Darbā mani pieņēma redaktore Anna Mačāne, bet, kad devos tālāk pasaulē, atvadījos no Nadīnas Laukmanes.
Tolaik braucu fotografēt Rīgas rajona cilvēkus, un tas bija interesanti. Viens no pirmajiem uzdevumiem bija doties uz Pierīgas saimniecību "Padomju Latvija" Salas pagastā. Lai labāk redzētu dzīvi kolhozā, uzrāpos lopbarības uzglabāšanas tornī, un man izdevās teicama saimniecības panorāma.
Kad bildi rādīju redaktorei, viņa sacīja: "Pats nofotografēji, pats ej pie kara cenzora un dabū publicēšanas atļauju!"
Tolaik viss, ko fotografēja augstāk nekā no mājas otrā stāva, skaitījās augšskats un bija jāsaskaņo ar cenzoru. Devos uz Baltijas kara apgabala avīzi – tās nosaukumu gan vairs neatceros –, un tur kāds vīrs uzlika zīmogu, ka foto atļauts publicēt.
Reiz devos taisīt reportāžu par to, kā Rīgas rajona kara komisariātā notiek iesaukšana armijā. Vienā fotogrāfijā bija redzami puiši ar plikiem dibeniem, un viņiem pa priekšu kaut ko darās dakteris. Drīz vien redakcijā atskanēja zvans no partijas komitejas, un mums abiem ar Nadīnu Laukmani bija jādodas turp un jāskaidrojas, kāpēc publicējām "pornogrāfiju".
Bet tad jau man radās iespēja strādāt ziņu aģentūrā LETA.
02.06.2015 10:15
Fotogrāfs Ilmārs Znotiņš par kolhozu un pornogrāfiju
Autors Ilmārs Znotiņš, pašlaik strādā studijā ”Image”
arhīvs
Ap 1989. un 1990. gadu, kad es "Rīgas Apriņķa Avīzē" kā Latvijas Universitātes Žurnālistikas fakultātes pirmā kursa students ierados praksē, tā vēl saucās par "Darba Balsi", un tur es uz kādu laiku aizķēros.