Normunds Līcis: Saeima, ejot lielo pilsētu pavadā, iznīcina Latgali un Pierīgu

(2)
Normunds Līcis: Saeima, ejot lielo pilsētu pavadā, iznīcina Latgali un Pierīgu Foto: Saulkrastu novada pašvaldība

Šā gada 4. jūnijā Valsts prezidenta vēlēšanu ēnā Saeima galīgā lasījumā izskata jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Pie reizes arī slaidi uzspļaujot lielākai daļai Latvijas pašvaldību vadītāju, kuri gandrīz vienbalsīgi atzina jauno likumprojektu par nepārdomātu, nepilnīgu un reģionālo attīstību neveicinošu un aicināja ar to nesteigties.

Ikvienam no mums skaidrs, ka nabadzīgākajiem ir jāpalīdz, un ar to šo tēmu varētu slēgt, ja vien vienlaikus šis nebūtu spriedums daļai Latvijas novadu. Aprēķins rāda, ka salīdzinājumā ar esošo finanšu izlīdzināšanas modeli Latgales novadiem kopumā ieņēmumi pēc izlīdzināšanas samazinās par 6,1 miljonu eiro, bet Rīgas plānošanas reģiona novadiem – par 4,7 miljoniem eiro. 18 no 19 Latgales novadiem vērojams ieņēmumu pēc izlīdzināšanas samazinājums. Savukārt republikas pilsētām ieņēmumi pieaugs par 6 miljoniem eiro!

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu nevar neskatīt kopsakarībās ar citiem finanšu sadales mehānismiem un nevērtējot reālo pašvaldību finanšu nepieciešamību. 2007. gadā tika apstiprināta Eiropas Savienības fondu apguves prioritāte valsts "Policentriska attīstība". Periodā no 2007. līdz 2013. gadam republikas nozīmēs pilsētās un tā saucamajos attīstības centros tika ieguldīti vairāki simti miljoni latu, būvējot ielas un ietves, skolas un bērnudārzus, mūzikas un mākslas skolas, koncertzāles, sporta būves, bibliotēkas, zinātnes un kompetenču centrus, parkus un promenādes. Mērķis – koncentrējot resursus šajās pilsētās, nodrošināt to izaugsmi, panākot maksimālu investīciju atdevi, jaunu uzņēmumu un darbavietu rašanos, pakalpojumu koncentrāciju. Galu galā lielajās pilsētās dzīvo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, un šeit dzīvot ir ekonomiski izdevīgāk, jo viens pilsētas iedzīvotājs izmaksā tikai 87 % no novada iedzīvotāja izmaksām.

Lemjot par Eiropas Savienības struktūrfondu sadali periodā 2014.–2020. gadam, tiek nolemts iepriekš minēto prioritāti turpināt, jo vēl viss nepieciešamais neesot sabūvēts. Faktiski līdz ar to radot krasi atšķirīgas iespējas pašvaldībām un sadalot iedzīvotājus šķirās – tie, kuri dzīvo šajos centros un izmanto to sniegtās iespējas, un tie, kas dzīvo citur, stipri atšķirīgos apstākļos, un apmaksā rēķinus. Turklat pārējās pašvaldības, lai risinātu līdzīgus jautājumus, ir spiestas ņemt kredītus, uzņemoties ilgtermiņa saistības, attiecīgi papildus noslogojot budžetu.

Līdz izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā šāda rīcība bija saprotama – ieguldām pilsētās, sakārtojam infrastruktūru, radām darbavietas un prasām arī lielāku atdevi. Pilsētas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksāja 52 %, bet novadi tikai 48 %.

Diemžēl tagad izveidots mākslīgi radīts matemātisks algoritms, kā turpināt "barot" republikas pilsētas (izņemot Rīgu) un attīstības centrus. Piemēram, nabadzīgajai Liepājai vien nākamajā gadā no pašvaldību izlīdzināšanas fonda jāsaņem gandrīz 5 miljoni eiro! 2009. gadā stājās spēkā Administratīvi teritoriālā reforma, kuras mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām. Vai Liepāja vairs nespēj pildīt ar likumu noteiktās pašvaldības funkcijas?

Neapšaubāmi izmaiņas esošajā likumā bija vajadzīgas. Cerējām, ka jaunā sistēma ietvers mehānismu, kas motivēs mazāk turīgās pašvaldības palielināt nodokļu ienākumus, nevis paļauties uz izlīdzināšanas fonda dotācijām. Gaidījām kritērijus, ar kuru palīdzību, atbilstoši katras pašvaldības īpatnībām, noteiktu individuālu finanšu nepieciešamību. Domājām par minimālo slieksni, līdzīgi kā sociālās palīdzības sistēmā, zem kura samazinoties pašvaldības ieņēmumiem, tiek sniegta palīdzīgā roka.

Citēju ekonomikas zinātņu doktores Raitas Karnītes rakstīto par jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli: "Pārveidojumi ir matemātiski korekti, bet ekonomiski grūti skaidrojami. Objektīva pašvaldību finanšu vajadzība saistībā ar reālajiem ienākumiem vairs netiek vērtēta. Kopumā var secināt, ka jaunā aprēķina kārtība nenovērš nevienu no pamatojumā minētajām problēmām, samazina pašvaldību pašu ieņēmumu lomu un nevēlami palielina pašvaldību atkarību no valsts dotācijām."

