Redakcija
Šajās dienās pirms 26 gadiem sabruka Padomju Savienība. Tagad Latvijā 21. augusts ir diena, kad tika pieņemts konstitucionālais likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", jo mums radās iespēja būt brīviem un mēs to izmantojām.
Šonedēļ mediji ziņoja, ka Ozolnieku novada domes ēkā uzieta "slepena" pirts un džakuzi. Iepriekšējais domes priekšsēdētājs skaidroja, ka dažkārt tur esot notikušas civilās aizsardzības komisijas sēdes.
Komentārs. Laika apstākļus neietekmē ne vēlēšanu rezultāti, ne Latvijas izmērs
Autore Ieva Karlsberga
Lai gan Pierīgā viens no pagājušās un šīsnedēļas svarīgākajiem notikumiem bija Ķekavas novada jaunās vadības, kas sola jaunu kārtību, ievēlēšana, manas pēdējā laika trīs atziņas saistītas ar norisēm Latvijā.
Daudz dzirdēts, ka Latvijā neesot darba, tāpēc cilvēki turpinot pamest valsti. Pagājušajā nedēļā, gatavojot rakstu par vakancēm Pierīgas uzņēmumos un pašvaldībās, nespēju vien visas iespējamās vakances uzskaitīt, tāpēc tam negribu piekrist. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā pieejamā informācija rāda, ka darba piedāvājumu ir ļoti daudz.
Jāsaka, ar lielāku nepacietību nekā citkārt gaidu šo piektdienu, jo vismaz formāli, gadījumā, ja tiks ievēlēts jaunais Ķekavas novada domes priekšsēdētājs, būs beidzies līdz šim garākais pašvaldību vēlēšanu maratons Latvijas jaunāko laiku vēsturē.
Protams, ka notikums ap "ss.lv" nevar palikt un nepaliks bez sekām, lai gan šobrīd portāla īpašnieki ir paziņojuši, ka vēlas risināt attiecības ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ar mediatora palīdzību.
Lai gan vasara ir laiks, kad gribētos izvēdināt galvu, izvairīties no negatīvas informācijas un pēc iespējas vairāk laika veltīt atpūtai, lai uzkrātu spēkus rudens-ziemas tumšajai sezonai, nav iespējams pilnībā izvairīties no ziņām, ko reizēm būtu veselīgāk nemaz nezināt.
Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" sociālajā tīklā "Facebook" publiskojis aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu "Sēnīte" Inčukalna novadā.
Man ir trīs bērni. Visi viņi tagad ir izauguši lieli. Ikdienā visbiežāk mēs sazināmies pa tālruni vai viens par otra esamību pārliecināmies sociālajos tīklos. Taču bija laiks, kad viņi bija mazi, ātri kustējās, nepazina bailes no augstuma un bija jāuzmanās, lai viņu rokās nenonāktu ass nazis, šķēres un tamlīdzīgi priekšmeti.
Šis esot viens no seniem islandiešu teicieniem, stāstīja gide, kad pagājušajā nedēļā viesojos uguns un ledus zemē Islandē. (Starp citu, latviešu valodā atkal ir atļauts lietot abus vārdus "Islande" un "Īslande".) Patiešām, var tikai apbrīnot šo skaitliski nelielo, bet garā bagāto tautu.