20.12.2014 08:37

Ropažu mācītājs Krišjānis Bulle par gaismu, kas atbalsojas dvēselē

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Krišjānis Bulle: Galvenais, ko cilvēki vēlas, ir miers ikdienā un pārliecība par nākotni, viņi grib justies droši un stabili gan ģimenē, gan darbā. Krišjānis Bulle: Galvenais, ko cilvēki vēlas, ir miers ikdienā un pārliecība par nākotni, viņi grib justies droši un stabili gan ģimenē, gan darbā. Einārs Binders

"Tas prieks un miers, ko Dievs grib dot, ir tas, kas Ziemassvētkos jāsadzird un jāsajūt, tad arī varēsim saņemt šo dāvanu no Dieva," pārdomās dalās Ropažu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Krišjānis Bulle.

‒ Ziemassvētki katru gadu atnāk mazliet atšķirīgi. Šogad cilvēki, kuriem ir darbs, jūtas noguruši, jo ir ļoti daudz strādājuši. Taču pirms Ziemassvētkiem jāsarauj vēl, jo šis ir labs laiks biznesam. Vai tas ir ieguvums? Varbūt pareizāk ir tā, kā citur kristīgajā pasaulē, kur cilvēkiem ir garākas Ziemassvētku brīvdienas?

‒ Tur jums pilnīga taisnība. Ja cilvēki ļoti skrien, strādā un tas ir galvenais viņu dzīves mērķis, viņiem arī ar Ziemassvētku brīvdienām nepietiks. Tāpēc arī Dievs grib, ka savu laiku mēs strādājam, savu laiku atpūšamies un savu laiku veltām arī viņam ‒ vismaz vienu dienu nedēļā izbrīvējam no darbiem, kas nav absolūti nepieciešami. Tā Viņš to ir paredzējis.

Ziemassvētkus, kuru saturs nav tirgošanās, droši vien var pārvērst par ienākumu avotu, bet lielu svētību tas diez vai nesīs.

Šajos, tāpat kā citos, Ziemassvētkos galvenais ir saprast, kas ir šo svētku centrs – kāpēc mums ir dotas šīs brīvās dienas. Vai mēs paši tās kaut kā esam izpelnījušies, vai tām ir kāds dziļāks saturs? Par to šajās dienās vajadzētu aizdomāties. Bieži ir vieglāk saprast, kāpēc brīvs ir 31. decembris un 1. janvāris, bet par to, kāpēc brīvas ir trīs dienas decembra otrajā pusē, jāpadomā ilgāk. Vai tas vienkārši ir laiks, kad ķemmēt veikalus un šmorēt ēdienus, vai arī tur ir kaut kas dziļāks, par ko padomāt? Tas ir tas jautājums. Un to pārdomāt sāk vedināt jau Adventa laiks.

Vai tad Adventā mēs gaidām to, ka zemeslode pēkšņi pagriezīsies un dienas kļūs garākas? Vai tad galvenais ir Adventa vainags, svečturi un sveces, kas tajos deg? Nē, mēs gaidām, kad nāks Kristus. Viņš ir centrālais Ziemassvētku miera un lielā prieka avots.

‒ Tomēr mēs dzīvojam pasaulē, kur visapkārt ir šī rosība, kur cilvēki kreņķējas par darbu un to, kaut tas būtu. Kā dienas steigā atrast laiku šīm pārdomām?

‒ Tas, es domāju, ir cilvēka prioritāšu jautājums. Tam, kas mums ir prioritāte, mēs vienmēr atrodam gan laiku, gan iespējas, gan līdzekļus.

Protams, var būt dažādas situācijas, bet lielos vilcienos šāda aizbildināšanās ir virspusēja. Ja ļoti svarīga ir ģimene, kāda aizraušanās vai darbs, tad viss pārējais tiek pakārtots tam. Ja svarīgs ir Ziemassvētku centrālais notikums, tad tas ir centrā. Un tam, paldies Dievam, var nākt klāt kopība ar ģimeni, skaisti klāts svētku galds, sapušķota eglīte un dāvanas. Tad arī tas ir svarīgi, jo, ja priecājamies, tad pa īstam. Bet galveno dāvanu, ko Dievs mums ir devis Ziemassvētkos, ‒ to vajadzētu paturēt centrā un godā. Tā būtu tā lielākā gudrība šajā laikā.

‒ Jūsu draudzes ļaudīm šis ir bijis labu pārmaiņu gads. Arī Ziemassvētku dievkalpojums būs mazliet neparasts.

‒ Gadu savelkot kopā, jūtu arvien pieaugošu interesi gan no draudzes puses, gan citu cilvēku atsaucību un iesaistīšanos. Daudz ir paveikts mūsu baznīcas remontā. Ir pabeigti jumta darbi, saliktas notekas, no jauna izgatavoti un uzstādīti četri logi. Kopumā tas izmaksāja aptuveni 70 tūkstošus eiro. Par to liels paldies draudzei, novada domei, kā arī Ikšķiles draudzei un sadarbības partneriem Vācijā, kas mums ir ļoti nopietni palīdzējuši.

