Analfabētisma līmenis Islandē visos laikos ir bijis viens no zemākajiem pasaulē. Ne velti senie islandiešu dzejnieki bija populāri visā Eiropā, jo prata inteliģentā veidā izklaidēt karaļnamu iemītniekus. Islandiešu valoda ir viena no senākajām un sarežģītākajām pasaules valodām, bet islandieši to ir saglabājuši apbrīnojamā autentiskumā.
Skolās paralēli dzimtajai valodai tiek mācītas arī citas svešvalodas, taču tieši islandiešu valodas zināšanas ir tās, ar ko tauta var visvairāk lepoties. Mūsdienu jaunietis spēj izlasīt tūkstošiem gadu senus tekstus, jo valoda laika gaitā tikpat kā nav mainījusies.
Latviešiem Islande nereti asociējas ar to, ka tā bija pirmā valsts, kas atzina atjaunotās Latvijas neatkarību. Par godu šim notikumam Reikjavīkas centrā pat uzstādīts pateicības akmens islandiešu tautai. Tāpat Islandes skarbais klimats un vulkāns Eijafjadlajegidls, kas 2010. gadā paralizēja gaisa satiksmi Eiropā, ir salas savdabīgas vizītkartes.
Tiekoties ar Islandi un islandiešiem, prātā nāk arī citas pārdomas. Latvieši reizēm sūrojas, ka esam maz. Ja skaita Latvijas iedzīvotājus, esam mazāk par diviem miljoniem, ja etniskos latviešus – ap pusotra miljona. Islandē dzīvo aptuveni 330 tūkstoši iedzīvotāju, kas nemazina viņu pašapziņu, mīlestību pret savu zemi un atpazīstamību pasaulē. Islandes galvaspilsēta Reikjavīka ir viena no ekoloģiski attīstītākajām pilsētām pasaulē, jo siltuma un elektrības ražošanai tiek izmantota ģeotermālā enerģija. Skursteņus Islandē neredzēt!
Nelielais saulaino dienu skaits Latvijā daudziem liek sūdzēties par "neizdevušos klimatu". Islandē vēsa un vējaina Latvijas vasaras diena skaitās brīnišķīga vasara. Pēc plātņu tektonikas teorijas Islande atrodas uz divām – Eirāzijas un Ziemeļamerikas – plātnēm, kas viena no otras pamazām attālinās. Līdz ar to salā bieži notiek zemestrīces un sastopamas citas skarbas dabas parādības.
Islandē ir vairāk nekā 130 vulkānu, un putekļu mākonis, kas vulkāna izvirdumā pārklāj debesis, nedēļām aizsedzot saules gaismu, ir tas, kam islandieši ir gatavi ik mirkli. Lielākas bažas ir par ledājiem, kas izvirduma rezultātā varētu kust un radīt postošus plūdus. Islandē tikpat kā nav koku, kas ne tikai rada latvieša acīm stipri neierastas ainavas, bet padara valsti patiesi par to vietu, kur piedzimst vējš. Līdz ar to spēcīgas vētras un lietus, kas līst horizontāli, ir ierastas parādības.
Islande atgādina, ka daudzas lietas no tā, par ko mēdzam sūdzēties, citviet ir krietni izteiktākas. Tajā pašā laikā iedzīvotāju apņēmība, lepnums un gudrība šajos apstākļos iedvesmo un atgādina, ka arī mums ir visas iespējas. Daudzas grūtības un šķēršļi ir mūsu galvās. Iedvesmojoties no pašmāju un citu zemju piemēriem, lai mums biežāk izdodas rast iespējas būt pateicīgiem Dievam, ka "mums Viņa ir visskaistākā..."!
