23.04.2018 15:43

Atnācēji un iezemieši par savu novadu: Kāpēc lai Ādaži nebūtu vareni arī tagad?

Autors  Marta Dzintare
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Atnācēji un iezemieši par savu novadu: Kāpēc lai Ādaži nebūtu vareni arī tagad? no privātā arhīva

Šoreiz ciklā "Atnācēji un iezemieši" uzzināsim, kas par savu novadu sakāms Ādažu novada iedzīvotājiem. Ādažu novadu veido 12 ciemi, un lielākie no tiem ir Ādaži, Kadaga, Baltezers, Garkalne un Stapriņi. Novadā jau vairākus gadus pēc kārtas ir pozitīvs dabiskais pieaugums. 2017. gada beigās Ādažu novadā bija 11 625 iedzīvotāji.

Uzņēmējs Jānis Vaivads dzīvo Ādažu novada Garkalnes ciemā kopš dzimšanas. Viņam ir sieva, divi bērni, un ikdienā Jānis vada sabiedriskā labuma organizāciju, veicinot veselīgu un sportisku dzīvesveidu Garkalnes ciemā.


– Kas raksturīgs Ādažu novadam un tā iedzīvotājiem?
– Esmu sava ciema un novada patriots. Mani bērni mācās Ādažu vidusskolā, kur esmu mācījies arī pats.

Ādažu novadā dzīvo gudri un talantīgi cilvēki, kuriem ir svarīgi, lai viņu dzīvesvieta ir sakārtota, lai bērniem ir pieejama laba un profesionāla izglītība un ekoloģiska vide. Pēdējo gadu laikā ir vērojams liels jauno ģimeņu pieplūdums Ādažos, kas saistīts ar ciematu paplašināšanos un jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecību.

– Kas gadu gaitā Ādažu novadā ir mainījies?
– Jau cauri laikiem Ādažiem ir bijis raksturīgi būt pirmajiem. Mūsdienīgi nestandarta risinājumi gan infrastruktūras būvniecībā, gan izglītībā, gan uzņēmējdarbībā – tā es raksturotu pēdējo gadu notikumus Ādažos. Tas rezonē ar vēsturiskiem notikumiem Ādažos, piemēram, paraugferma "Briljanti", pirmais nestandarta bērnudārzs ar Valdorfa pedagoģiju, īpašas arhitektūras vidusskola ar observatorijas kupolu

– Kādās novada aktivitātēs iesaistāties?
– Aktīvi iesaistos sava Garkalnes ciema kopības sajūtas veidošanā. Kopā ar 30 ciema iedzīvotājiem esam nodibinājuši sabiedriskā labuma organizāciju "Garkalnes Olimpiskais centrs" – tā ietvaros esam izveidojuši āra hokeja laukumu un ziemā organizējam hokeja turnīrus un daiļslidošanu. Vasarā jau trīs gadus pēc kārtas organizējam Garkalnes ciema sporta festivālu.

– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– Darbojoties Garkalnes ciema labā, ir bijusi cieša sadarbība ar Ādažu novada domi. Tās darbību vērtēju pozitīvi. Vēlētos, lai Ādažu novada dome iespēju robežās attīstītu visus 12 ciemus, daļēji sakārtojot infrastruktūru, kas ir novecojusi, kā arī vairāk atbalstītu iedzīvotāju iniciatīvas.

Zane Kubuliņa ir trīs bērnu mamma, ekonomiste, mārketinga speciāliste un sertificēta auditore. Valmieriete, kura pēc vidusskolas beigšanas devās studēt uz Rīgu, bet, izveidojot ģimeni, kopā ar vīru par dzīvesvietu izvēlējās Ādažus, kur dzīvo jau deviņus gadus.

– Kas raksturīgs Ādažu novadam un tā iedzīvotājiem?
– Plūdi! (Smejas.) Ādažiem, tāpat kā manai dzimtajai pilsētai Valmierai, cauri plūst Latvijas dauzonīgākā upe Gauja. Bet, ja nopietni, tad Ādažu novadam raksturīga bagātīga kultūras dzīve. Uzteicami ir labi organizētie Garkalnes Olimpiskā centra ziemas un vasaras sporta svētki, kā arī ikgadējie Gaujas svētki. Ādažos ir lidlauks – to var izmantot ekskursijām un privātiem lidojumiem, un katru gadu tur tiek organizēti aizraujoši Aviācijas svētki.

Mūsu novadam raksturīgs liels jauniešu un bērnu skaits, daudzi uz skolu dodas ar velosipēdu. Katru gadu "Ādaži Velo" organizē riteņbraucēju orientēšanās kausa izcīņas sacensības, kuras tiek plaši apmeklētas.

– Kas šeit ir citādāk nekā Valmierā?
– Vēlos uzteikt Ādažu vidusskolu, kur jaunieši var darboties Eiroklubā skolotājas Vitas Savickas vadībā un "Erasmus+" programmā Lindas Kalniņas vadībā. Piedaloties mācību programmās, jauniešiem ir iespēja apmeklēt Eiropas valstis un gūt neatsveramu pieredzi, kā arī godam pārstāvēt savu valsti un novadu Eiropā. Pēdējos divus gadus mūsu vecākā meita Anna Helēna Briselē, prezentējot Latviju un atskaņojot Latvijas valsts himnu uz trompetes, patīkami pārsteidza jauniešus no citām Eiropas valstīm.

