Profesors Danilāns ir tautā mīlēts, jo vienkārši un visiem saprotami prot pastāstīt, kā dzīvot veselīgi, ilgi un laimīgi. Sirsnība, labestība un humora dzirksts jūtama arī viņa sarunā ar "Kodolu", kurā profesors dalās savās pārdomās par veselīgu dzīvesveidu, ēšanas tikumiem un netikumiem Latvijā.
– Kā jūs vērtējat latviešu ēšanas paradumus? Kādas ir būtiskākās kļūdas, ko pieļaujam attiecībā uz uzturu?
– Daudziem latviešu tradicionālajiem padomiem es nepiekrītu, piemēram, ja maizīte nokrīt, tā jāpaceļ, jānobučo un jāapēd. Maize vispār nav tas labākais uztura produkts. Arī latviešiem ne, un arī ne rupjmaize. Vajag daudzveidību. Ja kaut ko vienu pārlieku kleksē iekšā, tad pat labā rupjmaize vairs nav laba.
Slikts paradums latviešiem ir arī no paaudzes paaudzē mācīt bērniem, ka nedrīkst atstāt ēdienu uz šķīvja. Drīkst atstāt! Pabeidz ēst, kad tev vēl gribas ēst, un pārējo atstāj uz šķīvja! Grēks sviest ārā? Nē, svied ārā vai atdod draugam! Neliec tik daudz uz šķīvja! Izsalcis neej uz veikalu pirkt pārtiku! Turi ēdienu ledusskapī, lai tas nestāv acu priekšā un nekārdina! Cilvēkam, kuram ir tendence uz lieku ķermeņa masu, labāk izmest to neapēsto, nevis teikt: vai dieniņ, man obligāti jāapēd! Kāpēc tad tu uzliki tik daudz? Liec mazāk! Ja ļoti gribēsies, uzliksi vēl.
Latvijā (arī daudzu ārstu vidū) valda uzskats, ka gaļa un treknumiņi ir tie kaitīgākie. Patiesībā lielākā nelaime ir saldumi, ko arī latviešu cilvēki lieto par daudz. Saldumi pārvērtīsies taukos un tieši tauku rezervēs. Augļos ir fruktoze, augļi ir laba lieta. Bet, ja par daudz lieto augļu sulas, tas gan nenāk par labu, jo tajās ir pārāk daudz fruktozes. Glikoze uzsūcas (no saldumiem, no cukura), bet tā sekmē zarnās arī viena hormona izdalīšanos, kurš, "aizgājis" pie taukšūnām, pilda taukšūnas ar taukiem. Brīdī, kad tu ēd saldumus, tavas tauku šūnas uzpildās ar taukiem. Un tad cilvēks brīnās: kaut kas traks! Es taču taukus nemaz neēdu, bet uzpildīju taukšūnas ar taukiem. Ar saldumu lietošanu nevajadzētu pārspīlēt. Daudzi ļoti slavē medu. Medus ir laba lieta, bet, ja cilvēks sevi ārstē ar pārlieku medus lietošanu, tā ir kļūda, jo tiek uzņemts par daudz ogļhidrātu. Mēs lietojam pārlieku daudz saldumu. Labāk ir grauzt dārzeņus, piemēram, burkānus un kāļus, arī augļus. Ābolus ar visu serdi, mizu un kātiņu!
Ārsts nedrīkst būt tiesnesis un visu aizliegt. Ja ļoti garšo šokolāde, nebūs liela nelaime, ja atsevišķos brīžos paņemsi. Nelaime ir tā, ka, līdzīgi atkarībai no alkohola, ir grūti atturēties arī no vēlmes ēst saldumus pārmērīgi daudz.
Cilvēki cieš no aptaukošanās, jo lieto pārāk daudz saldumu un pārāk maz kustas. Daudzi ēd tā, it kā viņi būtu maratonskrējēji, kaut patiesībā dzīvo mazkustīgi un ēd par daudz.
– Nav noslēpums, ka grēkojam arī ar fast food jeb tā saukto ātro ēdienu lietošanu. Cik kaitīga ir ātro uzkodu, pusfabrikātu un tamlīdzīgas pārtikas lietošana?
– Esmu to jau sacījis un pateikšu vēlreiz: Latvijā gan ārstu, gan citu cilvēku vidū ļoti izplatītas ir divas kļūdas attiecībā uz ēšanu. Pirmā kļūda ir uztura produktā meklēt kaut kādu briesmīgu indi (te es nerunāju par pesticīdiem), kategoriski noliedzot, piemēram, hamburgerus, biedējot, ka tas sabeigs kuņģi. Nē, inde tā nav!
