Šos drūmos datus "Rīgas Apriņķa Avīzei" atklāj Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ansis Pumpurs.
Nestilīgi, tomēr drošāk
"Septembrī, vakariem kļūstot garākiem un tumšākiem, satiksmei dzīvākai, Pierīgā atkal ir gājuši bojā pieci gājēji. Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās, kur nav pietiekams un vienmērīgs apgaismojums, gājējiem ir nepieciešamas atstarojošās vestes vai apģērbs ar atstarojošiem elementiem," turpina A. Pupurs.
"Rudenī – sauksim to par bezsniega laiku ‒ autobraucējiem uz ceļiem gājējus pamanīt nav viegli. Īpaši sarežģīti tas ir tumsā, lietū vai miglā. Kritiskākais laiks ir vakara stundas, kad beidzas darbs un uz mājam dodas ne tikai autovadītāji, bet arī tie, kuri brauc ar autobusu un kādu gabalu no pieturas iet pa lielceļu posmos, kur nav ierīkotas gājēju ietves. Arī skolām ir autobusi, taču vienmēr kāds skolēns ies pats uz mājām gar ceļa malu. Tā kā trotuārus visur izbūvēt nevar, risinājums ir atstarotāju, bet vēl labāk – atstarojošās vestes lietošana. To redz visi un no visām pusēm.
Vispirms brīdinājums un tikai tad sods
Pie jaunām lietām, kam jānostiprinās cilvēku apziņā, policija strādā pacietīgi. Sākumā "neredzamos" gājējus brīdinām mutiski. Sastopot viņus bez atstarotāja vai vestes vēlreiz, sastādām protokolu, kuru parakstot cilvēks tiek brīdināts rakstiski, un tikai nākamo reizi, sastopot jau brīdināto pārkāpēju, kurš arī pēc tam nav parūpējies par savu drošību, izrakstām sodu. Bieži vien šāda atlikta soda izrakstīšana tomēr ir visefektīvākais līdzeklis. Ja sodu izrakstītu jau pirmajā reizē, tas radītu daudz negatīvu emociju. Iespējams, cilvēks nemaz nav zinājis, ka jālieto atstarotājs vai veste, bet, "iekrītot" otro reizi, viņš atstarojošo vesti parasti nopērk, pretējā gadījumā nākamajā reizē jāmaksā naudassods no 7 līdz 30 eiro.
Turklāt sods jau nav bubulis, kāpēc veste būtu jānēsā. Pareizāk ir domāt, ka tā paglābs no nepatikšanām uz ceļa. Pērn no sodītajiem neviens par to, ka protokols būtu sastādīts nepamatoti, nav sūdzējies. Pieļauju, ka cilvēki, iegādājoties atstarojošus elementus, sāk saprast, ka tas ir veids, kā parūpēties par savu drošību tumsā uz ceļa. Tepat kaimiņos Igaunijā un Somijā šādas lietas tiek uztvertas ļoti nopietni, un mūsu policijai nav jājūtas vainīgai, ja kādu ir brīdinājusi par to, ka viņš nerūpējas par savu drošību uz ceļa.
Gāja pēc cigaretēm, bet satika nāvi
Gājēji, kuri pārvietojas gar ceļa malu, parasti ir vieni un tie paši cilvēki vienā un tajā pašā maršrutā no autobusa pieturas uz mājām un otrādi. Pērn daudz bojāgājušo bija novembrī laikā no tumsas iestāšanās līdz aptuveni desmitiem vakarā, jo tad ir gan intensīva satiksme, gan daudz gājēju. Kad mēs sākām pievērst uzmanību, kā veidojas gājēju un vadītāju attiecības uz ceļiem, līdz Jaungadam bojā aizgāja tikai viens cilvēks, kurš pie Ādažiem mēģināja šķērsot autoceļu A1.
Tiesa, tikpat intensīva satiksme vakara stundās ir visos tajos ceļa posmos, ko izmanto cilvēki, kuri strādā Rīgā, bet dzīvo ārpus tās. Tas ir Ogres, Siguldas, Saulkrastu, Olaines–Jelgavas un Jūrmalas virziens.
Šķērsot šādus ceļus ar intensīvu satiksmi ir bīstami, jo tādu gājēju pārvadu kā uz Jūrmalas šosejas vai Berģos visur nav. Bet ir negadījumi, kurus pat grūti izskaidrot. Piemēram, kāds vīrietis uz Jūrmalas šosejas pie Piņķiem izkāpa degvielas uzpildes stacijā no vieglās mašīnas un gribēja nopirkt cigaretes, bet, tā kā šeit tādas iespējas nebija, viņš nolēma šķērsot ceļu, lai aizietu līdz benzīntankam ceļa pretējā pusē. Viņš paspēja šķērsot trīs braukšanas joslas, bet uz ceturtās gāja bojā, pakļūstot zem auto riteņiem. Un tur nu policija neko palīdzēt nevar. Jo vairāk tad, ja klāt nāk alkohols.
Gājēji un velosipēdisti ir mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, taču velosipēdisti šogad ir cietuši mazāk. Ar velobraucējiem policija ir strādājusi vairāk, radinot viņus valkāt atstarojošās vestes un kļūt redzamākiem. Līdz velosipēdistu aizsargķiverēm mēs vēl neesam nonākuši. Tām jābūt tikai bērniem līdz 12 gadu vecumam. Daļa no tiem, kuri brauc ar velosipēdu, domā, ka to dara ļoti labi, bet nerēķinās, ka citi to var nezināt. Turklāt, kas notiks tad, ja velosipēdam kaut kas pēkšņi salūzīs vai kļūdīsies kāds cits satiksmes dalībnieks?".
Iepriekš:
Valsts policija Pierīgā sodījusi desmit gājējus bez atstarojošajām vestēm