Nākamie darbi būs pie balkona zāles un svētdienskolas klases izveides. Lai baznīcu pilnībā atjaunotu tā, kā to esam iecerējuši, vēl nepieciešami aptuveni 230 tūkstoši eiro.

Sakarā ar būvdarbu turpināšanu Ziemassvētku laikā baznīcas priekšpuse nebūs pieejama. Patlaban baznīcā varam uzņemt aptuveni 100 cilvēku, bet parasti sanāk vairāk par diviem simtiem. Lai Ziemassvētku dievkalpojumā varētu piedalīties visi, mēs vienojāmies ar Kultūras centra vadītāju Sanitu Megeri-Klevinsku, ka Ziemassvētku dievkalpojumu noturēsim Ropažu kultūras un izglītības centrā.

Cilvēku dēļ jau mēs atjaunojam baznīcu. Prieks, ka draudze kļūst lielāka un nāk klāt dažādu gadagājumu ļaudis. Kopīgiem spēkiem esam iekustinājuši vairākas lietas, par kurām iepriekš tikai runājām. Viena no tām ir filmu vakari. Vismaz reizi mēnesī skatāmies filmas, kurās ir par ko padomāt, kā arī pārdomāt pēc tam. Tie cilvēki, kuri atnāk, ir ļoti apmierināti. Ziemassvētku laikā skatīsimies filmu par Kristus dzimšanu.

Vairākus gadus Vasarsvētku laikā baznīcā izskanējuši senās mūzikas koncerti, pie baznīcas rīkoti tirdziņi, kurā ļaudis pārdeva izaudzēto un pašu izgatavotos darinājumus. Desmito daļu no ienākumiem viņi atstāja baznīcai, bet pārējais palika pašiem. Mēģinām darīt arī citas lietas, kas var saliedēt mūs pašus un paātrināt baznīcas savešanu kārtībā.

‒ Jauku dāvanu Adventa laikā jūs draudzei un dievnamam sagādāja Ropažu sākumskolas bērni.

‒ Ideja par labdarības koncerta sarīkošanu baznīcā nāca no skolotājiem, bērniem un viņu vecākiem. Savā starpā viņi bija vienojušies, ka labprāt iemācītos Ziemassvētku dziesmas un sarīkotu koncertu, lai savāktu ziedojumus un palīdzētu dievnama atjaunošanai. Teicu, ka laipni gaidām viņus. Baznīca bija pilna ar klausītājiem, un koncerts bija ļoti skaists! Arī atsaucība ziedošanā bija ļoti liela – koncertā Ropažu dievnamam saziedoti mazliet vairāk nekā 200 eiro. Tas ir ļoti labi, tāpēc paldies visiem!

‒ Cilvēki jums uztic to, ko citiem nemēdz stāstīt. Kādas domas šogad dominē Adventa laikā?

‒ Galvenais, ko cilvēki vēlas, ir miers ikdienā un pārliecība par nākotni. Cilvēki grib justies droši un stabili gan ģimenē, gan darbā. Viņi vēlas nebūt lielā stresā par to, kā iztikt un kur strādāt.

Pamatu pamats tam visam ir miers, ko dod Kristus. Viņš pats to saka, ka dod mums savu mieru, bet pavisam ne tā, kā pasaule to ir gatava dot un ko mēs mēģinām saķert. Tas prieks un miers, ko Dievs grib dod, ir tas, kas Ziemassvētkos jāsadzird. Tad šo dāvanu var arī saņemt no Dieva.

‒ To, ka Ziemassvētki ir vismīļākie svētki, saka gan bērni, gan pieaugušie. Visi cilvēki jūt, ka tiem piemīt kāda īpaša pievilcība, kaut ne vienmēr māk to pateikt vārdiem.

‒ Es domāju, ka gada tumšākajā laikā, kad dienas ir pelēkas un ātri iestājas tumsa, arī viss cits šķiet tāds drūms. Tāpēc jebkurš gaismas un mīlestības caurstrāvots notikums, kurā ir uzsvars uz gaismu un jaunu atdzimšanu, cilvēkos ļoti stipri atbalsojas. Tas ir pamatlīmenī, ka mēs vairāk tiecamies pēc gaismas. Pasaules un radības gaisma mūs iepriecina ārēji – ar acīm, bet svarīgākā ir Kristus atnestā gaisma, ja tā iespīd un atbalsojas cilvēka dvēselē un sirdī. Tad arī tumšu, drūmu laiku un jebkuru notikumu savā dzīvē viņš var izdzīvot ar gaišu skatu un dot šo gaismu tālāk citiem.