ratnieku.

– Vai mātes lomas uzsvēršana negatīvi iespaidojusi vīriešu atbildības izpratni ģimenē?
Uzskatu, ka mātes lomas uzsvēršana ir sekas procesiem sabiedrībā. Tā mēs pasakām "paldies" cilvēkam, kurš visvairāk ieguldījis bērnu audzināšanā, un parasti tā ir tieši māte. Protams, tas varbūt ir atstājis negatīvu iespaidu uz daļu vīriešu, taču būtu tikai pozitīvi, ja tas rosinātu vīriešus sasparoties un padomāt, kā tēvi varētu vairāk ieguldīt savu bērnu audzināšanā. Tomēr jāuzsver, ka, vai tā būtu šķirta vai nešķirta ģimene, bērns ir laimīgs tad, ja vecāki saprot viņa vajadzības, spēj sadarboties un kopīgi viņu atbalstīt.

Ja māte bērnus audzina viena, viņas spēki ar laiku izsīkt. Tad parasti tiek nodrošinātas materiālās vajadzības, bet emocionālās tiek atstātas novārtā. Sieviete nevar 10 stundas pavadīt darbā, atnākt mājās izmazgāt drēbes, pagatavot vakariņas, visus apčubināt un apmīļot. Tas ir titānisks darba apjoms, īpaši ja mājās nav vīrieša. Ja ir abi vecāki, šos pienākumus var dalīt, un bērna aprūpe ir kvalitatīvāka, vismaz emocionāli.

Iespējams, kāds apvainosies, bet labāk būtu, ja tas pamudinātu vīriešus padomāt, īpaši tos, kas nerūpējas par saviem bērniem. Bieži vien vecumā vīrietis sāk domāt, ko labu ir dzīvē ir paveicis, un tad atceras, ka ir radījis bērnu. Bet bērnam jau tēvs ir vajadzīgs šobrīd, nevis pēc 30 gadiem. Gods un slava tiem vīriešiem, kas saprot, ka bērnam vajag vairāk nekā tikai drēbes un ēdienu, ka bērnu vajag arī mīlēt, atbalstīt un palutināt. Taču galvenokārt tēva klātbūtne ir nepieciešama, lai cilvēks varētu izaugt laimīgs un pilnvērtīgi attīstīties. Kad bērni ir izauguši, vecāku loma mazinās. Savukārt, ja cilvēkam augot jau no pirmajām dzīves dienām ir pietrūkušas kāda vecāka rūpes, viņa spēja uzņemties atbildību par savu dzīvi un pilnvērtīgi funkcionēt ir ierobežota. Tie ir robi attīstībā, ko nevar kompensēt ne ar ko.

Cik svarīgu vietu mūsdienu vīrieša vērtību skalā ieņem ģimenes vērtības?
Jāsaka, ka arī mūsdienu sabiedrībā vērojamas pozitīvas tendences. Līdz ar plašākām zināšanām par sievieti, vīrieti, attiecībām ir daudzi vīrieši, kas ģimeni uztver ļoti nopietni. Pēdējos gados esam sākuši svinēt Tēva dienu. Protams, ļoti bieži ir situācijas, kad vīrietis rada bērnu un pēc tam to pamet, tāpēc daudziem siltas jūtas saistās tieši ar māti, jo tēva ģimenē nav bijis vai viņš vienmēr bijis aizņemts. Uzskatu, ka mūsdienu sabiedrībai ir vajadzīgi uzstādījumi, skaidras vērtības.

Tēva loma bērna attīstībā. Cik nozīmīga tā ir?
Mātes mīlestība bērnam ir ļoti svarīga, taču ne mazāk svarīga, pat neaizstājama, ir tēva loma ģimenē. Dabā ir iekārtots, ka, bērniņam pavisam maziņam esot, sieviete nevar strādāt algotu darbu un vienlaikus nodrošināt pilnvērtīgu aprūpi mazulim. Sievietei līdzās ir vajadzīgs cilvēks, ideālākajā variantā bērna tēvs, kas rūpējas par viņu, lai varētu pilnvērtīgi rūpēties par bērnu.

Tātad pirmajos gados tēvam ir palīgloma mātei, taču, bērnam augot, tēva loma kļūst aizvien nozīmīgāka, īpaši, ja ģimenē aug puika. Taču arī meitenēm tas ir ļoti būtiski – attiecībās ar tēvu veidojas gan meitenes personība, gan seksualitāte.

Tomēr Latvijā ir ļoti daudz vīriešu, kas izvēlas pamest ģimeni. Kas to ir veicinājis?
Bija periods, brīvvalsts laiki, kurā visai nozīmīgu lomu spēlēja reliģija, kas uzsvēra atbildību, runāja par to, ka cilvēki nedrīkst šķirties vai tas nav vēlams. Mūsdienās šis uzskats mazinājies. Tam ir gan plusi, gan mīnusi – cilvēki, kuriem dažādu apstākļu dēļ ģimenes dzīve nav izdevusies, netiek nosodīti vai izstumti no sabiedrība, taču līdz ar to daudz vieglprātīgāk tiek uztverta šķiršanās.

Pēcāk jau sekoja Padomju Savienības iekārta, kuras morāles vērtības pārstāvēja kāda partija. Ja biji "savārījis ziepes", tevi varēja izsaukt un kaunināt, taču mūsdienās nav nevienas morāles instances. Un neviens pat īsti nepretendē uz patiesības monopolu, ja nu vienīgi prese. Diemžēl presei neinteresē, ka kādai ģimenei izdodas labi sadzīvot vai izaudzināt veselus, gudrus bērnus. Biežāk varam lasīt par slavenībām, viņu laulību šķiršanu.

Šādi arī netieši tiek nodotas sabiedrības postmodernās vērtības, kas runā par to, ka cilvēks ir visu lietu mērs, ka nav vienas objektīvas patiesības vai objektīvas morāles normas. Ģimene prasa ieguldījumus. Protams, tas ir grūts uzdevums: ir jāmāk sarunāties, rēķināties ne tikai ar sevi, taču vienkāršāk jau ir paļauties tikai uz sevi, darīt tikai tā, kā pašam gribas.

Kas, jūsuprāt, varētu atdzīvināt stabilas ģimenes pamatvērtības?
Tagad esam liela sabiedrība un dzīvojam pilsētās, taču tradicionāli tieši lauku iedzīvotāji, kas vairāk turas pie zemes, turas arī pie tradīcijām. Un tieši tas būtu vajadzīgs mūsu sabiedrībai – vairāk domāt par to, kas ir vērtības, kuras ir svarīgas, lai mēs varētu izdzīvot, attīstīties. Ir jāatrod veids, kā šīs vērtības pasniegt un ieaudzināt caur ģimenes tradīcijām, tautiskām lietām vai reliģiskām formām. Sabiedrība, kurai nav nekādu normu, ir nolemta iznīcībai. Jā, tas gan nenotiek uzreiz, bet ilgākā laika posmā, pamazām.

Iepriekš:
Socioloģe: bez tēva nevar uzaugt harmonisks cilvēks