Otra kļūda ir tieši pretējais – uztura produktā ar izmisumu meklēt kaut kādu vienu superdziedējošu sastāvdaļu. Piemēram, krila vai kāda cita eļļa... Diez vai uztura produktā ir inde, un diez vai tur ir arī kāds īpašs medikaments, kas sadziedēs kuņģa–zarnu traktu tikai tāpēc, ka cilvēks lieto krila eļļu.
Runājot par hamburgeriem... Tie ir trekni un garšīgi. Bērniem garšo! Indīgi jau tie nav, sliktākais ir tas, ka hamburgerus sāk lietot ļoti bieži un neko citu neēd. Bet tas ir vienveidīgs uzturs. Hamburgerus vienkārši vajadzētu lietot mazāk, lai pie tiem nepierastu, līdzīgi kā pierod pie smēķēšanas. Nekāda nelaime nenotiks, ja kādu dienu, kad cilvēkam ir steiga un nav laika, viņš apēd to hamburgeru. Bet vienveidīgs uzturs nav labs.
Aizliegt kādu produktu man nepatīk. Tad to pa kluso mēģinās dabūt kā narkotiku un tāpat lietos. Aizliegšana nav pareizais risinājums. Pareizais ceļš ir izglītošana. Pastāstīt, ka pārmērīga vienveidīga uztura lietošana ir kaitīga.
"Ēdu, kad gribas, un reizēm arī naktī pielienu pie ledusskapja. Bet es nepārēdos. Un kustos. Saulīte, svaigs gaiss, kustības," par savu dzīvesveidu saka Anatolijs Danilāns.
– Man liekas ļoti interesants jūsu savulaik sacītais, ka "zarnām patīk, ka cilvēks kustas".
– Briesmīgi patīk! Gan kuņģa–zarnu traktam, gan aknām patīk, ka cilvēks kustas. Arī sirdij, asinsvadiem un smadzenēm tas patīk. Cilvēks kļūst gudrāks, ja kustas. Viņš dzīvo ilgāku mūžu, un viņam retāk piemetas vēzis un citas ļaunas slimības, un var tikt vaļā no daudzām slimībām, ja kustas. Saprātīgā daudzumā, protams. Arī no daudzām kuņģa–zarnu trakta problēmām, no atviļņiem un funkcionālām vainām var tikt vaļā, ja kustas.
Diemžēl Latvijā cilvēki kustas par maz. Bet viņš taču ir radīts tam, lai kustētos! Mums ir jākustas, lai justos labi, būtu veseli un labā formā. Bet mūsdienās ir trakums, jo sēdošais darbs ir kas pilnīgi pretējs šim principam. Es kritizēju tos, kas, piemēram, nolasa lekciju par veselīgas ēšanas paradumiem, bet nevienu vārdu nepasaka par kustībām. Es saku: ja cilvēks nekustēsies, ar diētas ievērošanu vien neizdosies uzturēt sevi labā formā. Varbūt vienam no tūkstoša sanāks, bet pārējiem ne. Kustības vajag!
– Kāpēc uz ielām un skolās redzam tik daudz apaļīgu bērnu? Jauniem cilvēkiem taču vielmaiņa ir aktīvāka...
– Jā, pētījumi liecina, ka augošiem, tas ir, sešus līdz divpadsmit gadus veciem bērniem, visā pasaulē ir tendence pārbaroties. Kas tad tā par aktīvu vielmaiņu, ja ar uzturu sadzen iekšā tik daudz kaloriju, ka kļūst apaļīgs, pat resns?! Un tā ir ļoti bīstama lieta. Kaut arī vēlāk bērns, aktīvi dzīvojot, kļūs slaids, tomēr – un tas ir pierādīts! – no tā, ka bērnībā tika pārbarots, vēlāk, jau pieaugušam cilvēkam, ļoti bieži konstatē cukura diabētu, sirds un asinsvadu bojājumus, zūd dzīves kvalitāte, ir aknu ciroze, taukainas aknas utt.
Mammas visā pasaulē, arī Latvijā, bērnus labprāt pārbaro. Bērniem vajag normalizēt fiziskās slodzes. Datoru un viedtālruņu lietošanu es uzskatu par progresīvu lietu, un tas ir labi, ka Latvijas tauta ir zinoša, darbojas un seko līdzi visām šīm lietām. Bet ir jāpievieno arī fiziskā aktivitāte! Lai iet un satiekas ar citiem bērniem, lai runājas un darbojas, nevis tikai ar aparātu komunicē!
Pilnu interviju lasiet 3. oktobra "Rīgas Apriņķa Avīzes" pielikumā "Kodols".