Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nesen Somijā bija tikšanās ar Ungārijas prezidentu. Par ko runājāt, kāds ir šīs tikšanās rezumējums?

Pārrunājām jautājumus, kas skar valstu divpusējās attiecības, ekonomisko sadarbību, kā arī īsumā raksturojām politisko un ekonomisko situāciju savās valstīs. Tāpat pieskārāmies nākamā Eiropas Savienības finanšu plānošanas perioda aktuālajiem jautājumiem, tai skaitā lauksaimniecības platības tiešmaksājumiem, jauniešu bezdarbam un bezdarba problēmām Eiropas Savienībā kopumā.

Tikšanās bija draudzīga, un, paužot abpusēju ieinteresētību, vienojāmies par sadarbības stiprināšanu dažādās jomās, īpaši izceļot ekonomiskās sadarbības lietderību un potenciālu.

Andris Bērziņš iztaujāja Ungārijas prezidentu par jaunās konstitūcijas izstrādi un pieņemšanas gaitu, būtiskākajiem principiem, kas ietverti konstitūcijā, un par to, kā jaunā konstitūcija atbilst Ungārijas interesēm un attīstības izaugsmes iecerēm. Kādi ir Valsts prezidenta secinājumi? Valsts prezidents ir rosinājis stādāt pie jaunas Satversmes. Vai tas varētu notikt tuvākajā laikā un vai varētu ņemt vērā Ungārijas pieredzi?

Tā kā esmu rosinājis sākt darbu pie Satversmes atjaunošanas, ir būtiski iepazīties ar citu valstu pieredzi šajā jomā. Tajā skaitā arī Ungārijas. Tomēr jāņem vērā, ka izmaiņas likumos nenotiek nekavējoties un tās nesagatavo viens cilvēks vai viena institūcija. Valsts prezidentam arī nebūtu atbilstoši sniegt konkrētu Satversmes pantu redakcijas un formulēt juridiskās konstrukcijas. Tāpēc esmu pieteicis atklātas diskusijas nepieciešamību, rosinot profesionālu viedokļu apmaiņu par iespējamajām izmaiņām valsts varas modelī un tādējādi sasniedzamajiem mērķiem. Šajā procesā tiks iesaistīta ekspertu grupa un Konstitucionālo tiesību komisija, lai pildītu neatkarīga un profesionāla arbitra lomu.

Kā Valsts prezidents vērtē Eiropas Komisijas pārmetumus Ungārijai? Vai tie ir pamatoti?

Šo jautājumu Valsts prezidentam komentēt nebūtu korekti.

Jauno konstitūciju balsojot atbalstīja 262 deputāti, 44 bija pret, viens atturējās, apmēram 11 procenti iedzīvotāju piedalījās konstitūcijas izstrādē. Vai, ņemot to vērā, var runāt par nedemokrātisku pieņemšanas veidu?

Kas attiecas uz Ungārijas konstitūcijas pieņemšanas veidu, nav šaubu, ka tas atbilst Ungārijas likumiem. Pārmetumi, kas izskanēja no Eiropas institūcijām, bija ne tik daudz par jaunās konstitūcijas pieņemšanas veidu, kā atsevišķu pamatlikuma daļu atbilstību Eiropas tiesību praksei.

Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus ir teicis, ka Ungārijas konstitūciju ir pieņēmis demokrātiski ievēlēts parlaments un neesot iemeslu tās nosodīšanai. Viņaprāt, pret ungāru jauno pamatlikumu parasti iebilst Eiropas kreisie politiķi konservatīvo ideju dēļ, kas rodamas konstitūcijā. Vai Latvijas prezidents piekrīt šādam viedoklim un vai, viņaprāt, Latvijas augstākajām amatpersonām būtu jāpauž nostāja šajā jautājumā?

Nekomentējot citu izteikumus, gribētu skaidri teikt – katrai valstij ir ne vien tiesības, bet arī pienākums rīkoties tā, lai vairotu savas tautas labumu. Protams, ņemot vērā arī to, ka esam kopā vienā Eiropas saimē.

Vai Valsts prezidents uzskata, ka Eiropas valstu, arī Latvijas pamatlikumā ir vieta kristīgajām vērtībām?

Tas ir jautājums, kas jāizdiskutē ekspertiem jau minētajā grupā.

Ungārijas likumos liela uzmanība pievērsta ģimenes stiprināšanai. Vai Valsts prezidents uzskata, ka Ungārijas pieredze (arī pabalstu, sociālās nodrošināšanas un darba vietu jomā) būtu vērā ņemama, risinot demogrāfijas problēmas Latvijā?

Protams, jāņem vērā citu valstu pieredze, lai izvēlētos mums piemērotāko. Tāpat mums jāņem vērā arī citu valstu negatīvā pieredze un savas iespējas. Vienlaikus nav pamata apšaubīt to, ka ģimene ir ikvienas sabiedrības, ikvienas valsts pamatu pamats un vērtība, kas nav apstrīdama.

Latvijas prezidents, tiekoties ar Ungārijas prezidentu, uzsvēra: mājsaimniecību parādi ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzi no Latvijas dodas peļņā uz ārzemēm. Ungārijas prezidents informēja par to, kā Ungārijas valdība risināja šo jautājumu, dodot iespēju kredītņēmējiem atmaksāt kredītus atbilstoši valūtas kursam, pēc kura šie kredīti ņemti. Vai tas nozīmē, ka arī mūsu valstī varētu atbalstīt šādu praksi?

Tā ir būtiska problēma gan mājsaimniecībām, gan arī ekonomikai kopumā, un vajadzīgs ilgtspējīgs risinājums. Ungārijas pieredze šajā jomā mūsu situācijai gan nav piemērota.

Valsts prezidents Andris Bērziņš saņēma uzaicinājumu apmeklēt Ungāriju. Vai šāda vizīte ir jau ieplānota un kad tā varētu notikt?

Ielūgums ir pieņemts, un vizītes laiks vēl jāsaskaņo.