"Vecie" ādažnieki un ienācēji Ādažos, manuprāt, sadzīvo lieliski. Vecvecāki palīdz jaunajai paaudzei auklēt vismazākos, kas arī ir vissvētīgākais dzimtu un tautas stiprināšanā.

– Kādās novada aktivitātēs iesaistāties?
– Atsaucoties septiņu aktīvāko Ādažu biedrību aicinājumam, esmu uzņēmusies projekta "Latvijas karogs Ādažos" koordinatores pienākumus. Latvijas karogs būs ādažnieku dāvana savam novadam Latvijas simtgadē. Šāda pamatīga, 33 metrus augsta karoga esamība Ādažos būs neatsverams ieguldījums jaunās ādažnieku paaudzes patriotiskajā audzināšanā.

Kopā ar savu dvīņumāsu Lieni dziedam Ādažu jauktajā korī "Saknes" diriģentu Andras Zvejnieces un Ārija Šķepasta vadībā. Koris, pateicoties visiem dziedātājiem, bet jo īpaši kora prezidentam Dainim Bērziņam, ir ļoti īpaša kopa, kurā varam no sirds izsmieties, atpūsties un, protams, izdziedāties.

– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– Pozitīvi! Novadā ir realizēti jaudīgi projekti. Pašvaldība aktīvi atbalsta sporta un kultūras dzīves aktivitātes novadā. Vērā ņemami ir ceļu infrastruktūras uzlabojumi, tomēr ceļu stāvokli aktīvāk vēlams uzlabot arī novada mazāk apdzīvotajās vietās. Līdz ar novada budžeta ieņēmumu pieaugumu pašvaldības speciālisti, izvērtējot jaunos projektus, varētu pastiprinātāku uzmanību pievērst novada ilgtspējīgai attīstībai. Pašvaldība varētu ieviest novada iedzīvotāju identifikācijas karti "Ādažnieks", kas nodrošinātu atlaides un priekšrocības kultūras un sporta pasākumu apmeklēšanai, pašvaldības sniegto pakalpojumu izmantošanai.

Dana Dieziņa-Svarāne ir uzņēmēja, divu dēlu mamma, kura no Rīgas uz Ādažiem pārcēlās 2003. gadā.

– Kas raksturīgs Ādažu novadam un tā iedzīvotājiem?
– Uz Ādažu novadu pārceļas dzīvot ļoti daudz jauno ģimeņu, jo šeit ir viss nepieciešamais – izglītības iespējas, plašs kultūras piedāvājums, veikali, svaigs gaiss, mežs. Mums ir pat divas upes – Gauja un Vējupe. Par ierastu skatu Ādažu ielās kļuvuši dažādu valstu karavīri un tanki. Domāju, visi pie tā jau pieraduši. Vienīgās neērtības – tas, ka dažreiz pēc stiprākiem sprādzieniem mājai nodreb logi un poligona teritorijā kopš pagājušā gada vairs nedrīkst sēņot. (Smejas.)

Ādažu iedzīvotāji ir draudzīgi. Salīdzinot ar Rīgu, vismaz man šeit ir vairāk tāda kā mājīguma sajūta. Taču Ādažu iedzīvotāji ir arī ļoti prasīgi, viņi daudz sagaida no novada, jo Ādaži savulaik bija slaveni ar savu bagāto kolhozu. Tad kāpēc lai Ādaži nebūti tikpat vareni arī tagad?

– Kas šeit ir citādi, salīdzinot ar Rīgu?
– Rīgā, kur esmu arī dzimusi, protams, ir viss. Sākumā pat pārdzīvoju, ka, pārceļoties uz Ādažiem, bērniem liegšu tās iespējas, ko dod Rīga. Bet tagad varu teikt, ka nevienā brīdī nežēloju, ka dzīvoju Ādažos, jo, kā jau iepriekš minēju, šeit ir viss. Tā kā arī strādāju Ādažos, uz Rīgu sanāk aizbraukt aizvien retāk.

– Kādās novada aktivitātēs iesaistāties?
– Noteikti piedalos Ādažu sporta spēlēs, kā arī Ādažu novada Garkalnes sporta spēlēs, apmeklēju Gaujas svētkus un Līgo svētkus. Šogad Ādažos tiek organizēti arī Baltā galdauta svētki, kuru laikā Kultūras centra amatiermākslas kolektīvi apbraukās Ādažu novada apdzīvotās vietas. Ļoti vēlos Baltā galdauta svētkus šogad noorganizēt arī savā ielā. Jau ceturto gadu darbojos Ādažu vidusskolas vecāku padomē.

– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– Novadā daudz kas notiek un attīstās. Joprojām aktuāls jautājums ir par mazo ielu remontu un izbūvi. Daudz bērnu no visas apkārtnes dodas kājām uz skolu, un viņiem jāizmanto mazās ielas, bet tās ir briesmīgā stāvoklī. Drēbes un apavi kļūst netīri, un vecāki ir spiesti vest bērnus uz skolu ar mašīnu, kas savukārt no rītiem rada sastrēgumus. Vienmēr jau gribētos labāk, bet saprotu arī to, ka tik strauji augošam novadam visam nepietiek līdzekļu.