Ķekavas jaunatklātajā, modernajā sporta zālē no griestiem atdalījās un zemē nogāzās smaga metāla konstrukcija, nokrītot vien pāris metru no tobrīd zālē esošajiem bērniem, kuri spēlēja florbolu.
Abi šie negadījumi liek aizdomāties par to, cik absurdi nedrošā un bīstamā vidē nonāk bērni, kad vecāki tos nodod treneru gādībā vai ved uz tikko uzceltām, mūsdienīgi aprīkotām sporta zālēm, kur ērtā, patīkamā vidē viņi var kustēties, sportot, iemācīties disciplīnu un apliecināt savas spējas, lai izaugtu par fiziski attīstītiem un veseliem cilvēkiem. Vecāki ved bērnus uz peldbaseiniem un sporta treniņiem, lai viņi pavadītu laiku kustoties un attīstoties, nevis kļūtu par telefonu un planšetdatoru "zombijiem".
Arī profesors Anatolijs Danilāns intervijā "Kodolam" izteicās, cik svarīgi ir bērnus motivēt darboties, satikties ar citiem bērniem, kopīgi kustēties un sportot, nevis tikai komunicēt aifonos. Šie bērni pieder paaudzei, kas jau kopš dzimšanas ir ienākuši ekrānu pasaulē. Sist bumbu pagalmā, kā to darījām mēs, jaunajai paaudzei nav vasaras brīvlaiku lielākais prieks. Skraidīt pa āru, kāpt kokos un dauzīties kopā ar draugiem līdz vēlam vakaram, līdz mammas meklē rokā savus resgaļus, jo nevar sasaukt, – tā bija cita paaudze, tie bijām mēs.
Apsveicama ir vecāku vēlme savus bērnus nodarbināt, iedvesmot kustēties un sportot. Vai tā būtu vienkārši braukāšana ar riteni vai nopietni treniņi, par ko vecāki maksā naudu sporta treneriem, kuru stingrā vadībā, uzraudzībā un atbildībā bērns pavada sporta nodarbības, mācās un attīstās. Vecāki, kuri ved bērnus uz treniņiem un apmācībām, uzticot viņus profesionāļiem, sagaida, ka saņems vislabāko pakalpojumu un rezultātu.
Tas ir absurds, ka, palaižot bērnu laukā no mājas, mātei ar bažām jādomā par to, vai viņš atgriezīsies no skolas, no sporta nodarbības sveiks un vesels. Bērns taču netiek sūtīts uz fronti, bet uz sporta nodarbību!
Vai, aizvedot bērnu uz peldēšanas nodarbību, vecāki varēja iedomāties, ka trenerim baseinā uzticēta atbildība par 15 bērniem, ar kuriem jau uz sauszemes būtu sarežģīti tikt galā, kur nu vēl ūdenī? Vai kādam vispār varēja ienākt prātā, ka nesen būvētajā, svinīgi atklātajā modernajā sporta zālē konstrukcijas turas mata galā un krītot varēja radīt lielu nelaimi?
Nē, jo nelaimes nenāk, skaļi brēkdamas, tās nāk klusi un piezogas negaidot.
12.10.2017 07:44
Komentārs. Nelaime nenāk brēkdama
Autors Agita Klapare
Ķekavas novada pašvaldība
Ar šausmām nākas lasīt ziņas par pēdējās nedēļas laikā Latvijā notikušiem diviem negadījumiem bērnu sporta nodarbību laikā. Viens no tiem bija pavisam traģisks – peldēšanas apmācības laikā peldbaseinā noslīka četrgadīgs puika, bet otrs gadījums tikai tīrās nejaušības dēļ beidzās laimīgi.