Interesantas ir likumprojekta virzītāju skaļi paustās tēzes: "pašvaldības būs ieinteresētas attīstīt pašas savu saimniecisko darbību", vai "likums veicinās tautsaimniecības attīstību"! Vai kāds ir mēģinājis paskaidrot, kur šie kritēriji apslēpti jaunajā modelī? Vai vienkārši "Muļķu zemes" tautai var stāstīt jebko.

Pašvaldību budžetu pamatā veido ieņēmumi no pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (80 % apmērā) un no nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un ēkām (NĪN). No šo ieņēmumu summas tad arī tiek aprēķināts maksājuma apmērs pašvaldību izlīdzināšanas fondā.

Ņemot vērā, ka nekustamo īpašumu darījumu skaits, piemēram, Saulkrastu pašvaldībā, ir ārkārtīgi neliels, bet par salīdzinoši lielām summām, attiecīgi šādi tiek pacelta visu novadā esošo zemesgabalu kadastrālā vērtība. Valsts zemes dienests aprēķinājis, ka 2015. gadā Saulkrastu novada 6000 iedzīvotājiem jāsamaksā NĪN gandrīz 1,1 miljonu eiro apmērā!

Salīdzinājumam ražošanas pilsētai Valmierai ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju NĪN ir 1,3 miljoni, Jelgavai ar 62 tūkstošiem iedzīvotāju nepilni 3 miljoni, bet Liepājas pilsētai ar 80 tūkstošiem iedzīvotāju NĪN 3,3 miljoni. Šeit redzams, ka NĪN par zemi un ēkām Latvijas lielākajās pilsētās ir vidēji 5–7 reizes zemāks nekā Saulkrastos. Atgādināšu, ka Saulkrastos 25 % iedzīvotāju ir virs darbaspējas vecuma.

Jautājums – ar ko atšķiras pensionārs Saulkrastos no pensionāra Liepājā vai Valmierā? Ar to, ka pensionāram Saulkrastos savas pensijas lielākā daļa aiziet, nomaksājot NĪN, kamēr pensionārs Liepājā par šo naudiņu var nopirkt zāles, sakārtot veselību vai doties ceļojumā. Iedzīvotāji un uzņēmēji sagaida, ka, maksājot tik augstu NĪN, par šo naudu pašvaldība sakārtos infrastruktūru, radot priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai, nevis aizskaitīs to citām pašvaldībām. Faktiski Saulkrastu iedzīvotāji un uzņēmēji tiek "izpumpēti" ar augsto NĪN nodokli, nesaņemot nekādu atdevi. Vai nebūtu tikai godīgi, ja, izlīdzinot pašvaldību budžetus, vērā tiktu ņemti tikai tie nodokļi, kurus visā valstī maksājam vienādi?

NĪN ir vienīgais nodoklis, kuru pilnībā pārvalda pašvaldības. Tas ir vienīgais nodoklis, ar kuru pašvaldības var ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, piemēram, tikko radītam uzņēmumam piemērojot NĪN atlaidi. Šis nodoklis tad arī ir pilnībā jāatstāj pašvaldību ziņā – gan iekasēšana, gan izlietošana. Līdz ar to būtu loģiski, ka nekustamā īpašuma nodokli nevērtē finanšu izlīdzināšanā.

Pēdējo 10 gadu laikā Saulkrasti samaksājuši citām pašvaldībām vairāk nekā 4 miljonus eiro. Ārkārtīgi sasāpējuši jautājumi ik gadu tiek atlikti. Vāji attīstīto centralizēto kanalizācijas tīklu dēļ lielākā daļa mēslu nonāk jūrā. Pilsētas ielas un ietves nav pieredzējušas kapitālu atjaunošanu no to būvniecības. Atpūtnieki "pukojas" par autostāvvietu neesamību, bet ārzemnieki fotografē sausās tualetes ar "pēdiņām" Baltajā kāpā. Pazīstamās arhitektes Martas Staņas projektētais, pirms 50 gadiem būvētais kultūras nams, tā arī gaida savu renovācijas kārtu. Vienlaikus aprēķināts, ka jau 2016. gadā vien Saulkrastiem būs nepieciešams pārskaitīt citām pašvaldībām 711 tūkstošus eiro!

Parlamentārieši! Jūsu rokās ir nodots likumprojekts, kas ietekmēs jūsu vēlētāju dzīves apstākļus turpmākos daudzus gadus. Ieklausieties, izvērtējiet! Sagatavotais likumprojekts ir izdevīgs tikai dažiem. Likumam nav jābūt izdevīgam, bet taisnīgam! Neatbalstiet sagatavoto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un atsevišķu pašvaldību iznīcinošu likuma redakciju!

Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Zvejniekciemā degusi divstāvu ēka, Mārupē un Garkalnes novadā – meža zemsedze aprinkis.lv/index.php/sabi… pic.twitter.com/3RfQGE0Xna
aprinkislv
Medības un juceklis Babītes ezerā aprinkis.lv/index.php/sabi… pic.twitter.com/sI5kEmUst4
aprinkislv
Jauniešu koris "Maska" @korisMaska – Babītes novada un Latvijas vizītkarte aprinkis.lv/index.php/kult… pic.twitter.com/DGZ2NCrVHc

Twitter Citi raksta

Due to an error, potentially a timed-out connection to Twitter, this user's tweets are unable to be displayed.

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2019